Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros oktobrī pievienoti vienpadsmit Administratīvo lietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēzes:

Tirgus daļas un to izmaiņu novērtējuma izmantošana

Ja tirgus dalībnieku apvienošanās notiek, pārņemot aktīvus (to izmantošanas tiesības), tirgus daļu un to izmaiņu novērtēšana var ietilpt gan apvienošanās konstatēšanā, gan tās ietekmes novērtēšanā.

Tirgus daļa ir abstrakts ekonomisks lielums, proti, tirgus dalībnieka piedāvāto preču daļa konkrētajā tirgū attiecībā pret visu šajā tirgū piedāvāto preču apjomu. Tirgus daļas pēc apvienošanās aprēķināmas, pamatojoties uz pieņēmumu, ka apvienošanos pušu tirgus daļa ir to tirgus daļu summa pirms apvienošanās. Apvienošanās seku novērtēšanas gadījumā novērtējama ar aktīvu pārņemšanu palielinātā tirgus daļa un tādējādi izmainītā tirgus situācija. Jauna tirdzniecības centra gadījumā tirgū nebūtu pastāvējusi nekāda ar to saistīta tirgus daļa, un saimnieciskās darbības rezultātā tirgus daļas varētu mainīties, jaunā tirdzniecības centra telpu izmantotājiem iekarojot savu vietu tirgū.

Konkurences padomes lēmuma noraidīt apvienošanās dalībnieka piedāvātos saistošos noteikumus pamatojums un tā pārbaude

Konkurences padomes lēmumam, kas apvienošanās dalībnieku iecerēto darbību ierobežo, kā privātpersonu tiesības ierobežojošam, tātad personai nelabvēlīgam lēmumam, jāietver gan pamatojums ar tiesību normu (likuma atrunas princips), gan norādīti un pierādīti tie faktiskie apstākļi, kas šādu ierobežojumu pamato. Tas vienlīdz attiecas arī uz iestādes pienākumu pamatot, ka piedāvātie saistošie noteikumi nav atbilstoši apvienošanās negatīvo seku novēršanai, jo tas tāpat ir iestādes lēmums, ar kuru tiek noteikts, ka apvienošanās nav atļauta arī šādā privātpersonu iecerētā veidā.

Tomēr, arī pastāvot iestādes pierādīšanas pienākumam nelabvēlīga administratīvā akta gadījumā, personai ir jāsadarbojas ar iestādi, iesniedzot tās rīcībā esošos pierādījumus un informāciju, kā arī pildot citus procesuālos pienākumus.

Tiesai iestādes secinājumi par piedāvāto saistošo noteikumu noraidīšanu jāvērtē kopsakarā ar lietā konstatētajiem faktiem (piemēram, no iestādes viedokļa par tikai viena veida saistošo noteikumu iespējamību var izrietēt secinājums par noteikumu nepiemērotību vai nepietiekamību apvienošanās radīto negatīvo seku novēršanai), kā arī jāizvērtē, vai pieteicēja pienācīgi sadarbojās dziļākai šāda piedāvājuma izvērtēšanai.

Aktīvu spējas piesaistīt agrāko pircēju loku nozīme un novērtējums

Aktīvu spēja piesaistīt agrākā nomnieka tirgus daļu (pircēju loku) ir tikai viena aktīvus raksturojoša pazīme un var būt atkarīga no ļoti atšķirīgiem ekonomiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, kā arī dažādās tautsaimniecības nozarēs tā var būt atkarīga no krasi atšķirīgiem faktoriem. Par apvienošanās rezultātā palielināto tirgus daļu var runāt tikai tiktāl, ciktāl aktīvu iegūšanu var pārnest uz ieguvēju tirgus daļu, kas bija saistīta ar iepriekšējo aktīvu izmantotāju. Ja netiks piesaistīta iepriekšējā aktīvu izmantotāja tirgus daļa, tā pašos pamatos neatbildīs apvienošanās definīcijai, turklāt  piešķirtu Konkurences padomei kompetenci kontrolēt jebkuru jaunu nozīmīgu aktīvu iegūšanu.

Senāta rīcības sēdes lēmums

Senāta Administratīvo lietu departamenta senatoru kolēģijas rīcības sēdes lēmumu parasti nevar uzskatīt par izsmeļošu tiesību normu interpretācijas avotu – rīcības sēdes, ievērojot Administratīvā procesa likuma 325.pantu, 338.panta pirmo daļu un 338.1pantu, ir vērstas uz tādu kasācijas sūdzību identificēšanu, kurās ietvertie argumenti dod iespēju kasācijas instances tiesai pārbaudīt iespējamos tiesību normu piemērošanas pārkāpumus zemākas instances tiesas spriedumā un tādējādi iespēju sniegt attiecīgu tiesību normu interpretāciju konkrētas lietas apstākļu kontekstā. Rīcības sēdē senatoru kolēģija vērtē tieši kasācijas sūdzības saturu, nevis pilnvērtīgi interpretē lietā piemērotās vai piemērojamās tiesību normas. Tādēļ parasti rīcības sēdes lēmumi aprobežojas strikti ar kasācijas sūdzībā ietverto argumentu pārbaudi.           

Tēze:
Padomes 1992.gada 12.oktobra regulas Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 195.pantā paredzēto muitas parāda galvotāju nevar kvalificēt kā „parādnieku” šā kodeksa 221.panta 3.punkta izpratnē un līdz ar to tam nevar piemērot šajā tiesību normā paredzēto trīs gadu noilguma termiņu no muitas parāda rašanās brīža.

Gadījumos, ja muitas parāds ir radies, galvojums tiek atbrīvots tikai tad, ja parāds ir samaksāts vai tiek dzēsts. Piespiedu izpildei ietverot arī nodrošinājuma pieprasīšanu no galvotāja, galvotājam ir piemērojami normatīvajos aktos noteiktie noteikumi par izpildi. Proti, galvotājam ir jārēķinās, ka iespējamo muitas parādu, kura segšanai galvojums pieprasīts, nodokļu administrācija var paziņot trīs gadu laikā no nodokļu parāda rašanās brīža un to piedzīt trīs gadu laikā no piedziņas lēmuma pieņemšanas brīža.

Tēzes:
Pamatotas šaubas par tiesneša objektivitāti

Lai konstatētu, ka tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, jo pastāv apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par tiesneša objektivitāti, nepieciešams, vai nu pārliecinoši konstatēt, ka lietas iznākumu noteikuši tiesneša personiski motīvi, vai arī, ka pastāv pamatotas jeb leģitīmas šaubas par tiesneša objektivitāti. Šādas šaubas nav pamatojamas vienīgi ar lietas dalībnieka subjektīvu viedokli. Proti, ir jābūt konkrētai saiknei, kas norādītu uz tiesneša personiskās situācijas ietekmi uz konkrētā strīda izskatīšanu.

Noraidījuma pieteikšana tiesnesim

Administratīvā procesa likuma normas ļauj procesa dalībniekam pieteikt noraidījumu tiesnesim vai visam tiesas sastāvam rakstveidā vai mutvārdos. Noraidījums jāmotivē un jāpieteic, pirms lietu sāk izskatīt pēc būtības. Vēlāk noraidījumu var pieteikt tikai tad, ja personai, kura noraidījumu piesaka, noraidījuma pamats kļuvis zināms lietas izskatīšanas gaitā. Procesa dalībnieks primāri ir tā persona, kurai nav jābūt šaubām par tiesas sastāva objektivitāti. Tāpēc tās atbilstoši Administratīvā procesa likuma 118.panta otrajai daļai ir jācenšas novērst jau pirms lietas izskatīšanas, nevis tikai post factum jāizsaka kasācijas instances tiesai, pārsūdzot sev nelabvēlīgu spriedumu.

Tēze:
Pievienotās vērtības nodokļa mehānismam ir raksturīgi, ka fiktīvs darījums nevar radīt tiesības uz jebkādu šī nodokļa atskaitīšanu. Proti, nodokļa maksātājs var atskaitīt pievienotās vērtības nodokli par precēm un pakalpojumiem, ko tas izmanto saviem ar nodokli apliekamiem darījumiem. Tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokli, kas samaksāts par iepriekš iegādātām precēm vai pakalpojumiem, nozīmē, ka to iegādes izdevumi veido daļu no tādu darījumu cenas, kas ar nodokli tiek aplikti vēlāk. Kad preces vai pakalpojuma iegādes darījums ir fiktīvs, tam nevar būt nekādas saiknes ar nodokļu maksātāja darījumiem, kas ar nodokli tiek aplikti vēlāk. Līdz ar to, ja preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana faktiski nav notikusi, nevar rasties nekādas tiesības uz nodokļa atskaitīšanu. Vienlaikus nodokļa rēķina izsniedzējam ir jāmaksā rēķinā norādītais pievienotās vērtības nodoklis pat tad, ja faktiska ar nodokli apliekama darījuma nemaz nav, lai novērstu nodokļu ieņēmumu zaudējuma risku, ko var izraisīt tiesības uz pievienotās vērtības nodokļa atskaitīšanu un kas principā nav pilnībā novērsts, kamēr tāda rēķina saņēmējs, kurā pievienotās vērtības nodoklis ir norādīts nepamatoti, joprojām var to izmantot, lai minēto nodokli atskaitītu.

Tēze:
Augstskolas diploms tiek izsniegts, lai persona varētu turpmāk izmantot šo dokumentu attiecībās ar trešajām personām. Normas, kas noteic augstākās izglītības iestādes pienākumu un kārtību, kādā tai ir jāizsniedz augstāko izglītību apliecinoši dokumenti, piešķir arī privātpersonai tiesības prasīt dokumenta izsniegšanu noteiktā formātā. Proti, diploma pielikuma oriģināla neizsniegšana papīra formātā ir uzskatāma par augstskolas faktisko rīcību administratīvā procesa likuma izpratnē.

Tēzes:

Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas slēdziens ir konstatējošs administratīvais akts

Ar Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas lēmumu tiek saistoši un nemainīgi nodibināts fakts par karavīra saslimšanas cēlonisko sakarību ar dienesta pienākumu izpildi. Tā kā šis konstatējums var tik izmantots dažādu lēmumu pieņemšanai un ļauj karavīram pretendēt uz dažādu sociālo labumu saņemšanu, turklāt arī pēc atvaļināšanas no dienesta un ārpus dienesta attiecībām, tas rada adresātam galīga rakstura tiesiskas sekas. Proti, Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes atzinums par karavīra slimības saistību ar dienesta pienākumu izpildi ir uzskatāms par konstatējošo administratīvo aktu.

Akts par nelaimes gadījumu militārajā dienestā ir konstatējošs administratīvais akts

No Ministru kabineta 2010.gada 29.jūnija noteikumu Nr. 605 „Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus, kuros cietuši karavīri dienesta laikā un zemessargi, pildot dienestu Zemessardzē” normām un 1.pielikumā ietvertās veidlapas satura izriet, ka nelaimes gadījuma militārajā dienestā izmeklēšana rezultējas ar aktā izdarītu konstatējumu par nelaimes gadījuma rezultātā cietušā karavīra bojāejas vai veselības bojājuma cēlonisko sakarību ar tiešo dienesta pienākumu pildīšanu. Savukārt no citām tiesību normām secināms, ka aktā par nelaimes gadījumu militārajā dienestā ietvertais konstatējums par minētās cēloņsakarības pastāvēšanu rada karavīram tiesības pretendēt gan uz dažādām sociālajām garantijām dienesta ietvaros, gan uz likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” paredzētajiem valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem. Tādējādi akts par nelaimes gadījumu militārajā dienestā satur saistošu konstatējumu, kas karavīram rada tiesiskas sekas. Līdz ar to šis akts ir uzskatāms par konstatējošu administratīvo aktu.

Tēze:
Iestādes pienākums rīkoties rūpīgi ietver gan valsts vai pašvaldības budžeta interešu ievērošanu, gan privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošanu, gan arī labas pārvaldības principa ievērošanu iestādes darbībā. Tādēļ no privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aspekta, ievērojot arī privātpersonu tiesību ievērošanas principu, nodokļa administrācijai ir jārīkojas tā, lai nekaitētu privātpersonas interesēm. Līdz ar to procedūrām, kuras īsteno valsts pārvalde, ir jāatbilst gan valsts (pašvaldības) jeb visas sabiedrības, gan privātpersonas labākajām interesēm. Arī apstākļos, kuros tiesību normās nav noteiktas konkrētas darbības, kas nodokļa administrācijai jāveic nodokļa iekasēšanas nodrošināšanai, ir jāvērtē gan tas, vai nodokļa administrācija ir rīkojusies kā rūpīgs saimnieks, gan tas, vai tā ir rīkojusies atbilstoši labas pārvaldības un privātpersonas tiesību ievērošanas principam.

Tēzes:

Dabas resursu nodokļa desmitkārtīgā apmērā pielīdzināšana kriminālsodam

Dabas resursu nodokļa desmitkārtīgā apmērā no parastās nodokļa likmes samaksas pienākums personas prettiesiskas rīcības gadījumā uzskatāms par pietiekami bargu, lai to smaguma ziņā pielīdzinātu kriminālsodam. Tādējādi saistībā ar pārkāpumu piemērotās likmes atšķirība no parastās nodokļa likmes liek apskatīt šo nodokļa maksājumu dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa kontekstā.

Sankciju izvērtējums ūdens resursu izmantošanas jomā

Ūdens resursu izmantošanas kontroles jomā gan administratīvā pārkāpuma process, gan dabas resursu nodokļa aprēķināšanas process, raugoties plašā nozīmē, ir vērsts uz vides interešu aizsardzību, taču uz atšķirīgiem pārkāpuma aspektiem, tādēļ šo procesu rezultātā noteiktajām tiesiskajām sekām ir savstarpēji papildinošs raksturs. Savukārt atšķirības pastāv detalizētākos aspektos.

Dabas resursu nodokļa paaugstinātās likmes piemērošanas galvenais mērķis no aizsargāto interešu viedokļa ir panākt vides resursu saimnieciski un ekonomiski lietderīgu, atbildīgu izmantošanu un videi nodarītā kaitējuma kompensēšanu. Tā kā hidroelektrostaciju darbība ietekmē gan tajās izmantotā ūdens īpašības, gan vidi kopumā, tad jo vairāk tāda ietekme prezumējama gadījumā, kad ir veikta nekontrolēta un neierobežota ūdens resursu izmantošana jeb ūdens resursu lietošana bez atbilstošas atļaujas, kad attiecīgi paredzēta augstāka nodokļa likme. Savukārt administratīvais sods vērsts uz to, lai preventīvi novērstu kaitējumu videi un sabiedrībai, kas varētu tikt radīts personai patvaļīgi, t. i., bez atļaujas un attiecīgi arī jebkādiem publiskās varas izvirzītiem noteikumiem un kontroles izveidojot un darbinot elektroenerģijas ražošanai paredzētās iekārtas. Tādēļ administratīvais sods un paaugstināta nodokļa likme uzskatāmi par vienas sankciju sistēmas divām papildinošām daļām.

Tēzes:
Administratīvais akts ar vairākām daļām

Administratīvajam aktam ir vairākas daļas tad, ja katra no tām ietekmē adresāta tiesību apjomu vai katrā ir atteikums mainīt adresāta tiesību apjomu. Tās ir daļas, par kurām var lemt atsevišķi un kuras atsevišķi varētu atcelt vai atzīt par prettiesiskām. Līdz ar to administratīvā akta daļu veido tā lemjošajā daļā nolemtais kopā ar šo lēmumu pamatojošajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem.

Atteikumā nav citu daļu kā vien iestādes atteikums piešķirt personas pieprasīto labumu. Lēmumu pamatojošie apstākļi nav uzskatāmi par lēmuma daļu, par kuras tiesiskumu varētu atsevišķi lemt tiesa sprieduma rezolutīvajā daļā.

Iestādes pieļautas kļūdas lēmuma pamatojumā kā pieļauts procesuālais pārkāpums

Iestādes pieļauta kļūda lēmuma pamatojumā var tikt vērtēta kā procesuāls pārkāpums. Prasījums par procesuālā pārkāpuma konstatēšanu papildu prasījumam par administratīvo aktu ir pieļaujams tikai tad, ja persona ir pamatojusi, ka konkrētais iestādes pieļautais procesuālais pārkāpums pats par sevi ir radījis būtisku personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu. Šādā gadījumā pieteikuma izskatīšanas rezultātā tiesa, neatkarīgi no tā, vai tā apmierina vai neapmierina personas prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, sprieduma rezolutīvajā daļā var konstatēt iestādes pieļautu procesuālo pārkāpumu. Šādos izņēmuma gadījumos ir svarīgi, lai personas norādītais aizskārums ir iestādes pieļautā procesuālā pārkāpuma patstāvīgi radītās sekas, nevis pārsūdzētā galīgā administratīvā akta radītās sekas.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)