Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros augustā pievienoti divdesmit četri Administratīvo lietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēzes:
Salīdzināmo nekontrolēto cenu metodes piemērošanā noskaidrojamie apstākļi

Piemērojot salīdzināmo nekontrolēto cenu metodi, primāri ir noskaidrojams, vai pārbaudāmais darījums starp saistītajiem uzņēmumiem ir salīdzināms ar darījumu starp neatkarīgajiem uzņēmumiem un vai ir identificējamas atšķirības, kas būtiski ietekmē salīdzināmības drošumu un ticamību. Ja šādas atšķirības ir identificējamas, nepieciešams veikt pielāgojumus, ja tas ir iespējams, lai tādējādi izslēgtu identificēto atšķirību būtisku ietekmi.

Piemērojot salīdzināmo nekontrolēto cenu metodi, nepieciešams salīdzināt virkni darījumus raksturojošo elementu. Tiesību normās norādīts arī uz korekciju un matemātisku aprēķinu veikšanu, lai uzlabotu salīdzināšanas ticamību un izslēgtu salīdzināmajos darījumos konstatēto atšķirību būtisku ietekmi. Proti, ja salīdzināmības analīzes rezultātā salīdzināmajos darījumos tiek konstatētas atšķirības un to būtiska ietekme, ir nepieciešams veikt atbilstošas korekcijas vai matemātiskus aprēķinus.

Tiesību iepazīties ar lietas materiāliem un izteikties par tiem ierobežošana

Administratīvā procesa dalībniekiem tiesā ir no tiesību normām izrietošas tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un izteikt par tiem savu viedokli. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir uzsvērusi, ka procesa dalībniekiem ir jānodrošina iespēja iepazīties ar pierādījumiem, kā arī piemērotā formā un atbilstošā laikā sniegt viedokli par šiem pierādījumiem, to saturu un autentiskumu. Īpaša nozīme ir personu uzticībai taisnīgai tiesai, kas balstās arī uz pieņēmumu, ka personai tiek dota iespēja paust viedokli par katru lietas materiālos esošo dokumentu.

Vienlaikus Administratīvā procesa likuma 145.panta ceturtā daļa pieļauj ierobežot procesa dalībnieka tiesības iepazīties ar atsevišķiem lietas materiāliem, ja tam ir pamatots un likumā norādīts iemesls. Tas rada izņēmumu no Administratīvā procesa likuma 247.panta trešajā daļā noteiktā vispārīgā principa, kas paredz tiesas sprieduma pamatošanu vienīgi ar tādiem apstākļiem, par kuriem dalībniekiem bijusi iespēja izteikties. Tātad lietas dalībnieku tiesības iepazīties un izteikties par atsevišķiem lietas materiāliem nav absolūtas un var tikt ierobežotas likumā noteiktajos gadījumos.

Tēze:
Aizsargjoslu likuma 36.pantā paredzētie ierobežojumi būvdarbiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā ir attiecināmi arī uz meliorācijas sistēmas vienkāršoto renovāciju.

Priekšnoteikums meliorācijas sistēmu vienkāršotai renovācijai ir tas, ka konkrētie darbi skar tikai vienu īpašumu. Nošķīrumu starp renovāciju un vienkāršoto renovāciju raksturo arī saskaņošanas procedūra kompetentajās iestādēs. Taču atšķirības ir saskatāmas procesā tiktāl, ka vienkāršotā renovācija neprasa tik detalizēta būvprojekta (ar skiču projekta un tehniskā projekta daļām) izstrādi un būvatļaujas saņemšanu, arī būvdarbu veikšanai ir mazāk formālas prasības. 

Lai arī būvniecības tiesiskais regulējums paredz mazāk formālu procedūru meliorācijas sistēmu vienkāršotai renovācijai, tas neizslēdz, ka var tikt noteikti ierobežojumi vides interesēs, neatkarīgi no tā, kādā procesā būvniecība īstenojama.

Aizsargjoslu likuma 36.panta otrās daļas 1.punkta „a” apakšpunktā paredzētais izņēmums, kas krasta kāpu aizsargjoslā pieļauj atjaunot vai restaurēt esošas ēkas un būves, ir attiecināms arī uz esošu meliorācijas būvju vienkāršotu renovāciju. Renovācija veicama ar nosacījumu, ka iecere tiek saskaņota ar attiecīgo Valsts vides dienesta reģionālo vides pārvaldi un tā atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam.

Apstāklis, ka meliorācijas sistēmu būvniecības procesā saskaņojumus sniedzošā iestāde nav vērsusi personas uzmanību uz šādu nepieciešamību un nav pieprasījusi saņemt tehniskos noteikumus no vides pārvaldes, neatbrīvo personu no pienākuma ievērot vides aizsardzību regulējošās tiesību normas.

Tēze:
Padomes 1992.gada 12.oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi nosaka muitas dienestu pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas tiesības. Proti, pārsūdzības tiesības ir expressis verbis paredzētas Kopienas muitas kodeksa kodeksa 243.panta 1.punkta pirmajā daļā un ir atkarīgas no tā, vai kumulatīvi izpildās kritēriji – lēmuma piemērošana skar personu tieši un individuāli. Kritērijs „skar personu tieši” nozīmē, ka apstrīdētajam pasākumam ir tieša iedarbība uz privātpersonas tiesisko stāvokli un tas nepieļauj nekādu rīcības brīvību šī pasākuma adresātiem, kuri ir atbildīgi par tā ieviešanu, kas ir pavisam automātiska un izriet vien no attiecīgā tiesiskā regulējuma, nepiemērojot citus starpnoteikumus. Savukārt kritērijs „individuāla ietekme” atbilstoši judikatūrai neizpildās, ja tiesību akts rada tiesiskas sekas attiecībā uz vispārīgi un abstrakti noteiktu personu kategoriju.

Tēze:
Ar Latvijas Republikas Ministru Padomes 1992.gada 26.marta lēmumu Nr. 104 „Par izdienas pensijām” apstiprinātā Nolikuma par izdienas pensijām 2.1.3.apakšpunktā lietotais jēdziens „gaisa kuģu tehniskā apkope” pats par sevi norāda uz to, ka ar to saprotama tieši tehniska, nevis jebkāda cita apkope, tāpat jēdziens ietver tieši konkrēta objekta – gaisa kuģa –, nevis jebkuras citas aviācijas tehnikas, apkopi.

Gaisa kuģa tehniskā apkope nozīmē visu to tehnisko darbu veikšanu, kuri tieši ietekmē gaisa kuģa drošu ekspluatāciju un lidojumderīgumu. Tieši tas padara šos darbus par tādiem, kuri veicami paaugstināta riska apstākļos un kuriem raksturīga pastiprināta atbildība, tādēļ personai, kas tos veic, nepieciešamas speciālas zināšanas un profesionālās iemaņas, kā arī atbilstoša sertifikācija (atļauja) šī darba veikšanai.

Tādējādi, lai secinātu, ka persona ir veikusi „gaisa kuģu tehniskās apkopes” darbus, jākonstatē, ka persona kā inženiertehniskais darbinieks pilnu darbadienu nodarbojās tieši ar gaisa kuģu tehnisko apkopi. Proti, lai iegūtu tiesības uz izdienas pensiju, nav pietiekami konstatēt, ka inženiertehniskais darbinieks bijis tikai saistīts ar gaisa kuģu tehnisko apkopi. Šīs normas piemērošanai būtiski ir tas, ka attiecīgā persona pati pilnu darbadienu veikusi gaisa kuģu tehnisko apkopi tiesību normā norādītajās vietās.

Tēzes:
Priekšnoteikumi iestādes novērtējuma brīvības atzīšanai

  1. Nenoteikto tiesību jēdzienu piepildīšana ar saturu ir tipisks tiesas uzdevums, ko tiesa īsteno, izskatot gan administratīvās lietas, gan civillietas, gan krimināllietas. Līdz ar to parasti tiesa var pilnībā pārbaudīt, kā iestāde ir piepildījusi nenoteikto tiesību jēdzienu ar saturu un vai ir pareizi veikusi subsumpciju.
  2. Tiesa nevar pati pēc saviem ieskatiem izlemt, vai iestādei ir vai nav novērtējuma brīvība. Novērtējuma brīvības gadījumā nepastāv pilnīga tiesas kontrole par to, kā iestāde nenoteikto tiesību jēdzienu piepildījusi ar saturu un kā veikusi subsumpciju, proti, ir sašaurināts tiesas kontroles apjoms pār izpildvaras lēmumiem un darbībām. Šā iemesla dēļ novērtējuma brīvības esība konstatējama tikai izņēmuma gadījumos.
  3. Lai vispār būtu pamats runāt par iespējamu novērtējuma brīvību, ir jākonstatē, ka konkrētajā gadījumā iestādei ir jāpiemēro tiesību norma, kurā tiesisko apstākļu aprakstīšanai ir izmantoti nenoteiktie tiesību jēdzieni, kas katrā konkrētajā gadījumā iestādei ir jāpiepilda ar saturu. Taču nenoteikto tiesību jēdzienu izmantošana piemērojamā tiesību normā pati par sevi nav pietiekama, lai atzītu, ka iestādei ir novērtējuma brīvība. Lai atzītu, ka iestādei ir novērtējuma brīvība, ir arī jākonstatē, ka no tiesību normas pietiekami skaidri izriet likumdevēja griba paredzēt iestādei novērtējuma brīvību un ka novērtējuma brīvības noteikšanai pastāv objektīvi iemesli.
  4. Par objektīviem iemesliem piešķirt iestādei novērtējuma brīvību ir atzīstami šādi apstākļi:

a. ir jāveic novērtējums neatkārtojamai situācijai, ko nevar rekonstruēt tiesas procesā;

b. ir nepieciešams veikt novērtējumu, kas ir balstīts uz personīgo pieredzi vai kam ir nepieciešams konkrētā gadījuma salīdzinājums ar citiem gadījumiem, proti, novērtējums ir atkarīgs arī no citu personu snieguma, zināšanām u. tml.;

c. iestādes veiktā novērtējuma aizstāšana ar tiesas novērtējumu ir izslēgta lietas rakstura dēļ;

d. administratīvā akta izdošanai ir nepieciešams komplekss novērtējums, kas ir balstīts uz nejuridiskiem standartiem vai politiskām vērtībām, un tas ir nodrošināts ar atbilstošu procesuālu vai institucionālu organizāciju, proti, lēmumu pieņem koleģiāla institūcija, kas sastāv, piemēram, no dažādu specialitāšu ekspertiem vai sabiedrības grupu pārstāvjiem.

Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai nav novērtējuma brīvības, pieņemot lēmumu par invaliditātes grupas noteikšanu personai

Tiesību normās, kas regulē invaliditātes grupas noteikšanu, ir lietoti nenoteiktie tiesību jēdzieni. Tomēr nepastāv objektīvi iemesli novērtējuma brīvības atzīšanai un tiesas kontroles apjoma sašaurināšanai. Arī to tiesību normu, kas noteic iestādes kompetenci invaliditātes noteikšanā, teksts neliek domāt, ka likumdevējs būtu vēlējies iestādei šo jautājumu vērtēšanai piešķirt novērtējuma brīvību. Līdz ar to Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijai nav novērtējuma brīvības, pieņemot lēmumu, vai personai vispār ir nosakāma invaliditāte un, ja ir nosakāma, kādas grupas invaliditāte personai ir.

Tēze:
Ģenerālprokurora rīkojums, ar kuru prokuratūras telpās ir noteikts filmēšanas un fotografēšanas aizliegums, ir vispārīgais administratīvais akts. Vispārīgajā administratīvajā aktā iekļautās prasības prokuratūras apmeklētājiem ir jāievēro. Ja persona prokuratūras telpās veic darbības, kas liek domāt, ka tiek veikta filmēšana - tiek izdarīts administratīvais pārkāpums - prokuratūras apsargam ir tiesības šo personu aizturēt, nekavējoties informējot par to Valsts policiju. 

Šādā situācijā, aizturēšana, ko veic apsargs, nav uzskatāma par administratīvo aizturēšanu, kuras ilgums noteikts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Normatīvie akti paredz gan administratīvo aizturēšanu, ko veic policija, gan aizturēšanu, ko veic apsargs, lai nodotu likumpārkāpēju policijai.

Tiesību normas nenosaka laiku, cik ilgi personu var aizturēt apsargs. Taču ir svarīgi, lai laiks starp šādu aizturēšanu un policijas ierašanos būtu saprātīgs. Proti, personas brīvību var ierobežot apsargs, ja ir pamats domāt, ka persona ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, lai nodotu šo personu policijai, un šo laiku neieskaita administratīvās aizturēšanas laikā.

Tēze:
Būvvaldes lēmums, ar kuru personai kā dzīvojamās mājas lietotājam ir noteikts aizliegums ekspluatēt mājas daļu, kuru viņš lieto, ir pieņemts, būvvaldei īstenojot tās publiski tiesisko funkciju uzraudzīt būvju drošumu.

Tādējādi tas, vai visa būve vai tikai tās daļa ir vērtējama kā tik nedroša, ka to nedrīkst ekspluatēt, ir izvērtējams, pārbaudot faktiskos apstākļus par būves un tās daļu konstrukciju stāvokli. Ja faktiski nedroša ir tikai viena būves daļa, nav pamata aizliegt ekspluatēt visu būvi tikai tāpēc, ka būves īpašniekam nedrošās daļas bīstamību ir ērtāk novērst, nojaucot visu būvi.

Būvvalde lēmumu aizliegt būves lietotājam ekspluatēt būvi nevar pieņemt nolūkā atvieglot būves īpašniekam iespēju īstenot tā iecerēto rīcību ar būvi. Ja būves īpašnieks vēlas būvi nojaukt, taču to nevar izdarīt, jo būves daļu lieto kāda cita persona, strīds starp būves īpašnieku un lietotāju ir risināms privāttiesiskā ceļā, tostarp, ja nepieciešams, vēršoties ar prasības pieteikumu vispārējās jurisdikcijas tiesā.

Tēze:
Lai nodrošinātu pareizu pievienotās vērtības nodokļa sistēmas darbību, nepieciešams konstatēt, ka prece, arī jauns transportlīdzeklis, kam piegādes dalībvalstī ir piemērota nodokļa 0 procentu likme, ir izvests no piegādes dalībvalsts un ir piegādāts galapatērētājam citā dalībvalstī, kur galapatērētājs par to samaksā pievienotās vērtības nodokli. Tādējādi tiek nodrošināta pievienotās vērtības nodokļa iekasēšana tikai vienā dalībvalstī, kur notiek preces gala izmantošana, tiek novērsta darījuma dubulta aplikšana ar nodokli, tiek panākta dalībvalstu fiskālās suverenitātes nodalīšana un tiek novērsts konkurences izkropļojums starp dalībvalstīm. Tas norāda uz nepieciešamību konstatēt, ka tiesības rīkoties ar preci, arī ar jaunu transportlīdzekli, ir nodotas tieši darījumu dokumentos norādītajam pircējam, nevis jebkurai citas dalībvalsts personai. Pretējā gadījumā netiek nodrošināta pareiza kopējās pievienotās vērtības nodokļa sistēmas darbība un nodokļa iekasēšana no galapatērētāja, un netiek ievēroti tiesību normās nostiprinātie grāmatvedības kārtošanas principi, atbilstoši kuriem grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai un grāmatvedība ir jākārto tā, lai varētu tikt konstatēts katra saimnieciskā darījuma sākums un izsekota tā norise. Proti, tieši uz pārdevēju gulstas pierādīšanas pienākums par to, ka darījums faktiski ir tieši ar darījuma dokumentos norādīto preču pircēju un ir izpildīti visi noteikumi tam, lai varētu tikt piemērota 0 procentu nodokļa likme.  Nodokļa 0 procentu likmes piemērošanai būtiski ir tas, vai no pierādījumu kopuma ir iespējams izsekot darījuma norisei un pārliecināties, ka prece ir piegādāta uz galamērķi citā dalībvalstī.

Tēze:
Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 253.panta otrajai daļai galvenais priekšnoteikums tam, lai tiesa lemtu par administratīvā akta izpildes seku novēršanu, ir nepieciešamības konstatēšana. Tas, ka administratīvais akts ir zaudējis spēku un tāpēc tā darbību vairs nav iespējams apturēt, automātiski nenozīmē, ka zūd nepieciešamība lemt par personai ar administratīvo aktu jau radīto seku novēršanu. Proti, ja administratīvais akts pirms spēka zaudēšanas ir radījis kādas tiesiskās sekas, kuras netiek novērstas, administratīvajam aktam zaudējot spēku, personai joprojām var saglabāties nepieciešamība pēc šo seku novēršanas. Līdz ar to tiesai šādā situācijā, izskatot prasījumu par administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku, ir jālemj arī par administratīvā akta izpildes seku novēršanu.

Līdzīgi administratīvā akta izpildes seku novēršanas nepieciešamība nezūd arī pagaidu aizsardzības ietvaros tikai tāpēc, ka pārsūdzētais administratīvais akts ir zaudējis spēku un nav iespējama tā darbības apturēšana. Ja tiesai šis jautājums jārisina, izskatot lietu pēc būtības, tad šo jautājumu var būt nepieciešams risināt arī pagaidu aizsardzības ietvaros.

Tēze:
Likumdevējs ir piešķīris ārstniecības iestādei (ārstniecības personām) tiesības noteiktos gadījumos ierobežot pacienta brīvību, bez viņa piekrišanas paturot pacientu ārstniecības iestādē un sniedzot psihiatrisko palīdzību, arī pielietojot fizisku ierobežošanu, ievietošanu palātā, medikamentu ievadīšanu.

Likumdevējs speciālajās tiesību normās ir iedibinājis sistēmu, atbilstoši kurai strīdu par pacientam sniegto psihiatrisko palīdzību bez viņa piekrišanas (tātad arī strīdu par pacientam bez viņa piekrišanas sniegto palīdzību pirmo 72 stundu laikā pēc pacienta nogādāšanas psihiatriskās ārstniecības iestādē) izšķiršana ietilpst vispārējās jurisdikcijas tiesas kompetencē.

Situācijā, kad likumdevējs ir noteicis attiecīgu strīdu pakļautību vispārējās jurisdikcijas tiesai, nav nozīmes, vai strīda būtība ir saistīta ar publisko vai privāto tiesību jomu.  Likumdevējam ir tiesības pēc saviem ieskatiem noteikt kompetento tiesu, neatkarīgi no tā, vai strīds ir saistīts ar privāto vai publisko tiesību jomu. Tiesību piemērotājiem, tostarp – tiesai, likumdevēja izvēlētā kārtība ir jāņem vērā.

Tēze:
Pamats personas atbrīvošanai no drošības naudas iemaksas ir tāds personas mantiskais stāvoklis, kas objektīvi apgrūtina drošības naudas iemaksu. Tādējādi lūgums par atbrīvošanu no drošības naudas iemaksas izlemjams, ņemot vērā konkrētā gadījuma individuālos apstākļus, personas aktuālo mantisko stāvokli un naudas plūsmu saprātīgā laikā pirms lūguma izlemšanas.

Tas, ka persona ir bārenis, bijusi trūcīga, ir persona ar invaliditāti, citādāku seksuālo orientāciju un atrodas ieslodzījuma vietā, pats par sevi nevar būt pamats atbrīvojumam no drošības naudas iemaksas. Citiem faktoriem ir nozīme tikai tiktāl, ciktāl tie var raksturot personas mantisko stāvokli un tās rīcību ar naudas līdzekļiem. Apstāklis, ka persona iepriekšējā tiesvedībā bijusi atbrīvota no drošības naudas iemaksas, nerada personai paļāvību, ka arī citos gadījumos tā no minētā maksājuma tiks atbrīvota.

