Tiesnešu disciplinārkolēģijai izdevies kliedēt priekšstatu, ka tā ir represīva institūcija, kuras vienīgais mērķis – sodīt, ziņojumā tiesnešu konferencē 11. aprīlī uzsvēra disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs Andris Guļāns.  

No septiņpadsmit 2007. gadā ierosinātajām disciplinārlietām astoņās lietās kolēģija uzlikusi sodu – rājienu, četrās – piezīmi. Pirmo reizi vienā lietā piemērots neierasts soda mērs – algas samazināšana par 20% uz gadu. Taču trīs lietās disciplinārkolēģija aprobežojās ar lietas izskatīšanu sēdē, bet vienā lietā disciplinārlietu izbeidza.

Septiņas disciplinārlietas bija ierosinājis tieslietu ministrs, piecas – Augstākās tiesas priekšsēdētājs, trīs lietas – Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājs un pa vienai Zemgales priekšpilsētas tiesas un Latgales apgabaltiesas tiesu priekšsēdētāji.

2007. gadā izdarīti grozījumi Tiesnešu disciplinārkolēģijas nolikumā, nosakot, ja disciplinārlietu ierosinājis kāds no disciplinārkolēģijas locekļiem, tad viņš piedalās tikai lietas izskatīšanā, bet nepiedalās lēmuma pieņemšanā. 

Tiesnešu disciplinārkolēģija ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras locekļus, izņemot Augstākās tiesas priekšsēdētāju, ievēl tiesnešu konference, aizklāti balsojot. Disciplinārkolēģija izskata disciplinārlietas par rajonu (pilsētu) tiesu, zemesgrāmatu nodaļu, apgabaltiesu un Augstākās tiesas tiesnešu disciplinārajiem un administratīvajiem pārkāpumiem, dod savu atzinumu par rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka un apgabaltiesas priekšsēdētāja vai viņa vietnieka atcelšanu no amata. Disciplinārkolēģijas darbību regulē Tiesnešu atbildības likums un Tiesnešu disciplinārkolēģijas nolikums. Organizatoriski un finansiāli disciplinārkolēģijas darbu nodrošina Augstākā tiesa.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211