Pārsteidzošu atsaucību guvusi Augstākās tiesas iniciatīva Senāta un Tiesu palātu 15 darbības gadu jubileju atzīmēt ar starptautisku publisku konferenci, akcentējot vienu no Augstākās tiesas pamatfunkcijām - vienotas tiesu prakses un judikatūras veidošanu.

Uz konferenci „Augstākās tiesas judikatūra un tās loma tiesiskas domas attīstībā Latvijā”, ko Augstākā tiesa organizē sadarbībā ar Latvijas Universitāti un kas notiks piektdien, 15. oktobrī, pieteikušies gandrīz astoņi simti klausītāju - tiesneši un tiesu darbinieki, prokurori, advokāti, notāri, tiesību zinātņu mācībspēki un studenti, valsts institūciju un pašvaldību juristi un citi interesenti.  

Konferenci atklās Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāne Kristīne Strada-Rozenberga. Uzrunu teiks Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris un citas tiesu sistēmas amatpersonas.

Par nacionālo Augstāko tiesu lomu Eiropas tiesību sistēmā referēs konferences viešņa - Austrijas Augstākās tiesas un Eiropas Savienības valstu Augstāko tiesu priekšsēdētāju tīkla prezidente Irmgarde Grisa (Irmgard Griss). Igaunijas un Lietuvas pieredzē judikatūras veidošanā dalīsies kaimiņvalstu Augstāko tiesu priekšsēdētāji Marts Rasks (Märt Rask) un Gintars Križevičs (Gintaras Kryževičius).

Latvijas tiesību zinātnē jēdzienu „judikatūra” pirmais sāka lietot Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits. Viņš konferencē vērsīs uzmanību judikatūras pamatiem, problēmām un piemērošanai.

Eiropas Savienības Vispārējās tiesas tiesnese Ingrīda Labucka sniegs Vispārējās tiesas pārskatu valsts atbalsta un konkurences lietās, bet Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnese Ineta Ziemele analizēs tiesību aizskāruma kompensāciju kā cilvēktiesību principu un tā īstenošanu Latvijā.

Savu skatījumu par Augstākās tiesas judikatūru kā tiesību avotu, tās veidošanas praksi un tiesību nozaru aktuāliem jautājumiem sniegs Augstākās tiesas senatori un Latvijas Universitātes juridisko zinātņu doktori Kalvis Torgāns, Jautrīte Briede, Valentija Liholaja, Jānis Rozenfelds un Daiga Rezevska. Juridiskās fakultātes dekāne, juridisko zinātņu doktore Kristīne Strada-Rozenberga analizēs Latvijas tiesību zinātnieku atziņas Augstākās tiesas nolēmumos, bet doktorants Jānis Pleps, šodienu saistot ar vēsturi, runās par Latvijas Senāta izaicinājumiem mūsdienām.

Māris Vainovskis, Latvijas Tiesu informatīvās sistēmas Judikatūras moduļa izveides pētījuma autors, veicis apjomīgu pētījumu par Latvijas tiesu judikatūras apkopošanu un konferencē dalīsies gūtajās atziņās.

Pirms 15 gadiem Latvijā tika atjaunota trīspakāpju tiesu sistēma un 1995.gada oktobrī Augstākajā tiesā izveidotas apelācijas un kasācijas instances - tiesu palātas un Senāts, radot to strukturālo modeli, kāds darbojas līdz šodienai. Augstākās tiesas Senāta judikatūrai ir noteicoša loma Latvijas tiesu prakses veidošanā, tā ietekmē juridisko domu un tiesību attīstību valstī. Vienota tiesu prakse nepieciešama, lai sabiedrība ticētu tiesu prognozējamībai un nepārpludinātu tiesas ar nepamatotām sūdzībām, kas šobrīd ir viena no aktuālākajām tiesu sistēmas problēmām.

Ierobežotā vietu skaita dēļ piedalīties konferencē būs iespējams tikai tiem klausītājiem, kuri ir iepriekš pieteikušies.

Mediju pārstāvjiem, kuri vēlas atspoguļot konferenci, lūdzam sazināties ar Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļu pa tālruņiem 67020396 vai 28652211. Konference notiks Latvijas Universitātes Lielajā aulā, sākums plkst. 9.00.

Konferences programmu skatīt šeit.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211