14.novembrī Augstākajā tiesā notika pasākums, kurā Augstākās tiesas tiesneši un darbinieki kopā ar Jaunā Rīgas teātra aktieri Vili Daudziņu diskutēja par Latvijas valstiskumu kultūrā un teātrī.

Vilis Daudziņš dalījās pārdomās par latvisko identitāti, kuras izpēte atspoguļota vairākās Jaunā Rīgas teātra izrādēs. Aktieris norādīja, ka stāsti par mūsu līdzcilvēkiem atklāj tradīcijas un vērtības, kuras raksturo Latviju.

Sarunu cikls par Latvijas valstiskumu ir viens no pasākumiem, kurus Augstākā tiesa rīko, lai godinātu Latvijas valsts un Senāta simtgadi. Saruna cikla ietvaros Augstākās tiesas tiesneši un darbinieki kopā ar dažādu jomu ekspertiem diskutēja par jautājumiem, kuriem bijusi izšķiroša nozīme Latvijas valsts pastāvēšanā.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, atklājot šo sarunu ciklu, norādīja, ka ikdienas darbs tiesā ir saistīts ar to vērtību aizsardzību, kuras ir Latvijas valstiskuma pamats. “Šīs vērtības mēs uzlūkojam caur tiesiskuma prizmu. Lai simtgadē būtu iespēja atskatīties uz Latvijas valstiskuma vērtībām caur dažādām dzīves jomām, kopā ar ekspertiem diskutēsim par elementiem, kuri veidojuši valstiskumu cauri laikiem,” norādīja priekšsēdētājs.

Pirmā saruna bija veltīta Latvijas valstiskuma vēsturei. Šajā sarunā vēstures zinātņu doktors Valters Ščerbinskis izklāstīja to, kā Latvijas valsts radusies un attīstījusies līdz mūsdienām. Augstākajā tiesa viesojās arī Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs, mākslas zinātņu maģistrs Raimonds Kalējs, lai sniegtu priekšlasījumu par to, kā valstiskums tiek atspoguļots kultūrvidē, kā arī sniegtu ieteikumus, kā izkopt radošumu. Savukārt trešā saruna bija veltīta Latvijas valstiskuma identitātei un atmiņu diskursam. Šajā sarunā piedalīsies sociālās atmiņas pētnieks Mārtiņš Kaprāns, kurš raksturoja to, kā Latvijas valstiskumam svarīgus notikumus atspoguļo normatīvie akti, atceres un kultūras pasākumi, kā arī plašsaziņas līdzekļi. Sarunu ciklu par Latvijas valstiskumu noslēdza Jaunā Rīgas teātra aktiera Viļa Daudziņa pārdomas par latvisko identitāti kultūrā.

 

Informāciju sagatavoja

Dita Plepa, Administratīvo lietu departamenta zinātniski analītiskā padomniece