Senāta Administratīvo lietu departaments 4.aprīlī kopsēdē izskatīja lietu, kurā pārsūdzēts pasūtītājas – pašvaldībai piederošas kapitālsabiedrības (Siguldas slimnīcas) – iepirkuma komisijas lēmums iepirkumā par automašīnas iegādi. Pirmās instances tiesa šajā lietā, atzīstot, ka pieteikums ir apmierināms, noteica, ka pašvaldībai kā atbildētājai lietā jāatlīdzina pieteicējai tās samaksātā valsts nodeva. Kasācijas sūdzībā pret to iebilsts, norādot, ka tiesa nepareizi noteica atbildētāju un atbildētāja statuss bija piešķirams un attiecīgi valsts nodeva piedzenama no srīdus iepirkuma rīkotājas – Siguldas slimnīcas. Līdz ar to Senāta kopsēdē galvenais izšķiramais jautājums bija: kurš ir pieaicināms atbildētāja statusā lietā, kurā ir strīds par pašvaldībai piederošas kapitālsabiedrības rīkotu publisko iepirkumu, –  pašvaldība vai konkrētā kapitālsabiedrība.

Senāts spriedumā atzina, ka publisko iepirkumu process Latvijā ir noteikts kā piederīgs valsts pārvaldes jomai (kā administratīvais process) pamatā tāpēc, lai tādā veidā nodrošinātu caurskatāmu, taisnīgu un konkurenci nekropļojošu publiskām personām tieši vai pastarpināti piederošu līdzekļu vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju līdzekļu izlietošanu, nevis tādēļ, ka iepirkuma veikšana pati par sevi ir kādas konkrētas publiskas personas valsts pārvaldes funkcijas īstenošana vai tādēļ, ka publisko iepirkumu procedūras vienmēr organizētu publisko tiesību subjekti. Senāts konstatēja, ka iepirkumu procedūra tiek aplūkota kā administratīvais process, kaut arī: 1) atbilstoši tiesiskajam regulējumam iepirkuma procedūru var īstenot arī tādi privāto tiesību subjekti, kas nepieder publiskai personai un neatrodas tās izšķirošā ietekmē; 2) iepirkuma procedūras īstenošana pati par sevi parasti nav kādas konkrētas publiskās funkcijas īstenošana; pienākums rīkot publisko iepirkumu procedūru nav pakārtots nosacījumam, ka iepērkamās preces vai pakalpojumi noteikti tiks izmantoti publisko funkciju nodrošināšanai. Līdz ar to Senāts secināja, ka publisko iepirkumu process ir specifisks administratīvais process, kas neveido harmonisku sazobi ar klasisko Administratīvā procesa likumā iedibināto iestādes un atbildētāja sistēmu.

Tā rezultātā, citstarp izvērtējot arī zaudējumu atlīdzināšanas tiesisko regulējumu, Senāts atzina, ka privātpersona – pašvaldības kapitālsabiedrība – pati var būt atbildētājs administratīvajā lietā par iepirkuma procedūras tiesiskumu, kaut arī tai institucionāli nav publisko tiesību subjekta statusa. Senāts norādīja, ka iepirkumu lietās šāda privātpersona būtu uzlūkojama analogi kā publisko tiesību subjekts, kas, pieņemot lietā pārsūdzēto lēmumu, darbojas sava patstāvīgā budžeta ietvaros.

Līdz ar to Senāts atzina, ka Administratīvā rajona tiesa konkrētajā gadījumā kļūdaini secinājusi, ka atbildētājs lietā ir Siguldas novada pašvaldība, bet pasūtītāja ir tikai iestāde, kas šo pašvaldību pārstāv. Atbildētājs šajā lietā ir pati pasūtītāja kā iestāde, kas darbojusies sava patstāvīgā budžeta ietvaros.

Vienlaikus Senāts atzina, ka tiesas kļūda, nepareizi nosakot atbildētāju, ir ietekmējusi tikai to, ka tiesa kļūdaini Siguldas novada pašvaldībai ir uzlikusi atbildību par valsts nodevas atlīdzināšanu, bet tas nav radījis situāciju, ka lieta izskatīta, nepieaicinot kādu subjektu, kuru būtu vajadzējis pieaicināt. Šā iemesla dēļ Senāts atzina, ka tiesas kļūdas, identificējot atbildētāju, dēļ nav pamata atcelt visu spriedumu, un tiesas spriedums atcelts tikai daļā, ar kuru noteikts, ka valsts nodeva par labu pieteicējai piedzenama no Siguldas novada pašvaldības. Vienlaikus Senāts atzina, ka valsts nodevas jautājumu var atrisināt ar Senāta spriedumu.

Senāta spriedums. Lieta Nr.SKA-226/2022 (A420159119)

 

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv