Senāta Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs piecas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un trīs blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētāji ir Valsts ieņēmumu dienests, Latvijas jūras administrācija, Valsts policija, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un Rīgas dome.

Informācija par atsevišķām lietām:

1) Senāta Administratīvo lietu departaments 22.februārī rakstveida procesā izskatīs lietu par šķīrējtiesas sprieduma nozīmi administratīvajā procesā.

Izskatāmajā lietā pieteicējs vērsās SIA „Latvijas Jūras administrācija” ar iesniegumu par debarkadera (kuģa) ½ domājamās daļas īpašnieka maiņas reģistrāciju, pamatojoties uz šķīrējtiesas spriedumu.

Kasācijas tiesvedības ietvaros tiks vērtēts, vai apgabaltiesa pareizi interpretējusi un piemērojusi procesuālo un materiālo tiesību normas, atzīstot, ka šķīrējtiesas spriedums nav uzskatāms par īpašuma tiesību apliecinošu dokumentu, iekams vispārējās jurisdikcijas tiesa nav izdevusi attiecīgu izpildu rakstu. (Lieta Nr.SKA-24/2022).

2) Senāta Administratīvo lietu departaments 22.februārī rakstveida procesā izskatīs Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā tiek risināts jautājums par to, kā ir aprēķināms ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamais ienākums, kas ir gūts saimnieciskās darbības rezultātā. Proti, pieteicējs ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un grāmatvedības uzskaiti kārto vienkāršā ieraksta sistēmā, ieņēmumus un izdevumus reģistrējot tad, kad tie ir attiecīgi saņemti un samaksāti. Valsts ieņēmumu dienests uzskata, ka tādiem saimnieciskās darbības veicējiem, kāds ir pieteicējs, ir pienākums taksācijas gada beigās izdevumus saskaņot ar ieņēmumiem. Dienesta ieskatā, ja saimnieciskās darbības veicējs taksācijas gadā, kurā ir radušies izdevumi, nav guvis ieņēmumus no objektiem, kas saistīti ar attiecīgajiem izdevumiem, tad šādi izdevumi nav iekļaujami taksācijas gada izdevumos un ir pārnesami uz nākamajiem taksācijas gadiem.

Administratīvā apgabaltiesa šādam Valsts ieņēmumu dienesta viedoklim nav piekritusi, tāpēc pieteicēja pieteikumu ir apmierinājusi un atcēlusi dienesta lēmumu, ar kuru koriģēti pieteicēja saimnieciskās darbības izdevumi un budžetā maksājamā iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmērs.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienests savu viedokli uzskata par atbilstošu likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” regulējumam, tāpēc ir pārsūdzējis apgabaltiesas spriedumu. (Lieta Nr.SKA-21/2022).

3) Senāta Administratīvo lietu departaments 24.februārī rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā tiek risināts jautājums par to, vai pieteicēja ir bijusi mirušā Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka apgādībā un līdz ar to pieteicējai piešķirams valsts sociālais pabalsts mirušā Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieka ģimenei.

Apgabaltiesa atzina, ka tā kā pieteicēja saņem valsts vecuma pensiju, tad pieteicējas galvenais ienākumu avots ir pensija nevis līdzekļi, ko pieteicēja saņēma kā palīdzību no vīra. Līdz ar to pieteicēja nav bijusi mirušā laulātā apgādībā un nav pamata piešķirt pabalstu.

Pieteicēja iesniedza kasācijas sūdzību, nepiekrītot apgabaltiesa secinājumiem. (Lieta Nr.SKA-56/2022).

 

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv