Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 11.jūlijā nolēma apturēt tiesvedību SIA „MAXIMA Latvija” (turpmāk – Maxima Latvija) un Konkurences padomes lietā un uzdot Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus. Tiesvedība lietā apturēta līdz stāsies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums.

Lieta Augstākajā tiesā nonākusi ar pieteicējas – sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Maxima Latvija” kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts tās pieteikums par Konkurences padomes lēmuma atcelšanu. Ar minēto lēmumu Konkurences padome norādīja uz Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktā noteiktā aizlieguma pārkāpumu Maxima Latvija” darbībās un uzlika naudas sodu Ls 25 000 apmērā.

Lietā ir strīds par to, vai Konkurences padome pareizi piemērojusi Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punktu, atzīstot par aizliegtu vienošanos "pēc mērķa" tādus nomas līguma noteikumus, ar kuriem ierobežotas tirdzniecības centra iznomātāja tiesības vienpersoniski izlemt par citu platību iznomāšanu tirdzniecības centrā. Administratīvā apgabaltiesa atzinusi, ka starp pieteicēju un tirdzniecības centra iznomātājiem noslēgtajos nomas līgumos ietvertās vertikālās vienošanās nav tādas, uz kurām attiektos normatīvajos aktos noteiktais grupālais atbrīvojums, un, vērtējot vienošanās pēc to satura un mērķa, atzinusi, ka tās rada apgrūtinājumu iekļūt tirgū pieteicējas potenciālajiem konkurentiem, jo tieši pieteicēja ir tiesīga izlemt, vai dot iznomātājam savu saskaņojumu telpu iznomāšanai.

Augstākā tiesa lēmumā par tiesvedības apturēšanu atzinusi, ka lietā nav strīda par to, ka Maxima Latvija grupas noslēgtās vienošanās nav tādas, kas varētu ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tādējādi strīds izšķirams, piemērojot Latvijas tiesības – Konkurences likumu un uz tā pamata izdotos Ministru kabineta noteikumus. Tomēr lēmumā norādītie apsvērumi liek Augstākajai tiesai uzdot prejudiciālu jautājumu par Līguma par Eiropas Savienības darbību normu interpretāciju attiecībā uz aizliegtajām vienošanām.

Augstākā tiesa uzdeva Eiropas Savienības Tiesai šādus jautājumus:

1. Vai šajā lietā apskatītā vienošanā starp tirdzniecības centra telpu iznomātāju un mazumtirgotāju (enkurnomnieku), kas ierobežo iznomātāja tiesības vienpersoniski, bez enkurnomnieka iepriekšēja saskaņojuma, izlemt par citu tirdzniecības telpu iznomāšanu enkurnomnieka potenciālajiem konkurentiem, uzskatāma par tādu vienošanos uzņēmumu starpā, kuras mērķis ir nepieļaut, ierobežot vai izkropļot konkurenci Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.panta 1.punkta izpratnē?

2. Vai un ar kādu mērķi ir jāveic tirgus struktūras analīze, vērtējot šādas vienošanās atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.panta 1.punktam?

3. Vai lietā apskatītās vienošanās dalībnieku tirgus vara un tās iespējamais pieaugums ir apstāklis, kas noteikti ir jāņem vērā, vērtējot šādas vienošanās atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.panta 1.punktam?

4. Ja vienošanās būtības atklāšanai un aizliegtās vienošanās sastāva konstatēšanai nepieciešama potenciālās ietekmes uz tirgu vērtēšana, vai šī potenciālā ietekme uz tirgu vienlaikus var būt pietiekama vienošanās atbilstības aizliegtas vienošanās jēdzienam konstatēšanai, nevērtējot to, vai tiešām iestājās nelabvēlīgas sekas?


Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre
Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv