Diskusijas un citu valstu Tieslietu padomju attīstība satur nozīmīgu pieredzi – informāciju un argumentus, kas varētu būt noderīga Latvijai, kur tiek domāts par šādas padomes izveidi,- pēc atgriešanās no Eiropas tiesnešu 3. konferences Romā atzīst Augstākās tiesas senatore Veronika Krūmiņa. Konferencē, kuras tēma bija “Tieslietu padomes Eiropā”, tika apskatīta dažādu valstu pieredze un diskutēts par šo padomju sastāvu, kompetenci, par to vietu valsts institucionālajā sistēmā un lomu tiesu neatkarības nostiprināšanā un Tieslietu padomēm kā tiesnešu un tiesu reputāciju garantu.

Daudzās Eiropas valstīs tieslietu jomā darbojas speciālas padomes, kas nosauktas par Tieslietu padomēm vai Maģistrāta padomēm. Tās parasti ir kā starpnieki starp valdību un tiesu varu, lai nodrošinātu tiesu varas neatkarību. Dažādās valstīs Tieslietu padomēm ir atšķirīgas pilnvaras. Dažas padomes, piemēram, Francijā, Itālijā, Spānijā, Portugālē un Beļģijā, ir dibinātas atbilstoši tā sauktajam Tieslietu padomes Dienvideiropas modelim. Šīs padomes parasti ir atbildīgas par tiesu sistēmas darbinieku iecelšanu un pārcelšanu, rūpējas par darbinieku izglītošanu un izskata disciplinārlietas. Šajā modelī Tieslietu padomes atbildība un pilnvaras pārsvarā attiecas uz individuāla tiesneša darbības jautājumiem. Savukārt Tieslietu padomes Zviedrijā, Īrijā, Dānijā, Nīderlandē, kas izveidotas saskaņā ar Ziemeļeiropas modeli, ir atbildīgas par tiesu administrāciju (tiesu administrāciju pārraudzība, lietu un darba slodzes menedžments, lietu izskatīšanas ātrums, juridiskās saskaņotības veicināšana, rūpes par kvalitāti), tiesu menedžmentu (telpu jautājums, datorizācija, personālvadība, apmācība u.c.) un tiesu budžetu. Šī modeļa Tieslietu padomju atbildība un pilnvaras nav vērstas uz tiesnešu personiskās karjeras lēmumiem, bet gan uz efektīvu tiesu sistēmas menedžmentu.

Vai valstīs, kur nav izveidotas Tieslietu padomes un tiesu sistēmas administrēšana ir Tieslietu ministrijas kompetence, būtu jāizvēlas viens no šiem modeļiem un jāmaina atbildības forma? Konferencē referenti secināja, ka citu valstu pieredzi nevar tieši pārņemt. Pieredzi, kas citām valstīm ir bijusi attiecībā uz Tieslietu padomēm, lielā mērā ir noteicis katras valsts specifiskais sociālais un konstitucionālais konteksts, kā arī valstī notikusī attīstība. Nav iespējams izveidot vienu noteiktu Tieslietu padomes modeli un to ieviest visās valstīs. “Kādu modeli ieviest, un vai vispār tas vajadzīgs, atkarīgs no konkrētās valsts attīstības, kultūras, tradīcijām. Ja valstī ir nostiprināta tiesu varas neatkarība un par to vairs nepastāv diskusijas, ja valstī ir augsta tiesiskā kultūra un tiesām augsta reputācija, iespējams, Tieslietu padome nemaz nav nepieciešama. Ja tā nav, tad kā viens no tiesu varas neatkarības garantiem var tikt veidota šāda padome,” saka V. Krūmiņa. Arī tas, kādu veidot Tieslietu padomes sastāvu, atkarīgs no katras valsts iezīmēm, taču, kā rāda līdzšinējā pieredze, padomē nevajadzētu būt vienīgi tiesnešiem, lietderīgi, ja tajā ir arī citu ar tiesām saistītu profesiju pārstāvji – advokāti, prokurori.

Latvijā rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu un Zemesgrāmatu nodaļu administratīvo darbu organizē un nodrošina Tiesu administrācija – tieslietu ministra padotībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, Augstākās tiesas darbību nodrošina tās Administrācija – Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautībā esoša struktūrvienība. Tiesnešu un tiesu darbinieku tālākizglītību nodrošina Tiesnešu mācību centrs. Tiesnešu individuālās karjeras jautājumi ir tiesnešu pašpārvaldes institūciju – Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas un Disciplinārkolēģijas – kompetence.

Jautājums par Tieslietu padomes veidošanu ir aktualizējies līdz ar jaunā Tiesu iekārtas likumprojekta izstrādi. Tajā Tieslietu padome paredzēta kā “konsultatīva un koordinējoša institūcija, kura piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas attīstībā un tiesu sistēmas pilnveidošanā”. V. Krūmiņa atzīst, ka viņasprāt, šāda konsultatīva institūcija ar tik neskaidri noteiktām funkcijām nav nepieciešama. “Neredzu, ka topošajā tiesu iekārtas likumā Tieslietu padomei būtu ierādīta būtiska loma tiesu varas neatkarības stiprināšanā,” viņa vērtē. Pirmkārt, būtu jāizprot Tieslietu padomes pamatfunkcija – būt tiesu varas autonomijas un neatkarības garantam, otrkārt jāizprot, ka šī vienas varas atzara neatkarība saistīta ar finansējumu, kura administrēšanu pārņem pašas tiesas. “Ir jābūt skaidri pasacītam, vai mēs esam gatavi un ejam šādu jaunu ceļu,” saka V. Krūmiņa.

 

Informāciju sagatavoja Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa

Autors: Rasma Zvejniece, Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 7020396, 28652211