Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros maijā pievienoti divpadsmit Administratīvo lietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēzes:
Priekšnoteikumi dubultās sodīšanas aizlieguma pārkāpuma konstatēšanai

Dubultās sodīšanas aizliegums, kas nostiprināts Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.protokola 4.pantā, neaizliedz divu paralēlu procesu norisi līdz pat to noslēgumam, taču tas prasa, lai tiktu pārliecinoši pierādīts, ka attiecīgie paralēlie procesi ir pietiekami cieši saistīti gan pēc būtības, gan arī norises laika.

Lai noteiktu to, vai paralēlie procesi ir pietiekami cieši saistīti pēc būtības, jāvērtē: vai abu procesu mērķi ir savstarpēji papildinoši; vai procesu dualitāte ir apstrīdētās rīcības paredzamās sekas; vai procesi ir veikti tā, lai pēc iespējas izvairītos no pārklāšanās pierādījumu vākšanā un novērtēšanā; vai sankcijas, kuras piemērotas lietā, kurā nolēmums kļūst galīgs vispirms, tiek ņemtas vērā arī otrajā lietā, lai neuzliktu attiecīgajai personai pārmērīgu sankciju slogu.

Prasība par procesu saistību norises laikā nozīmē, ka to saistībai laikā jābūt pietiekami tuvai, lai pasargātu personu no nenoteiktības, no pārāk ilga procesa un no tā, lai tiesas process netiktu novilcināts. Tomēr tas nenozīmē, ka abiem procesiem jānotiek vienlaikus no sākuma līdz galam – tie var notikt arī pakāpeniski.

Pienākuma uzlikšana atsaukt no kredītiestādes valdes locekļa amata kā krimināltiesiska sankcija

Kredītiestāžu likuma 196.panta pirmās daļas 5.punktā paredzētā sankcija – pienākums kredītiestādes padomei atsaukt no amata kredītiestādes valdes locekli – ir nozīmīga, jo būtībā liedz ieņemt šo un citus vadošus amatus gan tajā pašā, gan citās kredītiestādēs sakarā ar neatbilstību nevainojamas reputācijas prasībai. Piemērotais aizliegums ieņemt noteiktus amatus grauj personas reputāciju. Šāda sankcija ir pielīdzināma sodam krimināllietā.

Soda naudas piemērošana kā krimināltiesiska sankcija

Kredītiestāžu likuma 196.panta pirmās daļas 6.punktā paredzētā sankcija – soda naudas uzlikšana vērtējama konkrētās lietas kontekstā. Tā var tikt atzīta par būtisku un attiecīgi sodam krimināllietā pielīdzinātu sankciju, ja piemērots Kredītiestāžu likuma 198.panta desmitās daļas 2.punkts, kas paredz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai tiesības uzlikt amatpersonai soda naudu līdz pieciem miljoniem euro.

Sankciju piemērošana par pārkāpumiem kredītiestāžu darbības jomā

Kredītiestāžu likuma 196.pantā sankcijas nav iedalītas pamatsodos un papildsodos, taču tas nav  šķērslis piemērot vairākas sankcijas par vienu pārkāpumu, ciktāl to attaisno nepieciešamība pilnīgi noregulēt izveidojušos situāciju. Proti, iestādei, piemērojot vairākas attiecīgajā pantā minētās sankcijas, ir jāpamato, kādēļ tikai vienas vai tikai otras sankcijas piemērošana nesasniegtu tiesību normā minēto mērķi.

Tēze:
Lai saņemtu atļauju uzturēties Latvijas Republikā, ir nepieciešams derīgs ceļošanas dokuments, kas vismaz par trim mēnešiem pārsniedz paredzēto uzturēšanās laiku. Taču izņēmuma gadījumos, proti, kad atļauja ir piešķirama humānu apsvērumu dēļ, var rasties situācija, kad ir pieļaujama atkāpe no šādas prasības.

“Humāni apsvērumi” var būt pamats šādai atkāpei, ja persona tiek pakļauta smagiem morāliem pārdzīvojumiem vai lielām fiziskām ciešanām tādā mērā, ka to var atzīt par necilvēcīgu apiešanos ar cilvēkiem. “Humānos apsvērumus” izmanto izņēmuma gadījumos, katru situāciju rūpīgi vērtējot individuāli.

Apstāklis, ka uzturēšanās atļaujas pieprasītāja pilsonības valsts vai kāda cita valsts var aizturēt uzturēšanās atļaujas pieprasītāju un teorētiski izdot viņu tā izcelsmes un pilsonības valstij, kurā pret šo personu sākts kriminālprocess par ekonomiska rakstura noziegumu, nav vērtējami kā humāni apsvērumi, uz kuru pamata būtu piešķirama uzturēšanās atļauja.

Tēze:
Izmeklēšanas cietums nepieņem lēmumus par konkrēta drošības līdzekļa piemērošanu un tā termiņu. Izmeklēšanas cietuma uzdevums ir izpildīt izmeklēšanas tiesneša lēmumu par apcietinājuma piemērošanu, grozīšanu vai atcelšanu. Organizējot personas atbrīvošanu no ieslodzījuma vietas sakarā ar apcietinājuma atcelšanu, izmeklēšanas cietumam vairs nav jāizdara nekādi ar kriminālprocesu saistīti apsvērumi un tādējādi atbrīvošanas kārtība ir iestādes administratīvās darbības jautājums. Šāda izmeklēšanas cietuma rīcība ir pārbaudāma administratīvā procesa kārtībā. Proti, ieslodzījumu vietu darbība saistībā ar jautājumiem, kas nav balstīti uz kriminālprocesuāliem apsvērumiem un vērsti uz kriminālprocesuālu mērķu sasniegšanu, tiek pakļauti pārbaudei administratīvā procesa kārtībā kā darbība valsts pārvaldes jomā.

Tēze:
Ar likumu ir noteikta bāriņtiesas automātiska klātbūtne bērna un vecāka saskarsmes tiesību īstenošanas procesā gadījumos, kad nav iespējams noteikt saskarsmes personu. Proti, bāriņtiesai atšķirībā no citām fiziskajām vai juridiskajām personām, kurām vispārējās jurisdikcijas tiesa var uzlikt pienākumu veikt saskarsmes personas pienākumus, pienākums nodrošināt bērna un vecāka saskarsmes tiesību īstenošanu izriet no likuma un ir jāpilda, jo tiesību normas paredz bāriņtiesas pienākumu iesaistīties bērna un vecāka saskarsmes tiesību īstenošanā, lai nodrošinātu šā procesa norisi atbilstoši bērna tiesībām un interesēm.

Bāriņtiesa saskarsmes tiesību īstenošanas procesā pilda tiesību normās noteiktos pienākumus publiskās funkcijas – prioritāri aizsargāt bērna tiesības un intereses – nodrošināšanā. Šīs rīcības rezultātā var rasties bērna tiesību un interešu aizskārums. Tādējādi ir runa par bāriņtiesas faktisko rīcību, kuras tiesiskums ir pārbaudāms administratīvā procesa kārtībā.

Tēze:
Likvidācijas mērķis ir nodrošināt, ka tiek apmierināt kreditoru prasījumi un atlikusī manta tiek sadalīta starp dalībniekiem. Komerclikuma 318.1panta trešā daļa aizsargā tieši likvidācijā ieinteresēto personu – sabiedrības dalībnieku un kreditoru – tiesiskās intereses. Personas ieinteresētība sabiedrības likvidācijas procesā, tikai lai varētu tikt saņemta atlīdzība par likvidatora pienākumu pildīšanu, netiek aizsargāta; tā neatbilst likvidācijas mērķim. Ja persona nav atbilstoši Komerclikuma 318.1panta trešajai daļai atzīstama par likvidācijas procesā ieinteresēto personu, tad tai nav subjektīvo tiesību vērsties ar pieteikumu tiesā par Uzņēmuma reģistra lēmuma atcelšanu, ar kuru persona nav iecelta likvidatora statusā.

Tēze:
Izmeklēšanas darbību metodes ir īpaša rakstura informācija, proti, attiecīgā informācija ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju un tā satur ziņas, kuras iespējams izmantot, lai mazinātu tiesībsargājošo iestāžu darbības efektivitāti, tādējādi nelabvēlīgi ietekmējot valsts un sabiedrības drošību. Informācija, ko satur izmeklēšanas darbību metodes, tiek principā aizsargāta, lai nodrošinātu sabiedrības intereses. Lai tiktu nodrošinātas personas tiesības uz aizstāvību, metožu pamatotība ir jākontrolē tiesai konkrētā kriminālprocesa ietvaros un metožu izsniegšana personām (jo īpaši pilnā apjomā) var būt pamatota tikai ar būtiskām sabiedrības interesēm.

Tēze:
Piespiedu dalītā īpašuma tiesiskais regulējums ir pieņemts kompromisa rezultātā, un ar to ir panākts pēc iespējas taisnīgākais līdzsvars starp zemes un uz tās esošās ēkas īpašnieka interesēm. Ēkas īpašnieka tiesības izlietot savas īpašuma tiesības veidā, kas dabiski un nepieciešami ir saistītas ar īpašnieka tiesībām, ietver, tostarp, tiesības lietot arī zināmu funkcionāli nepieciešamu zemes platību ap ēku.

Jaunas būves būvniecība ēkai funkcionāli nepieciešamajā zemesgabala daļā var būt dabiski un nepieciešami saistīta ar ēkas ekspluatāciju. Līdz ar to piespiedu dalītā īpašuma gadījumā ēkas īpašnieka ierosinātai būvniecībai ēkai funkcionāli nepieciešamajā zemesgabala daļā, ciktāl tā dabiski un nepieciešami saistīta ar ēkas ekspluatāciju, nav pamata izvirzīt prasību saņemt attiecīgā zemesgabala īpašnieka saskaņojumu.

Tēze:
Lai pašvaldībai rastos tiesisks pamats precizēt zemes platību saskaņā ar likuma „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 2.panta devītās daļu, ir nepieciešams konstatēt vairāku apstākļu kopumu: konkrēta zemes platība ir piešķirta lietošanā; ir veikta kadastrālā uzmērīšana un tajā noteiktā zemes platība ir lielāka (vai mazāka) par pastāvīgajā lietošanā piešķirto zemes platību; zemesgabala robežu kontūras apvidū atbilst lēmuma par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā grafiskajā pielikumā noteiktajām robežu kontūrām.

Ja neizpildās priekšnoteikums par zemesgabala robežu kontūras apvidū atbilstību lēmuma par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā grafiskajā pielikumā noteiktajām robežu kontūrām, tad zemes kadastrālajā uzmērīšanā konstatētā platība, kas lielāka par zemes platību, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības, nav tāda, kuru var precizēt atbilstoši minētās normas noteikumiem.

Tēze:
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 43.panta ceturtā daļa, kas paredz nodokļa 0 % likmi preču piegādei Eiropas Savienības teritorijā, nepieļauj nodokļu administrācijai uzlikt piegādātājam vēlāk maksāt pievienotās vērtības nodokli, ja piegādātājs ir rīkojies labā ticībā, ir izslēgta piegādātāja dalība krāpšanā un piegādātājs ir veicis visus saprātīgi sagaidāmos pasākumus, lai izvairītos no krāpšanas, kuru veic pircējs.

Tēzes:
Administratīvās tiesas kompetence pārbaudīt, vai iestādes izdotais lēmums ir pieņemts ultra vires

Administratīvā tiesa var pārbaudīt, vai iestādes izdotais lēmums ir pieņemts ultra vires (proti, ja tiesību normas nepiešķir tiesības iestādei izlemt šāda rakstura jautājumu) tikai tad, ja konkrēto jautājumu iestāde ir noregulējusi administratīvā akta formā, rīkojoties administratīvā procesa ietvaros.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas kā ārpustiesas instances lēmuma tiesiskuma pārbaude

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas lēmums, kas pieņemts likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem” VII nodaļas „Strīdu izskatīšana” kārtībā, nav atzīstams par administratīvo aktu, jo tas ir pieņemts tāda normatīvā regulējuma ietvaros, kas vērsts un strīda izskatīšanu civilprocesuālā kārtībā. Šādā gadījumā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija pilda ārpustiesas funkciju. Tas, ka iestāde, darbojoties civiltiesisko attiecību ietvaros, ir izlēmusi arī jautājumus, kas, iespējams, ir ārpus tai piešķirtās kompetences, nepadara iestādes lēmumu par administratīvo aktu. Ja savas kompetences ietvaros izdodot uz civiltiesiska strīda noregulējumu vērstu lēmumu, iestāde ir pieļāvusi kļūdu, tad tā novēršama civilprocesa ietvaros.

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)