Juristu un vietējo ļaužu kupli apmeklēts 20. jūlijā bija piemiņas pasākums Latvijas Senāta senatora un Tiesnešu biedrības priekšsēža Jāņa Skudres (1889.–1942.) atcerei viņa dzimtas mājās Saukas pagasta „Lejas Meirānos”.

Latvijas tieslietu sistēmas 90 gadu jubilejas ieskaņas pasākums pulcēja tiesu sistēmai piederīgos – Augstākās tiesas esošos un bijušos senatorus un tiesnešus, Zemgales un Latgales apgabaltiesu, Daugavpils un Jēkabpils tiesu, Satversmes tiesas tiesnešus, prokuratūras, advokatūras pārstāvjus. Arī vietējie pagasta cilvēki, kultūrvēsturiskā mantojuma kopēji un pašvaldību pārstāvji bija pulcējušies sava novadnieka – godājama jurista un cienījama cilvēka Jāņa Skudres – mājās, no kurām bijušo senatoru un viņa ģimeni – sievu Veltu un trīs meitas – 1941. gadā izveda uz Sibīriju.

Saukas evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Aldis Pavlovičs, vadot svētbrīdi „Lejas Meirānos”, izteica cerību un ticību, ka Latvijas tiesu sistēma gādā par to, lai mūsu sabiedrība būtu kā dzīvs un zaļš, nevis nokaltis zars. Tiesneša darbs ir jo īpaši smags, jo tiesnesis laicīgajā dzīvē ir zināmā mērā Dieva vietnieks uz zemes: pie viņa nāk cilvēki ar savām traģēdijām un sāpēm un tiesnesim jāpieņem taisnīgs lēmums, jāiejaucas cilvēku likteņos un jāspriež taisnīga tiesa. Tiesneša lēmumiem jāved uz labu, tādēļ tie jāpieņem ar gaišumu dvēselē. Mācītājs pateicās Augstākās tiesas tiesnešiem, kas ziedojuši Zalves dievnama atjaunošanai, un visiem, kas arī citur ziedojuši kādam labam mērķim.

Ieskatu Latvijas tieslietu sistēmas izveidošanas vēsturē un darbībā Latvijas brīvvalsts laikā sniedza Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Priekšsēdētājs pieminēja Latvijas brīvvalsts senatoru traģiskos likteņus pēc padomju varas nodibināšanas Latvijā. Septiņi senatori, arī Jānis Skudre, miruši Sibīrijas nāves nometnēs. Taču Latvijas brīvvalsts Senāta paveiktais un pieredze bija noderīga, veidojot atjaunotās Latvijas tiesu sistēmu pēc Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pasludināšanas 1990. gada 4. maijā.

Pasākumā piedalījās arī atjaunotās Latvijas pirmais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Gvido Zemribo un bijušais ģenerālprokurora vietnieks Oļģerts Šabanskis, viņu ieguldījums un izšķirība Latvijas tieslietu sistēmai nozīmīgajā brīdī tika pieminēti ar pateicību.

Arī Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris pievērsās vēsturiskam salīdzinājumam: pirmais, 1918. gadā pieņemtais nolikums par Latvijas tiesām un tiesāšanās kārtību bija īss un skaidrs, un ja kas nebija pateikts 10 likuma pantos, to sakārtoja uz saprāta pamata. Tagad dzīve un attiecības kļuvušas sarežģītākas un likumi tiek rakstīti daudz plašāki un bieži vien nesaprotamāki, taču sabiedrība gaida konkrētus, lakoniskus, skaidrus tiesu spriedumus. Satversmes tiesas priekšsēdētājs izteica cieņu tiesnešiem, kas saspringtajā un „sausajā” jurista darbā spēj saglabāt arī citus Dieva dotus talantus un atrod tiem laiku. Kā šī pasākuma organizators senators Vilnis Vietnieks, kura dokumentālā garstāsta „Un zvaigzne ezerā krīt” fragmentus lasīja Valmieras teātra aktieris Rihards Rudāks. Dokumentālais stāsts ir par Latvijas brīvvalsts senatoru Jāni Skudri, stāstu iecerēts pabeigt un izdot līdz Senāta 90. gadadienai decembrī.

 Pasākuma dalībnieki nolika Jāņu vainagu Skudres piemiņai vietā, kur kādreiz bija audzis ozols līdzās četrām liepām, kas savulaik stādītas sievai un trim Skudres meitām. Senatora meitas Gaida Skudre un Balva Gūtmane tagad vasaras vada Saukas „Lejas Meirānos” un ir atsaucīgas novadnieka senatora Viļņa Vietnieka vēlmei saglabāt vēsturiskās liecības. Ar Augstākās tiesas, Tiesnešu biedrības un Saukas pagasta padomes iniciatīvu pagājušajā gadā pie Skudres mājas tika atklāta piemiņas plāksne senatoram.

Jānis Skudre 1921.gadā ticis iecelts par Latgales apgabaltiesas prokurora biedru, no 1922. līdz 1925. gadam strādājis par Jelgavas apgabaltiesas locekli. 1925. – 1934. gadā bija Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs. 1934. gada rudenī iecelts par Latvijas Senāta Kriminālās kasācijas departamenta senatoru, kur strādāja līdz Latvijas okupācijai.

Latvijas tieslietu sistēmas izveidošanas 90. gadadiena tiks atzīmēta šīgada novembrī un decembrī. Tieslietu ministrs tika iecelts 1918. gada 19. novembrī – jau otrajā dienā pēc Latvijas valsts proklamēšanas. 1918. gada 6. decembrī Latvijas Tautas Padome pieņēma „Pagaidu nolikumu par Latvijas tiesām un tiesāšanās kārtību”, kas bija Latvijas tiesu sistēmas veidošanas pamats. 1918. gada 19. decembris tiek uzskatīts par Latvijas augstākās tiesu instances – Senāta – izveidošanas dienu.


 Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211