Atbilstoši Latvijai saistošajai ANO Konvencijai par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu jēdziens „rase” ir izprotams plašākā nozīmē un ietver arī tādus nozieguma izdarīšanas motīvus, kuru pamatā ir personas „etniskā” vai „nacionālā” izcelsme – norādīts Augstākās tiesas veiktajā tiesu prakses apkopojumā.

Tiesu prakses apkopojums lietās par rasu, nacionālā un etniskā naida izraisīšanu veikts sakarā ar Eiropas Komisijas pret rasismu un neiecietību ceturtajā ziņojumā par Latviju norādīto par konsolidētas tiesu prakses trūkumu attiecībā uz Krimināllikuma 78. panta piemērošanu.

Tiesu prakses apkopojums sagatavots, analizējot tiesību doktrīnā paustās atziņas, Latvijas tiesu nolēmumus Krimināllikuma 78. panta piemērošanā un Latvijas Republikai saistošos starptautiskos cilvēktiesību avotus un to piemērošanas praksi.

Apkopojumā sniegts teorētisks ieskats „naidu kurinošas runas” un „naida noziegumu” jēdziena saturā, kā arī pamatprincipi „naidu kurinošas runas” norobežošanai no personas tiesībām uz vārda brīvību. Analizēta arī kvalifikācija tiem gadījumiem, kuros personas izdarītais noziedzīgais nodarījums atbilst ne tikai Krimināllikuma 78. panta, bet arī citu noziedzīgu nodarījumu sastāvu pazīmēm. Aplūkota arī Krimināllikuma 78. panta norobežošana no citiem Krimināllikuma pantiem.

Tiesu prakses apkopojumā arī norādīts, ka Latvijai saistošās ANO Konvencijas par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu normas uzliek valstīm procesuālu pienākumu efektīvi izmeklēt aizdomas par noziedzīgā nodarījuma rasistisko motivāciju. Šāda procesuālā pienākuma neievērošana jau pati par sevi var būt par pamatu cilvēktiesību pārkāpumam. Ja izmeklēšanas materiāli vai noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi rada aizdomas par to, ka noziedzīgs nodarījums ticis izdarīts, pamatojoties uz rasistiskiem motīviem, bet krimināllietas materiālos šis motīvs nav ticis izmeklēts, tiesām jāizvērtē nepieciešamība pieņemt blakus lēmumu, vēršot izmeklēšanas iestāžu uzmanību uz pirmstiesas procesā pieļautajiem trūkumiem..

Tiesu prakses apkopojuma secinājumi pamatojas uz 25 Latvijas tiesu nolēmumiem par Krimināllikuma 78. panta piemērošanu, kas pieņemti laika posmā no 2005. gada februāra līdz 2012. gada septembrim. Apkopojumā analizēti arī 3 tiesu nolēmumi par Krimināllikuma 150. panta, 228. panta un 74.¹ panta piemērošanu.

Pētījumu Augstākā tiesa veikusi sadarbībā ar juridisko zinātņu doktoru Artūru Kuču.

Pilns pētījuma teksts pieejams Augstākās tiesas mājaslapā sadaļā Judikatūra/ Tiesu prakses apkopojumi/ Krimināltiesībās

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211