Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs četras kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un astoņas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētājs ir Aizsardzības ministrija, Valsts ieņēmumu dienests, Centrālā vēlēšanu komisija  un Valsts robežsardze.

AT Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs 18 kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem.

AT Krimināllietu departaments vienā lietā mutvārdu procesā slēgtā tiesas sēdē izskatīs sūdzību par drošības līdzekļa maiņu. Rakstveida procesā izskatīs 11 lietas. Septiņās lietās saņemtas apsūdzēto vai viņu aizstāvju kasācijas sūdzības, vienā lietā saņemts prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumu. Divās lietās iesniegtas gan kasācijas sūdzības, gan prokurora kasācijas protests. Vienā lietā saņemta apsūdzētā sūdzība par atteikšanos pieņemt kasācijas sūdzību un vienā lietā – prokurora protests par apelācijas instances tiesas lēmumu nosūtīt lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā.

 

Informācija par atsevišķām lietām:

1)      24.martā Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs Aizsardzības ministrijas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicēja pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, ar kuru pieteicējam tiktu piešķirta kompensācija.

Pieteicējs, atrodoties rehabilitācijas centrā, guva traumu. Tāpēc lūdza Aizsardzības ministriju piešķirt viņam karavīra valsts obligātās apdrošināšanas atlīdzību, pamatojoties uz Militārā dienesta likuma 52.panta ceturtās daļas 3.punktu (kas bija spēkā laikā, kad pieteicējs guva traumu). Minētā norma paredzēja, ka kompensācija tiek izmaksāta, ja veselības traucējumu karavīrs guvis, pildot dienesta pienākumus. Ministrija atteica piešķirt prasīto atlīdzību, uzskatot, ka nelaimes gadījums ar pieteicēju notika ārpus dienesta pienākumu izpildes. Augstākajai tiesai jāatbild uz jautājumu, vai, atrodoties medicīniskajā rehabilitācijā, karavīrs pilda dienesta pienākumus. (Lieta SKA-82/2014).

 

2)      25.martā Administratīvo lietu departaments kopsēdē rakstveida procesā izskatīs Valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atcelts ar tā pieņemšanas dienu VID lēmums daļā par aprēķināto muitas nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa nokavējuma naudu. Pieteikums par VID lēmuma atcelšanu pārējā daļā noraidīts. Risināmais tiesību jautājums ir par to, no kura brīža ir maksājama ievedmuitas nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa nokavējuma nauda. (Lieta SKA-41/2014).

3)      26.martā Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs pieteicējas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums daļā par Valsts robežsardzes faktiskās rīcības atzīšanu par prettiesisku, kas izpaudusies kā prettiesiska psiholoģiska iespaidošana dienesta attiecību laikā un apmierināts pieteikums daļā par morālā kaitējuma atlīdzināšanu par Valsts robežsardzes prettiesisko rīcību, neizmaksājot pieteicējai par konkrētu laika periodu atbilstoši veiktajam darbam atbilstošu darba samaksu. Izskatāmajā lietā jānoskaidro, vai pret pieteicēju darba vietā tikusi veikta emocionālā vardarbība jeb mobings. (Lieta SKA-97/2014).

4)      28.martā Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs lietu, kurā pārsūdzēts Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums. Ar minēto lēmumu atteikts reģistrēt biedrības „Par latu, pret eiro” izstrādāto likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” (4.pantā). Likumprojekts paredz papildināt Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 4.pantu ar jaunu trešo teikumu šādā redakcijā: „Latvijas nacionālās naudas vienība ir lats.” Centrālā vēlēšanu komisija atteica reģistrēt likumprojektu, norādot, ka tas nav pilnībā izstrādāts pēc satura. Proti, komisija norādīja, ka ierosinātie Satversmes grozījumi, ja stāsies spēkā, nonāks pretrunā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 119.pantā noteiktajām Latvijas starptautiskajām saistībām ieviest Eiropas Savienības dalībvalstu vienoto valūtu eiro, bet Satversmes grozījumu projektā nav norādīts, kā šo neatbilstību novērst.

Biedrība „Par latu, pret eiro” pārsūdzēja komisijas lēmumu, norādot, ka tautai ir tiesības grozīt Satversmi. Tautas nobalsošanā pieņemts Satversmes grozījums, pieteicējas ieskatā, nenozīmē, ka Latvijas nepilda savas starptautiskās saistības, bet nozīmē, ka Saeimai un Ministru kabinetam nepieciešamības gadījumā savas kompetences ietvaros un starptautiskajās tiesībās paredzētajā kārtībā jāveic darbības, lai nodrošinātu starptautisko līgumu grozīšanu atbilstoši tautas gribai. Tādējādi pieteicēja uzskata, ka likumprojekts ir tiktāl izstrādāts, ciktāl tam jābūt izstrādātam, un nav pamata atteikt tā reģistrāciju.

Pērn 1.jūlijā tika nolemts apturēt tiesvedību lietā, līdz stājas spēkā Satversmes tiesas galīgais nolēmums lietā par likuma „Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” 23.panta piektās daļas 2.punkta un 23.1panta pirmās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam. (Lieta SA-3/2014).

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre
Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv