Senāta Administratīvo lietu departaments 21.septembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts akciju sabiedrības “Pilsētas zemes dienests” pieteikums par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu daļā par soda naudas piecu procentu apmērā piemērošanu samazinātajai uzņēmumu ienākuma nodokļa summai. Senāts nekonstatēja kļūdas tiesas veiktajā pierādījumu novērtēšanā un tiesas izdarītos secinājumus atzina par atbilstošiem šiem pierādījumiem.

Izskatāmajā lietā bija strīds par likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.2panta otrās daļas piemērošanu. Atbilstoši šai tiesību normai, ja nodokļu maksātājs precizē nodokļu deklarāciju un deklarē lielāku budžetā maksājamo nodokli līdz nodokļu audita uzsākšanas dienai, bet pēc tam, kad saņēmis nodokļu administrācijas paziņojumu par nodokļu audita uzsākšanu, tad nodokļu maksātājam citstarp tiek piemērota soda nauda.

Administratīvā apgabaltiesa konstatēja, ka dienests lēmumu par nodokļu audita uzsākšanu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā ievietoja 2019.gada 26.jūlijā (piektdiena), pieteicēja to saņēma 29.jūlijā (pirmdiena) un šajā pašā datumā iesniedza uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju precizējumus. Ņemot vērā, ka ieraksti Elektroniskās deklarēšanas sistēmā apstiprina, ka pieteicēja dienesta lēmumu par nodokļu audita uzsākšanu vairākkārt apskatīja un lejupielādēja 29.jūlijā, tiesa atzina, ka lietā nav šaubu, ka pieteicēja lēmumu par nodokļu audita uzsākšanu faktiski saņēma pirms likuma „Par nodokļiem un nodevām” 7.2panta otrajā daļā un Paziņošanas likuma 9.panta trešajā daļā noteiktā paziņošanas brīža. Ievērojot minēto, kā arī apstākli, ka pieteicēja nodokļu deklarāciju precizēšanas rezultātā deklarēja lielāku budžetā maksājamā nodokļa summu, salīdzinot ar iepriekš deklarēto nodokļa apmēru, tiesa atzina, ka iestājas likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.2panta otrajā daļā paredzētie priekšnoteikumi soda naudas piemērošanai.

Senāts spriedumā norāda: ja, nav šaubu, ka nodokļu maksātājs deklarāciju precizējumus iesniedz pēc tam, kad tas faktiski ir saņēmis dienesta paziņojumu par nodokļu audita uzsākšanu, tad ir pamats uzskatīt, ka nodokļu maksātājs deklarāciju precizējumus iesniedz pēc tam, kad tas uzzina par nodokļu audita veikšanu. Tāpēc, ja nav šaubu, ka nodokļu maksātājs paziņojumu par nodokļu audita uzsākšanu faktiski ir saņēmis pirms likuma „Par nodokļiem un nodevām” 7.2panta otrajā daļā un Paziņošanas likuma 9.panta trešajā daļā paredzētā dokumenta paziņošanas brīža un deklarāciju precizējumus iesniedz pēc šā paziņojuma faktiskās saņemšanas, nodokļu maksātājam ir piemērojama likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.2panta otrajā daļā paredzētā soda nauda (ja ir izpildījušies arī pārējie šajā tiesību normā paredzētie priekšnoteikumi). Pretējā gadījumā zustu likuma „Par nodokļiem un nodevām” 33.2panta otrās daļas jēga un netiktu sasniegts iepriekš norādītais šīs tiesību normas mērķis – soda naudu nepiemērot vienīgi tiem nodokļu maksātājiem, kuri nodokļu aprēķinus godprātīgi precizē neatkarīgi no dienesta plānotā nodokļu audita un iespējamām sekām.

Lieta Nr.SKA-504/2022 (A420290019).

 

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv