Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros decembrī pievienoti seši Administratīvo lietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Informācija par patieso labuma guvēju ir obligāts priekšnoteikums apraides atļaujas saņemšanai un izmantošanai. Elektroniskais plašsaziņas līdzeklis tiesības uz apraides atļauju var iegūt un saglabāt tikai tad, ja ir zināms tā patiesais labuma guvējs, turklāt tas ir tāds, kas neapdraud būtiskas sabiedrības intereses. Tāpēc Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 21.panta trešās daļas 9.punktā ietvertā pienākuma neizpilde nav vērtējams kā pārkāpums, bet gan kā apraides atļaujas obligātā priekšnoteikuma neizpilde. Ja plašsaziņas līdzeklis nav iesniedzis Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei informāciju par patieso labuma guvēju, tai nav rīcības brīvības, lemjot par apraides atļaujas anulēšanu plašsaziņas līdzeklim. Proti, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis nav sniedzis informāciju par patieso labuma guvēju, nekādi papildu apsvērumi nevar mainīt padomes lēmumu par apraides atļaujas neizsniegšanu, bet gadījumā, ja atļauja ir izsniegta - par tās anulēšanu.

Tēzes:

Prasījums par pašvaldības deputāta iesniegtā lēmuma projekta virzīšanu izskatīšanai domes sēdē nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā

Deputāta subjektīvo tiesību aizsardzības labad viņa tiesiskais statuss administratīvajā procesā tiesā ir pielīdzināms privātpersonas statusam. Tāpēc strīds par pašvaldības deputāta subjektīvo publisko tiesību izmantošanu vai to satura un apjoma noskaidrošanu ir pakļauts administratīvās tiesas kontrolei. Taču, lai jautājums būtu pakļauts administratīvās tiesas kontrolei, ir jānoskaidro, vai no tiesību normām izriet deputāta subjektīvās tiesības, ko viņš vēlas aizsargāt tiesas ceļā. Proti, pašvaldības deputāta tiesību aizskāruma aizsardzība administratīvajā tiesā ir iespējama tikai tad, ja tikušas aizskartas deputāta subjektīvās publiskās tiesības.

No tiesību normām neizriet deputātu tiesības prasīt iesniegto lēmuma projektu atbalstīšanu virzīšanai izskatīšanai domes sēdē, ja komiteja tos neatbalsta. Tā kā pašvaldības deputātam nav subjektīvās tiesības prasīt lēmuma projektu virzīšanu, deputāta subjektīvās publiskās tiesības nav aizskartas. Attiecīgi pieteikums par domes amatpersonu rīcību, neiekļaujot deputātu iesniegtos lēmumu projektus domes sēdes darba kārtībā, nav izskatāms administratīvā procesa kārtībā.

Administratīvā procesa likums neregulē termiņu aprēķināšanas kārtību pašvaldībā

Politiskās norises pašvaldībā Administratīvā procesa likums neregulē. Tādējādi tas neregulē arī termiņu aprēķināšanas kārtību. Pašvaldība savā nolikumā var dot norādi uz Administratīvā procesa likumā noteikto termiņa aprēķināšanas kārtību, bet var noteikt arī atšķirīgu kārtību. Ja tāda nav noteikta, tiesai būtu jāpārbauda, kāda ir parastā termiņu aprēķināšanas prakse konkrētajā pašvaldībā.

Administratīvi procesuālo termiņu sākuma un beigu noteikšana regulēta Administratīvā procesa likuma 42. un 43.pantā. Likumā tiešā tekstā atrunāti termiņi, kas aprēķināmi gados, mēnešos vai dienās, bet nav atrunāti termiņi, kas aprēķināmi nedēļās. Tādējādi atbilstoši šā likuma 17.panta otrajai daļai piemērojama analoģija, proti, regulējums, kas nosaka, kā aprēķina termiņu, kas noteikts dienās vai mēnešos. Aprēķinot termiņu dienās vai mēnešos, netiek ņemtas vērā stundas, bet termiņa iestāšanos nosaka konkrētā diena vai datums. Stundai un minūtei nav nozīmes dienu vai mēnešu, un attiecīgi arī nedēļu aprēķinā.

Tēzes:
No nekustamā īpašuma pārdošanas maksātnespējas procesa laikā gūtais ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (nodokli no kapitāla pieauguma)

Tiesību normas paredz, ka par ienākumu, kas gūts no nekustamā īpašuma atsavināšanas maksātnespējas procesa laikā, ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, konkrēti – nodoklis no kapitāla pieauguma.

Tas, vai un kā šis ienākums tiek iztērēts – vai ar to tiek segtas maksātnespējas procesa izmaksas vai parādsaistības – nevar ietekmēt apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību. To nevar ietekmēt arī apstāklis, ka maksātnespējīgā persona pati fiziski nesaņēma naudas līdzekļus no nekustamā īpašuma atsavināšanas, bet šie līdzekļi ar administratora starpniecību tika izmantoti pieteicējas parādsaistību un maksātnespējas procesa izmaksu segšanai.

Atsevišķas likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (lietā piemērojamā likuma redakcijā) 9.panta normas gan paredz atbrīvojumu no nodokļa par ienākumu, kas var rasties maksātnespējas procesa rezultātā, tomēr šajās normās noteiktais atbrīvojums neaptver visus maksātnespējas procesā gūtos ienākumus. Situācija, kad maksātnespējas procesa administrators pārdeva maksātnespējīgajai personai piederošus zemesgabalus, neatbilst likuma normās paredzētajiem gadījumiem, jo tiesību normas paredzēts neaplikt ar nodokli to labumu (ienākumu), ko parādnieks gūst, viņu atbrīvojot no pienākuma segt savas parādsaistības.

Par nodokļu atbrīvojumu tiesīgs izšķirties ir likumdevējs, izvērtējot visas iesaistītās intereses, bet ne iestāde vai tiesa.

Nodoklis no kapitāla pieauguma par nekustamā īpašuma atsavināšanu bankrota procedūras laikā ir maksātnespējas tiešās izmaksas

Pēc savas būtības nodoklis no kapitāla pieauguma par ienākumu, kas gūts, atsavinot nekustamo īpašumu bankrota procedūras laikā, neatbilst Maksātnespējas likuma 172.panta ceturtajā daļā reglamentētajām netiešajām jeb uzturēšanas izmaksām, bet atbilstoši likumā definētajai maksātnespējas procesa izmaksu jēgai tam ir tiešo izmaksu daba.

Tāpēc Maksātnespējas likuma 172.pantaceturtās daļas 2.punkts ir reducējams, jo tam pēc jēgas nevajadzētu aptvert nodokli no kapitāla pieauguma par ienākumu no bankrota procedūras laikā pārdota nekustamā īpašuma. Vienlaikus attiecībā uzminēto nodokli pēc analoģijas ir piemērojama Maksātnespējas likuma 172.pantatrešā daļa.

Attiecīgi nodoklis no kapitāla pieauguma par ienākumu, kas gūts, bankrota procedūras laikā atsavinot nekustamo īpašumu, ir jāmaksā no šā paša ienākuma. Tomēr nodokļa nesamaksāšana no mantas pārdošanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem neatbrīvo nodokļa maksātāju no šā nodokļa maksāšanas pienākuma, bet vienīgi maina līdzekļu avotu, no kura šis nodoklis var tikt samaksāts.

Tēzes:
Subjektīvās tiesības prasīt iepirkuma līguma atzīšanu par prettiesisku

Personai, kura ir vai ir bijusi ieinteresēta iegūt tiesības noslēgt iepirkuma līgumu vai pretendē uz iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu, ir subjektīvās tiesības vērsties tiesā, pirmkārt, par iepirkuma procedūras pārkāpumiem (piemēram, par iepirkumu procedūras nolikumu vai par lēmumiem par uzvarētāja noteikšanu), vai, otrkārt, par iepirkumu procedūras rezultātā noslēgtajiem līgumiem. Otrajā gadījumā Publisko iepirkumu likuma 74.pants paredz tikai noteiktus gadījumus, kad šāds prasījums par līgumiem ir pieļaujams. Ja pieteicējs nenorāda nevienu Publisko iepirkumu likuma 74.pantā minēto pamatu līguma apstrīdēšanai, pieteicējam nav tiesību par līgumu vērsties administratīvajā tiesā sakarā ar Publisko iepirkumu likuma pārkāpumiem, un šādā gadījumā nav nozīmes, vai iepirkuma procedūras rezultātā noslēgtais līgums ir privāto tiesību vai publisko tiesību līgums.

Neatgriezeniski pagaidu noregulējumi publisko iepirkumu procedūrās

Ja ar pagaidu aizsardzību pieteicējs vēlas panākt situāciju, ka noslēgtie iepirkuma līgumi (līdz ar to grozījumiem) tiek apturēti ar tādām sekām, ka tie vairs netiek īstenoti un nekādi grozīti un ka tiek organizēts jauns konkurss par to pašu iepirkuma priekšmetu, tas būtībā galīgi un neatgriezeniski noregulētu tiesisko strīdu, kura risināšana nepieciešama ar tiesas spriedumu, nevis tikai pagaidu kārtībā novērstu neatgriezenisku seku iestāšanos kādai no ieinteresētajām personām vai sabiedrībai laikā līdz tiesas spriedumam. Tas it īpaši liek pamatot šāda neatgriezeniska pagaidu noregulējuma piemērošanas nepieciešamību, pirms tiesa ir pienācīgi izskatījusi lietu pēc būtības.

Tēze:
Bērna dzīvošana kopā ar vienu no vecākiem ir pietiekami nopietns arguments, lai bāriņtiesa nolemtu, ka bērna labākajās interesēs ir veidot kopīgas identitātes sajūtu ar to vecāku, ar kuru viņš ikdienā dzīvo kopā. Proti, tas var būt pamats bērna uzvārda un tautības maiņai. Taču tas nekādā veidā nevar pēc būtības traucēt bērna saskarsmei un attiecību veidošanu ar otru vecāku. Tas, ka bērnam būs viena vecāka uzvārds vai tautība, nepiešķirs, no vienas puses, tam vecākam juridiskas priekšrocības aizgādības īstenošanā, un, no otras puses, nemazinās otra vecāka tiesības viņa bērna saskarsmē vai aizgādībā.

 

Pievienots klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)