Senāta Administratīvo lietu departaments 23.decembrī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums par Vides pārraudzības valsts biroja lēmuma atcelšanu. Ar minēto lēmumu atzīts, ka pieteicēja bez saskaņojuma ar Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldi veikusi meliorācijas sistēmas vienkāršoto renovāciju savā īpašumā Grobiņas novadā esošajā krasta kāpu aizsargjoslā un pieteicējai uzlikts pienākums izvest melnzemi un invazīvo augu sugu radīto apaugumu no strīdus īpašuma.

Senāts kļūdas apgabaltiesas vērtējumā nesaskatīja un spriedumā atzina, ka apgabaltiesa, analizējot pieteicējas veiktās darbības, ir vērtējusi to, kāda ir šo darbību ietekme uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un vai tās apdraud īpaši aizsargājamās sugas un biotopus, un secinājusi, ka strīdus ieceres īstenošana ir radījusi tādas sekas, kas to pamatoti kvalificē kā videi nodarītu kaitējumu un kas ir cēloniskā sakarā ar pieteicējas veikto darbību. Apgabaltiesa tostarp identificējusi tās nelabvēlīgās vides pārmaiņas, kuras bija iespējams novērst, ja strīdus iecere būtu pieteikta pārvaldē un būtu ievērota procedūra paredzētās darbības ietekmes uz vidi izvērtēšanai.

Senāts secināja, ka tas, ka būvniecības tiesiskais regulējums paredz mazāk formālu procedūru vienkāršotai renovācijai, neizslēdz, ka var tikt noteikti ierobežojumi vides interesēs, neatkarīgi no tā, kādā procesā būvniecība īstenojama. Aizsargjoslu likuma 36.pantā paredzētie ierobežojumi būvdarbiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā ir attiecināmi arī uz meliorācijas sistēmas vienkāršoto renovāciju.

Senāts atzina, ka apgabaltiesa ir pamatoti ņēmusi vērā arī meliorācijas sistēmas specifiku, ka tā ir būvju un ierīču kopums, kas ir aplūkojams kā vienots veselums un tādējādi arī tā ietekmes uz vidi vērtējums un tā faktiskās renovācijas nodarītais kaitējums ir nosakāms, ņemot vērā kopējo ietekmi. Spriedumā uzsvērts: ja viena projekta daļa tiek īstenota teritorijā ar stingrāku tiesisko režīmu, tad projekta kopīgajam vērtējumam ir jābūt tādam, kas atbilst šī stingrākā režīma noteikumiem, tostarp procedūrai. Tā kā strīdus iecere netika saskaņota, lai vispusīgi novērtētu ietekmi uz īpaši aizsargājamo krasta piekrastes teritoriju un noteiktu nodarīto kaitējumu videi, pieteicējas jau veiktās darbības pamatoti post factum bija aplūkojamas kopumā, proti, veidā, kādā tās tika īstenotas, attiecībā uz visu veikto darbību pārbaudot to, kādi darbi un kādā meliorācijas sistēmas posmā varēja radīt negatīvu ietekmi uz vidi.

Senāta spriedums. Lieta Nr. SKA-335/2021 (A420198518).

 

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv