Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 19.martā atstāja negrozītu Administratīvās rajona tiesas spriedumu, ar kuru dienestam uzlikts pienākums sniegt pieprasīto informāciju nodibinājumam „Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”.

Pieteicējs vērsās Valsts ieņēmumu dienestā ar lūgumu sniegt informāciju par to, kuri uzņēmumi, kad un ar kādu sodu ir sodīti par neatļautu alkohola tirgošanu pēc plkst.22.00, lai gatavotu analītisku publikāciju par soda efektivitāti. Valsts ieņēmumu dienests informāciju nesniedza, atsaucoties uz likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 21.pantā un likuma „Par nodokļiem un nodevām” 22.pantā noteikto vispārīgo pienākumu aizsargāt dienesta pienākumu pildīšanas laikā iegūto informāciju par nodokļu maksātājiem.

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 22.pantā nostiprinātais nodokļa administrācijas konfidencialitātes pienākums aptver arī to informāciju, ko nodokļu administrācija iegūst administratīvā soda noteikšanas procesā. Šādas informācijas atklāšanu trešajām personām regulē Sodu reģistra likums.

Augstākā tiesa spriedumā norādījusi, ka, saskaņā ar Sodu reģistra likuma 3.pantu, ziņas par nodokļa maksātājam piemērotiem administratīvajiem sodiem ir ierobežotas pieejamības informācija un tās ir izpaužamas tikai likuma 19.panta pirmajā daļā minētām personām un iestādēm. Privātpersonām ir tiesības iegūt ziņas par sevi, bet par citām privātpersonām – normatīvajos aktos norādītos gadījumos un apjomā. Šo kārtību un apjomu noteic Ministru kabineta 2006.gada 22.augusta noteikumi Nr.687 „Kārtība un apjoms, kādā iesniedzamas ziņas Sodu reģistram un izsniedzamas Sodu reģistrā iekļautās ziņas”.

Noteikumu 62.punkts noteic, ka personām ir iespējams saņemt ziņas no Sodu reģistra, tostarp, par citu personu izdarītiem administratīvajiem pārkāpumiem, ja tās paredzēts izmantot zinātniskajiem vai statistiskiem pētījumiem.

Izskatāmajā lietā tiesa konstatējusi, ka pieteicējs prasījis informāciju par personu izdarītiem administratīvajiem pārkāpumiem, lai izmantotu žurnālistikas pētījumam par tiesību normu ievērošanas tendencēm un noteiktās administratīvās atbildības efektivitāti. Tādējādi tas atbilst tiesību normās noteiktajam gadījumam, kad izsniedzama šāda ierobežotas pieejamības informācija.

Augstākās tiesas ieskatā apstāklim, ka pieteicējs prasījis informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta, bet nevis no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, kas ved Sodu reģistru, nav izšķirošas nozīmes. Valsts ieņēmumu dienests nav norādījis, ka tā rīcībā nebūtu prasīto ziņu.


Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre
Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv