Senāta Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs deviņas kasācijas sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas spriedumiem un divas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Satiksmes ministrija, Valsts policija, Valsts meža dienests, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un Rīgas dome.

Informācija par atsevišķām lietām:

1. Administratīvo lietu departaments 22.decembrī rakstveida procesā izskatīs Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Izskatāmajā lietā izšķirami jautājumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (nodokļa no kapitāla pieauguma) aprēķināšanu apstākļos, kad persona ir atsavinājusi (uzdāvinājusi) nekustamo īpašumu, bet pēc tam to atguvusi ar atcēlēju līgumu, kam savukārt sekojusi ienākuma gūšana, atkārtoti īpašumu atsavinot.

Pirmkārt, ir jāizšķir, no kura brīža persona uzskatāma par īpašnieku saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 33.punktu. No tā atkarīgs, vai gūtais ienākums konkrētajā gadījumā ir apliekams ar nodokli.

Otrkārt, ja ienākums ir apliekams ir nodokli, nodokļa aprēķina vajadzībām ir jānoskaidro īpašuma iegādes vērtība.

Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu, kurā pārsūdzēts Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinu, ir piekritusi Valsts ieņēmumu dienesta viedoklim, ka īpašuma tiesību ilgums ir saistāms ar brīdi, kad persona atguva īpašumu ar atcēlēja līgumu, jo atcēlējs līgums atbilstoši Civillikuma 1865.pantam rada jaunu prasījumu. Tomēr apgabaltiesa nav piekritusi Valsts ieņēmumu dienesta viedoklim, ka īpašuma iegādes vērtība ir nosakāma atbilstoši vērtībai, par kādu persona īpašumu sākotnēji ieguvusi. Apgabaltiesa pēc analoģijas piemērojusi likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9panta 7.3daļas 2.punktu, kas paredz, ka par nekustamā īpašuma iegādes vērtību uzskata konkrētā nekustamā īpašuma aktuālo kadastrālo vērtību gadā, kad nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā uz dāvinātāja vārda. Šajā ziņā apgabaltiesa pielīdzinājusi atcēlēju līgumu dāvinājuma līgumam (Lieta Nr.SKA-224/2022).

2. Administratīvo lietu departaments 22.decembrī rakstveida procesā izskatīs divas lietas, kurās kasācijas sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu iesniegusi Valsts policija.

Lietā izškirams jautājums par to, vai pārtraukumi dienesta pienākumu izpildes laikā ir jāieskaita darba laikā. Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka, ņemot vērā amata aprakstā noteikto amatpersonas pienākumu pastāvīgi atrasties Operatīvās vadības struktūrvienības telpās un atstāt tās, tikai lai izbrauktu uz notikuma vietu, pārtraukums dežūras laikā ir ieskaitāms darba laikā. Valsts policija un Iekšlietu ministrija kasācijas sūdzībās norāda, ka amata aprakstā nav noteikta pārtraukuma izmantošanas kārtība, to regulē Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 30.pants un iestādēs iekšējie normatīvie akti. (Lietas Nr. SKA-196 un SKA-247). 

 

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396, e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv