17.decembrī pirmizrādi piedzīvoja videofilma “Cilvēks–Valsts–Tiesnesis. Administratīvā tiesa”, kas veidota no sarunām ar šīgada jubilāra – Administratīvās procesa likuma – izstrādātājiem.

“Šī ir atmiņu filma par iecerēm, kas bija to cilvēku prātos un sirdīs, kuri pirms vairāk nekā 20 gadiem izstrādāja Administratīvā procesa likumu,” pirms filmas nodošanas skatītāju vērtējumam sacīja Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa. Viņa stāstīja, ka ideja fiksēt darba grupas atmiņas bija jau laiku atpakaļ vairāku cilvēku prātos. Plānojot Administratīvās justīcijas simtgades un Administratīvā procesa likuma 20 gadu pasākumus, brīnumainā kārtā sakrita vairāki apstākļi, kas ļāva īstenot šo ideju.

Lai saglabātu vēsturē atmiņas par Administratīvā procesa likuma izstrādes gaitu, ir tapušas astoņas videointervijas ar likuma veidotājiem – Egilu Levitu, Arvīdu Dravnieku, Jautrīti Briedi, Veroniku Krūmiņu, Guntu Višņakovu, Daci Mitu, Normundu Salenieku un Uldi Pētersonu. No šīm intervijām izveidota arī videofilma „Cilvēks–Valsts–Tiesnesis. Administratīvā tiesa”.

Filmas projekta vadītājs Administratīvo lietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks Jānis Geks atzīst, ka bijis liels izaicinājums no teju deviņu stundu garā interviju materiāla izveidot 20 minūšu filmu. Nolemts filmas saturā fokusēties uz administratīvo tiesu, kur satiekas cilvēks, valsts un tiesnesis. Savukārt filmas kompozīcija veidota pagātnes–tagadnes–nākotnes skatījumā. Atskatoties pagātnē – likuma izstrādāšanā: par likuma nepieciešamību, par to, kāda tika iecerēta administratīvā tiesa, kādiem jābūt tiesnešiem. Novērtējot šodienukāda šodien ir administratīvā tiesa. Visbeidzot ar skatu nākotnē – likuma izstrādātāju novēlējumi administratīvajai tiesai.

Jānis Geks bija ne tikai filmas projekta vadītājs, bet arī intervētājs un sarunu veidotājs. Pirms pirmizrādes viņš atklāja svarīgākās atziņas, ko pats ir guvis, strādājot šajā projektā. Pirmkārt, tā ir precīza un skaidra izpratne par to, kāpēc likums tika veidots tieši tāds, kāds tas ir, un kāpēc tika veidota atsevišķa administratīvā tiesa. Likumā faktiski ietverta “mācību grāmata” par tiesību principiem, kas bija efektīvākais veids, kā tobrīd mainīt juridisko un sabiedrisko domu un orientēties uz citādu – vērtību domāšanu. Veidojot jaunas tiesas, mērķi sasniegt bija vieglāk.

Otrā atziņa, kas gūta no likuma veidotāju intervijām, ir spēja nesadegt darbā un neieslīgt rutīnā, kas aktuāli jebkurā darbā – arī tiesneša un tiesneša palīga. Trešais guvums – “tā ir izdevība tuvāk iepazīt runātājus kā personības, kuru stāstītais mani personīgi iedvesmoja un motivēja darboties tālāk pie šā projekta tikpat dedzīgi, kā viņi to darīja pirms 25 gadiem,” atklāja Jānis Geks. Viņš filmu salīdzina ar pūra lādi, pilnu ar dārgumiem, kas ir spēka un iedvesmas avots.

2021.gadā administratīvās tiesas atzīmēja divas jubilejas. Pirms 100 gadiem pieņemts Likums par administratīvām tiesām, kas lika pamatu administratīvajai justīcijai Latvijā, un pirms 20 gadiem pieņemts jauns, moderns Administratīvā procesa likums. Šo divu notikumu atzīmēšanai bija veltīts administratīvās justīcijas simtgades jubilejas gads, tostarp Administratīvā procesa likuma veidotāju atmiņu fiksēšana un saglabāšana.

 

Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211