Tēze:
Amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi rīcība ārpus dienesta pienākumu izpildes – darba kolēģa neatturēšana no automašīnas vadīšanas alkohola reibumā – var radīt neuzticību amatpersonas godprātībai arī dienesta pienākumu turpmākajā izpildē. Disciplinārsods – atvaļināšana no dienesta – ir samērīgs.

Tēze:
Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 13.pants vispārīgi reglamentē atvieglojumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājiem attiecībā uz maksātāja visa veida ienākumiem. Savukārt panta trešajā daļā paredzot, ka maksātājam tajā taksācijas gada periodā, kurā tas ir bijis mikrouzņēmuma – mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja – darbinieks, nepiemēro atvieglojumus, likumdevējs ir noteicis izņēmumu no vispārīgajiem noteikumiem par atvieglojumiem nodokļa maksātājiem. Tādējādi uz maksātāja, kurš atbilst norādītajiem kritērijiem, jebkura veida ienākumiem nav attiecināmi vispārīgie noteikumi par atvieglojumiem, arī uz autoratlīdzību.

No nodokļu tiesību sistēmas izriet likumdevēja izšķiršanās iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus piemērot tikai ienākumiem, kas gūti nodokļa maksātāja paša izvēlētā galvenajā ienākumu gūšanas vietā. Gadījumā, ja nodokļu maksātājs ir mikrouzņēmuma darbinieks, likums paredz obligātu pienākumu nodokļu grāmatiņu iesniegt mikrouzņēmumā, kas arī tiek uzskatīta par galveno ienākumu gūšanas vietu. Līdz ar to mikrouzņēmuma darbiniekam nav iespējams piemērot atvieglojumus ne par mikrouzņēmumā gūto ienākumu, ne arī jebkuru citu ienākumu.

Tēze:
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 17.decembra Regulas (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai normas nav interpretējamas tādā veidā, ka purva zeme kā tāda būtu izslēgta no regulas piemērošanas jomas, jo uz šo zemi iespējams attiecināt terminu „lauksaimniecības platība” vai „mežs”. Taču minētā regula ļauj dalībvalstij pašai purvus izslēgt no Natura 2000 maksājumiem.

Eiropas Lauksaimniecības attīstības fonds dalībvalstīs darbojas ar Eiropas Komisijas apstiprinātu dalībvalstu lauku attīstības programmu starpniecību. Tādējādi šādos gadījumos ir piemērojams Latvijas lauku attīstības programmā noteiktais.

No Latvijas lauku attīstības programmas 2014.–2020.gadam izriet, ka tajā ietvertais jēdziens „mežs” nav jāsaprot tādējādi, ka tajā iekļautos arī purvi. Turklāt programmā arī skaidri norādīts, ka atbalstu var saņemt, ja saimnieciskās darbības ierobežojumi noteikti Natura 2000 teritorijās vai mikroliegumos meža zemēs (izņemot purvus).

Tēzes:
Nodokļa maksātāja līdzdarbošanās pienākums audita veikšanas laikā

Nodokļu iekasēšana balstās uz nodokļu maksātāja līdzdarbību ar nodokļu administrāciju. Nodokļu administrācija var noteikt pareizu nodokļa saistību tikai tad, ja tai ir zināmi visi faktiskie apstākļi, kas ir šādas saistības pamatā. Šādi fakti vispilnīgāk ir pieejami un zināmi pašam nodokļu maksātājam, tādēļ nodokļu maksātājam pašam jābūt ieinteresētam nekavēt nodokļa saistības pārbaudi, iesniegt nodokļu administrācijai atbilstošas ziņas un paskaidrojumus.

Proti, nodokļu maksātājam pašam ir laicīgi jādara zināmi nodokļu administrācijai visi nodokļu pārbaudē nozīmīgie apstākļi un pierādījumi. Ja nodokļu maksātājs bez attaisnota iemesla neinformē nodokļu administrāciju par jautājuma izšķiršanai būtiskiem apstākļiem, tam nav pamata sagaidīt, ka to atklāšana apstrīdēšanas procesā būs pamats jauna audita izvērtējuma veikšanai.

Nodokļa maksātāja tiesības izvēlēties metodi cenu noteikšanai ar saistītajiem uzņēmumiem

Gadījumā, ja nodokļu maksātājs norāda uz konkrētu metodi, kas izmantota, nosakot cenas darījumos ar saistītajiem uzņēmumiem, nodokļu administrācijai ir pienākums respektēt šo izvēli un primāri pārbaudīt tieši nodokļu maksātāja izvēlētās metodes piemērotību. Veicot pārbaudi, nodokļu administrācijai ir tiesības arī atkāpties no šīs metodes, ja tiek atzīts, ka nodokļu maksātājs ir izvēlējies neatbilstošu metodi un ja tiek konstatēta piemērotāka metode, tomēr šādā gadījumā nodokļu administrācijai ir jāspēj skaidri norādīt, kas liecina par nepieciešamību piemērot citu metodi un kāpēc nodokļu maksātāja rīcība, izvēloties citu metodi, ir bijusi kļūdaina.

Ja nodokļu maksātājs uzstāj uz savas izvēlētās metodes piemērošanu un norāda, ka tam nav informācijas par salīdzināmiem datiem citas metodes izmantošanai, nodokļu administrācijai nav pienākuma šo pieņēmumu par katru cenu pārbaudīt un atrast salīdzināmus darījumus, ko nodokļu maksātājs varētu izmantot, atkāpjoties no paša iepriekš izvēlētās metodes.

Tēze:
Lēmums par būves grupas maiņu būvatļaujā uzskatāms par tādu starplēmumu, kas rada būtiskas sekas – pats par sevi skar būtiskas personas tiesības vai tiesiskas intereses vai būtiski apgrūtina to īstenošanu.

Tēze:
Tiesības piedalīties Saeimas sēdēs, paust viedokli un balsot, ir Saeimas deputāta nozīmīgākās tiesības. Uzstāšanās Saeimas debatēs, no vienas puses, nodrošina iespēju, ka deputāta ierosinātā vai atbalstītā iniciatīva gūs plašāku atzinību, pārliecinot citus deputātus pievienoties priekšlikumam, no otras puses, stiprina katra konkrētā deputāta atpazīstamību, tādējādi veicinot viņa elektorāta uzticēšanos un iespēju turpināt politisko karjeru arī nākamajos sasaukumos.

Lēmums par izslēgšanu no dalības Saeimas sēdēs ietilpst parlamenta iekšējā autonomijā, jo tā nolūks ir nodrošināt parlamenta darba netraucētu norisi.

Minētais lēmums skar deputāta statusu un ierobežo deputāta amata pilnvaras. Saeimas deputāta nepiekrišana šādam lēmumam rada strīdu starp konstitucionālo orgānu – Saeimu – un tā daļu – Saeimas deputātu.

Tēze:
Bērna pieskatīšanas pakalpojuma saturs un sniegšanas kārtība nav reglamentēta tiesību normās, jo tas ir vecāku pienākums. Taču vecāki var izmantot dažādus pašvaldības un privātpersonu piedāvātus pakalpojumus. Šādu darījumu saturu nosaka līdzēju griba, nevis tiesību normās stingri noteikti tiesības un pienākumi, proti, noteicošais ir privātpersonu autonomijas princips. Tādējādi starp bērna vecāku un bērnudārzu noslēgts rakstveida līgums par bērna pieskatīšanu un ēdināšanu, ir noslēgts privāto tiesību jomā un strīdi par šādiem līgumiem tiek vērtēti Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā un nav pakļauti administratīvo tiesu kontrolei.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)