Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs piecas lietas. Trīs lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības un divās lietās – prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas nolēmumiem.

AT Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs trīs kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas nolēmumiem un divas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētājs ir Tieslietu ministrija, Finanšu ministrija un Rīgas bāriņtiesa.

AT Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs sešas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem, vienu blakus sūdzību par zemākas instances tiesas lēmumu un vienu kasācijas protestu par spēkā stājušos pirmās instances tiesas nolēmumu.

 

Informācija par atsevišķām lietām:

 

1)      25.novembrī Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs Finanšu ministrijas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Finanšu ministrija pieteicējam piemēroja disciplinārsodu par to, ka viņš, būdams novērtēšanas komisijas priekšsēdētājs, ir parakstījis novērtēšanas aktu, nepārliecinoties par to, ka lēmums par konkrētās mantas konfiskāciju ir stājies spēkā.

Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka nav pamata pieteicēja saukšanai pie disciplinārās atbildības, jo ne ārējie, ne arī iekšējie normatīvie akti neparedz tiešu prasību pieteicējam savu profesionālo pienākumu izpildes ietvaros veikt lēmuma par mantas konfiskāciju spēkā stāšanās pārbaudi.

Augstākajai tiesai šajā lietā ir jāpārbauda, vai pieteicējs izdarījis disciplinārpārkāpumu, par kuru saucams pie disciplinārās atbildības. (Lieta SKA-345/2014).

 

2)      27.novembrī Administratīvo lietu departaments rakstveida procesā izskatīs Tieslietu ministrijas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Tieslietu ministrija, pamatojoties uz likuma „Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”, pieteicējam izmaksāja nesaņemto darba samaksu un kompensāciju par apcietinājumā nepamatoti pavadīto laiku. Tieslietu ministrijas ieskatā, tiesības uz darba samaksas izmaksu pieteicējam ir līdz 2007.gada 30.septembrim, kad darba devējs izbeidza darba tiesiskās attiecības ar viņu kā pārbaudi neizturējušu. Savukārt pieteicēja ieskatā, nesaņemtā darba samaksa viņam izmaksājama par visu apcietinājuma laiku, jo apcietināšanas brīdī viņš bija darba tiesiskajās attiecībās.

Izskatāmajā lietā Augstākajā tiesā risināms jautājums, vai pieteicējam bija tiesības uz nesaņemtās darba samaksas atlīdzinājumu. (Lieta SKA-547/2014).


Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre
Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv