Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros maijā pievienoti divi Administratīvo lietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Bērna vecāks, ārvalstnieks, kā bērna likumiskais pārstāvis neatkarīgi no ceļošanas plāniem var vērsties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē un lūgt izgatavot bērnam pasi. Šādam vecākam bērna personu apliecinoša dokumenta saņemšanai ir izvirzīts papildu kritērijs, kāds nav Latvijas pilsonim, proti, viņam kopā ar iesniegumu par bērna dokumenta izgatavošanu ir jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē arī otra vecāka (Latvijas pilsoņa) notariāli apliecināta pilnvara dokumentu iesniegšanai vai personu apliecinoša dokumenta saņemšanai. Ja otrs vecāks nedod piekrišanu pases izgatavošanai un nav devis notariāli apliecinātu pilnvaru dokumentu iesniegšanai un pases saņemšanai, tad šis no bērna kopīgas aizgādības tiesību īstenošanas izrietošais jautājums, ir risināms bāriņtiesā kā vecāku domstarpību izšķiršana par to, kā īstenojamas bērna aizgādības tiesības.

Tēze:
Persona maksātnespējas procesa pasludināšanas brīdī netiek atbrīvota no nodokļu maksāšanas pienākuma, proti, nodokļu maksāšanas pienākums neizbeidzas. Mainās vienīgi kārtība, kādā nodokļu maksājumi ir atgūstami vai iekasējami, proti, Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā – vai nu iesniedzot kreditoru prasījumu vai arī iekasējot kārtējos nodokļu maksājumus, un vienīgi Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā kreditors var zaudēt savas prasījuma tiesības vai arī neatgūt nodokļu maksājumus, ņemot vērā parādnieka spēju segt maksātnespējas procesa izmaksas un pieteiktos kreditoru prasījumus.

Atbilstoši tiesību normu sistēmai un likumdevēja plānam nevajadzētu veidoties situācijai, ka nodokļu administrācijai nekādā veidā – ne iesniedzot kreditora prasījumu, ne iekasējot kārtējos nodokļu maksājumus – nav iespējams atgūt vai iekasēt nodokļu maksājumus Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā un apjomā. Tādēļ apstāklis, ka Valsts ieņēmumu dienests nevar atgūt nodokļu maksājumus Maksātnespējas likumā noteiktajā kārtībā un apjomā tā iemesla dēļ, ka nav varējis iesniegt kreditora prasījumu neatkarīgi no savas rīcības, un vienlaikus nevar šos nodokļu maksājumus iekasēt kā kārtējos nodokļu maksājumus, ir pretrunā likumdevēja plānam un tiesību normu sistēmai, kas liecina, ka pastāv aizklāts likuma robs. Tā novēršanai attiecībā uz situācijām, kad parādnieka nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas pienākums iestājas pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa beigām, nepieciešams sašaurināt Maksātnespējas likuma 73.panta vienpadsmitās daļas vārdisko jēgu, un tiesiskais regulējums piemērojams tādējādi, ka nodokļu administrācijai pienākums iesniegt kreditora prasījumu pastāv par tādiem prasījumiem, kuri radušies pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas līdz likumā noteiktā kreditora prasījumu iesniegšanas termiņa beigām un ir tieši saistīti ar parādnieka darījumiem, kas veikti līdz dienai, kad pasludināts maksātnespējas process. Tādējādi minētajās situācijās pēc kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa izbeigšanās aprēķināmie un maksājamie nodokļi ir uzskatāmi par kārtējiem nodokļu maksājumiem, kuri sedzami kā maksātnespējas procesa izmaksas.