Ir atbalstāmi izstrādātie grozījumi Administratīvā procesa likumā, kuros paredzēta valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršana administratīvajās lietās, ievērojot lietas sarežģītību un fiziskās personas mantisko stāvokli, – uzstājoties Tiesībsarga ikgadējā cilvēktiesību un labas pārvaldības konferencē 9.decembrī, norādīja Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa.

Augstākās tiesas pārstāve gan uzsvēra, ka, ņemot vērā objektīvās izmeklēšanas principu administratīvo lietu izskatīšanā, tas ir, aktīvu tiesas lomu lietas apstākļu noskaidrošanā un pierādījumu vākšanā, pārstāvju sniegtajai juridiskajai palīdzībai šajās lietās parasti nav izšķirošas nozīmes. Taču var būt atsevišķas lietas, kurās, ņemot vērā lietas sarežģītību, personai būtu nepieciešama juridiskā palīdzība.

Departamenta priekšsēdētāja vērsa uzmanību, ka Administratīvā procesa likums jau tagad paredz alternatīvu mehānismu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanai – administratīvajās lietās, kas adresātam ir sarežģītas, ir iespēja pēc iestādes vai tiesas lēmuma, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, tās pārstāvim izmaksāt atlīdzību no valsts budžeta. Taču sabiedrība par to acīmredzot nav pietiekami informēta un praksē šis mehānisms faktiski netiek piemērots – atzina tiesnese.

Savukārt atbildot uz tiesībsarga bažām par advokātu piesaisti valsts un pašvaldību iestāžu interešu pārstāvēšanai administratīvajos procesos, Augstākās tiesas pārstāve norādīja, ka nevar apgalvot, ka tas ietekmē privātpersonu tiesības uz taisnīgu tiesu, taču šāda ārpakalpojuma izmantošana tērē valsts budžeta resursus, kas varētu tikt izmantoti valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pakalpojuma paplašināšanai. Turklāt bieži vien šis ārpakalpojums vispār nedod nekādu pienesumu tiesvedības procesam.

Krūmiņa uzskata, ka iestādes pozīciju tiesā būtu jāpārstāv kvalificētam iestādes juristam, kurš specializējas tiesvedības jautājumos. Vienīgi izņēmuma gadījumā, kad tiek izskatīta sevišķi sarežģīta lieta, būtu pieļaujams iestādei piesaistīt ārējos juridisko pakalpojumu sniedzējus. Vienlaikus nav pieņemama tāda iestādes pārstāvja piedalīšanās procesā, kurš tikai formāli atsaucas uz administratīvajā aktā iekļauto argumentāciju, bet nespēj kvalitatīvi atspēkot privātpersonas iebildumus vai arī diskutēt par tiesu prakses kļūdām.

Personas tiesības uz taisnīgu tiesu kā Satversmē aizsargātās pilsoniskās tiesības bijušas tiesībsarga Jura Jansona uzmanības lokā visā viņa piecu gadu pilnvaru laikā. Šīgada konferencē, akcentējot tiesu pieejamību kā vienu no taisnīgas tiesas pamatnosacījumiem, tiesībsargs īpaši norādījis uz valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nepieciešamību administratīvajā procesā.

.

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211