Augstākās tiesas (Senāta) Administratīvo lietu departaments tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs vienu kasācijas sūdzību un rakstveida procesā izskatīs divas kasācijas sūdzības par zemākas instances tiesas spriedumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests un Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. Senāts rakstveida procesā izskatīs arī četras blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem.

Informācija par atsevišķu lietu:

Administratīvo lietu departaments 4.septembrī tiesas sēdē mutvārdu procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā risināmais strīdus jautājums ir par personas tiesībām tikt atzītai par Latvijas nepilsoni. Proti, likuma „Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības” (turpmāk – Nepilsoņu likums) 1.panta pirmā daļa noteic, ka šā likuma subjekti — nepilsoņi ir tie Latvijas Republikā dzīvojošie, kā arī terminētā prombūtnē esošie bijušās PSRS pilsoņi un viņu bērni, kuri vienlaikus atbilst šādiem nosacījumiem: 1) 1992.gada 1.jūlijā viņi bija neatkarīgi no pierakstā norādītās dzīvojamās platības statusa pierakstīti Latvijas teritorijā, vai viņu pēdējā reģistrētā dzīvesvieta līdz 1992.gada 1.jūlijam bija Latvijas Republikā, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēts fakts, ka līdz minētajam datumam viņi ne mazāk kā 10 gadus nepārtraukti dzīvoja Latvijas teritorijā; 2) viņi nav Latvijas pilsoņi; 3) viņi nav un nav bijuši citas valsts pilsoņi.

Pieteicēja, kura nelegāli uzturas Amerikas Savienotajās Valstīs (turpmāk – ASV), pieteikumā tiesai norādījusi, ka viņa vēlas atgriezties Latvijā – valstī, kurā viņa ir dzimusi un pirms aizbraukšanas uz ASV 1994.gadā dzīvojusi 41 gadu, saglabājot Latvijā reģistrētu dzīvesvietu. Pieteicēja tiesai apliecinājusi, ka uz 1992.gada 1.jūliju ir pastāvīgi dzīvojusi Latvijā, viņa nav un nav bijusi nevienas valsts pilsone, ir dzimusi Rīgā un ir bijušās PSRS pilsone ar Latvijas Republikas iedzīvotāja personas kodu. Latvijā dzīvo viņas ģimene – māte un meita. Tāpat viņa skaidro, ka nelegālā uzturēšanās ASV negarantē pieteicējai uzturēšanās atļaujas saņemšanu ASV. Pieteicējas ieskatā, viņa šobrīd atrodas terminētā prombūtnē Nepilsoņa likuma 1.panta pirmās daļas izpratnē.

Pieteicēja uzskata, ka Nepilsoņu likuma subjektam ir noteiktas tiesības izvēlēties dzīvesvietu Latvijā, brīvi izbraukt no Latvijas un atgriezties. Pieteicēja norāda, ka tiesības atstāt valsts teritoriju nevar tikt ierobežotas, prasot iemeslu, kāpēc persona vēlas atstāt valsti. Tāpat šīs tiesības nevar tikt ierobežotas, nosakot, cik ilgu laiku indivīds drīkst atrasties ārpus valsts. Tās sevī ietver arī indivīda tiesības brīvi izbraukt uz citu valsti pēc savas izvēles.

Pieteicēja norāda uz Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 12.panta 4.punktu, kas paredz, ka nevienam nedrīkst patvaļīgi atņemt tiesības iebraukt savā valstī. Pieteicēja arī skaidro, ka uz viņu nav attiecināms Bezvalstnieku likums, jo šā likuma 3.panta otrā daļa noteic, ka personu, kura ir Nepilsoņu likuma subjekts (par kādu viņa sevi arī uzskata) nevar atzīt par bezvalstnieku. (Lieta SKA-87/2019).