Starptautisko tiesību ietekme uz nacionālajām tiesībām, komerctiesību un konkurences tiesību attīstība un Konstitucionālo tiesu loma valstu tiesību sistēmā bija galvenie temati, ko apsprieda 15. Starptautiskajā tiesnešu konferencē Mičiganā ASV. Konferencē piedalījās Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns.

Jautājums par starptautisko tiesību ietekmi uz nacionālajām tiesībām un tiesu praksi īpaši aktuāls nelielām un jaunām valstīm, arī Latvijai, kurām sava nacionālā juridiskā skola un tiesu prakse nav liela un tādēļ, to attīstot, jābalstās uz starptautiskajām tiesībām un tiesu praksi. Īpaši aktuāli tas bija 90.-to gadu sākumā un vidū, kad Latvija un citas bijušās PSRS republikas, izveidojot savas nacionālās valstis, pārgāja uz citu tiesību sistēmu. Taču tikpat būtiska starptautiskā tiesu pieredze ir arī lielām valstīm ar senām judikatūras tradīcijām, piemēram, Amerikai, Vācijai. Tādēļ tradicionālās starptautiskās tiesnešu konferences ir nozīmīgs pasākums tiesu sistēmas attīstībā. Ja iepriekšējos gados tajās piedalījās lielākoties Amerikas un Eiropas valstu Augstāko tiesu priekšsēdētāji un tiesneši, tad šogad dalībnieku loks bija paplašināts, aicinot arī Āfrikas un Āzijas valstu tiesnešus.

Plaša informācija starptautiskajā tiesnešu konferencē tika sniegta par komerctiesību un konkurences tiesību attīstību un dažādu valstu pieredzi īpašo vai specializēto tiesu izveidē. Šādu tiesu izveide saistīta ar valstu saimnieciskās dzīves attīstību, finanšu un ekonomisko darījumu un tirdzniecības sakaru paplašināšanos, kas arī tiesu procesus padara komplicētākus, juridiski un ekonomiski specifiskākus. Latvijā šobrīd nav šādu specializēto tiesu, kas būtu valsts tiesu sistēmas sastāvdaļa, taču tas arī Latvijā ir nākotnes jautājums, uzskata A. Guļāns.

Kirgizstanas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājas uzstāšanās neplānoti konferencē aktualizēja jautājumu par tiesu varas aizsardzību. Kirgizstanā valsts likumdevējs un izpildvara uzskata, ka Konstitucionālā tiesa jālikvidē, un situācija Kirgizstanā šobrīd ir līdzīga tam, kāda pirms pāris gadiem bija Baltkrievijā, kur arī šobrīd Konstitucionālā tiesa ir politiskā režīma pakļauta. A. Guļāns uzsver, ka arī Latvijā jautājums par Satversmes tiesas neaizskaramību ir aktuāls, jo izskan mūsu politiķu viedokļi, ka Satversmes tiesa jālikvidē vai arī jāsašaurina tās pilnvaras. „Kaut arī varam justies pietiekami droši, jo esam Eiropas Savienības valsts, kas ir garants demokrātijas un tiesiskuma attīstībai, tomēr mēs Latvijā neesam nemaz tik tālu no tā, kas šodien notiek Kirgizstanā. Mums jābūt nomodā par tiesiskumu un demokrātijas nostiprināšanu valstī, jo tiesu varas stāvoklis Latvijā nav nemaz tik drošs,” uzsver AT priekšsēdētājs. Par to liecina arī Saeimā iesniegtais Tiesu iekārtas likumprojekts, kura daudzi panti izraisa šaubas, vai Latvijas likumdevējs tiesu varu grib padarīt neatkarīgāku, vai parādās cita tendence – pakļaut tiesas politiskajai varai un izpildvarai.

15. Starptautisko tiesnešu konferenci Mičiganā ASV sponsorēja Fērfu (Furth) ģimenes fonds un Mičiganas Universitātes Juridiskā skola.

 

Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa

Autors: Rasma Zvejniece, Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211