26.janvārī, atzīmējot Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure simtgadi, Augstākā tiesa piemin tos Latvijas Senāta senatorus, kas pirms vai pēc senatora amata pienākumiem bijuši dienestā Latvijas Ārlietu ministrijā un pārstāvējuši Latvijas Republiku starptautiskajā arēnā.

Jēkabs Grots

1920.gadā bijis Ārlietu ministrijas Juriskonsultācijas sekretārs un Starptautisko civiltiesību nodaļas vadītājs.

Latvijas Senāta Civilās kasācijas departamenta senators 1934.–1940.gadā. 

Nošauts Soļikamskas soda nometnē 1942.gada 17.jūnijā.

Kārlis Ducmanis

1919.gadā bijis Pagaidu valdības pārstāvis Dānijā bēgļu lietās, sūtniecības Dānijā sekretārs, no 1919.gada novembra sūtniecības Dānijā  pagaidu vadītājs, no 1920.gada februāra ģenerālkonsuls Stikholmā, 1923.–1925.gadā sūtniecības Zviedrijā pagaidu pilnvarotais lietvedis, no 1925.gada septembra pastāvīgais delegāts Tautu savienībā Ženēvā, 1928.–1933.gadā sūtnis Dienvidslāvijā, 1930.–1933.gadā sūtnis Čehoslovākijā, 1934.gadā vecākais juriskonsults Ārlietu ministrijā, 1934.–1936.gadā starptautiskā plebiscīta tiesnesis Zāras apgabalā.

Latvijas Senāta Administratīvā departamenta senators 1936.–1940.gadā un Spriedumu biroja vadītājs 1938.–1940.gadā.

Miris 1943.gada 20.augustā cietumā Kirovā.

Fridrihs Vesmanis

1925.–1932.gadā Latvijas sūtnis Lielbritānijā.

Latvijas Senāta Administratīvo lietu departamenta un Civilās kasācijas departamenta senators 1921.–1923.gadā, Administratīvo lietu departamenta senators 1932.–1937.gadā.

Miris 1941.gada 7.decembrī Uzoļjes soda nometnes Surmogas punktā.

Gvido Zemrībo

Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Dānijā un Islandē ar rezidenci Kopenhāgenā 1994.–1998.gadā.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs 1985.–1994.gadā.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211