Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments kopsēdē mutvārdu procesā izskatīs četras kasācijas sūdzības. Rakstveida procesā izskatīs piecas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem un septiņas blakus sūdzības par zemākas instances tiesas lēmumiem. Kasācijas sūdzības iesniegtas lietās, kurās atbildētājs ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Valsts ieņēmumu dienests, Konkurences padome, Ārlietu ministrija, Vides ministrija un Satiksmes ministrija.

AT Civillietu departaments rakstveida procesā izskatīs piecas kasācijas sūdzības par apelācijas instances tiesas spriedumiem.

AT Krimināllietu departaments rakstveida procesā izskatīs četras lietas. Trīs lietās saņemtas apsūdzēto vai aizstāvju kasācijas sūdzības un vienā lietā iesniegts prokurora kasācijas protests par apelācijas instances tiesas spriedumu.

 

Informācija par atsevišķām lietām:

1.      Administratīvo lietu departaments 3.februārī rakstveida procesā izskatīs pieteicēju kasācijas sūdzības par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts SIA „RIMI Latvia”, SIA „SUPERNETTO” un SIA „Plesko Real Estate” pieteikums par Konkurences padomes lēmuma atcelšanu. Lieta ierosināta par Konkurences padomes lēmumu, ar kuru līdzpieteicējām (SIA „Rimi Latvia”, SIA „Supernetto” un SIA „Plesko Real Estate”) uzlikts pienākums izslēgt no telpu nomas līgumiem tirdzniecības centros nosacījumu, kas ierobežo telpu īpašnieku nodot telpas nomā citiem uzņēmumiem. Augstākajai tiesai pārbaudāms, vai tiesa pareizi interpretējusi Konkurences likuma 11.panta pirmo daļu attiecībā uz vienošanās mērķi un ietekmi uz konkurenci. Tāpat vērtējams, vai tiesa pareizi piemērojusi tiesību normas, nosakot konkrēto tirgu, un vai pastāv pamats vērsties Eiropas Savienības Tiesā ar prejudiciālo jautājumu. (Lieta SKA-3/2014).

2. Administratīvo lietu departaments 6.februārī rakstveida procesā izskatīs valsts ieņēmumu dienesta kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts Liepājas speciālās ekonomiskās zonas akciju sabiedrības „Liepājas osta LM” pieteikums un atcelts ar tā pieņemšanas dienu Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par papildu nomaksai budžetā noteikto pievienotās vērtības nodokli, nokavējuma naudu un sodu.

Lietā ir izšķirami divi jautājumi. Tiesību normās ir paredzētas apliekamās personas, kas darbojas citas dalībvalsts apliekamās personas vārdā, tiesības piemērot pievienotās vērtības nodokļa 0% likmi, izlaižot preces brīvam apgrozījumam. Strīds lietā ir par to, vai apgabaltiesa ir pareizi tulkojusi Ministru kabineta noteikumu normas, kas skaidro šā izņēmuma gadījuma piemērošanu.  

Lietā ir strīds par to, vai gadījumā, ja viens audita pārskats atzīts par spēkā neesošu, veicot auditu par to pašu nodokli un attiecīgo taksācijas periodu,  netiek pārkāpts likuma „Par nodokļiem un nodevām” 23.panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums veikt atkārtotu auditu. (Lieta SKA-34/2014).

3. Administratīvo lietu departaments 7.februārī kopsēdē mutvārdu procesā izskatīs pieteicēja kasācijas sūdzību par tai nelabvēlīgo Administratīvās apgabaltiesas spriedumu.

Lietā ir strīds, vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija pamatoti atzinusi pieteicēju par tādu personu, kurai nav tiesību saņemt garantēto atlīdzību no noguldījumu garantiju fonda. Pieteicējs ir noguldījumu piesaistītāja (kredītiestādes) viceprezidents starptautisko un finanšu tiesību jautājumos. Gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija, gan, izskatot pieteicēja pieteikumu, arī Administratīvā apgabaltiesa atzina, ka pieteicējs ir atzīstams par darbinieku, kura pienākumos ietilpa plānot, vadīt un kontrolēt būtisku noguldījumu piesaistītāja darbības jomu un atbildēt par to. Šāds amats ir pamats liegt garantētās atlīdzības izmaksu no noguldījumu garantiju fonda atbilstoši Noguldījumu garantiju likuma 17.panta 4.punktam. Pieteicējs iebilst normas attiecināšanai uz viņu un norāda, ka viņš nebija valdes loceklis, viņam nebija arī pārstāvības (paraksta) tiesību, nebija iespēju nedz pieņemt lēmumus, nedz savu pilnvaru robežās ietekmēt kredītiestādes darbību. Pieteicējs arī norāda, ka analoģiskās situācijās citiem kredītiestādes viceprezidentiem Administratīvā apgabaltiesa ir atzinusi tiesības saņemt garantēto atlīdzību. (Lieta SKA-47/2014).

4. Administratīvo lietu departaments 7.februārī kopsēdē mutvārdu procesā izskatīs Finanšu un kapitāla tirgus (FKTK) kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteikums daļēji apmierināts.

Pieteicējs vērsās FKTK par garantētās atlīdzības izmaksu par noguldījumu Krājbankā. Iestāde atbildēja, ka viņš nav noguldītājs, kuram izmaksājama garantētā atlīdzība. Proti, viceprezidenta amats atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 18.maija noteikumiem Nr.461 „Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību” paredz tādus profesionālās darbības pamatuzdevumus kā plānot, vadīt un koordinēt uzņēmuma darbu. Savukārt Noguldījumu garantiju likums noteic, ka garantētā atlīdzība no Noguldījumu garantiju fonda netiek izmaksāta par noguldījumiem, ko izdarījuši citstarp noguldījumu piesaistītāja (kredītiestādes) darbinieki, kuri plāno, vada un kontrolē noguldījumu piesaistītāja darbību un atbild par to.

Administratīvā apgabaltiesa, izskatījusi pieteicēja pieteikumu, to apmierināja, uzdodot FKTK izdot administratīvo aktu, ar kuru pieteicējs tiktu atzīts par noguldītāju, kuram izmaksājama garantētā atlīdzība. Tiesa atzina, ka, lai arī pieteicēja amata pienākumu aprakstā tiek lietoti vārdi „plānot” un „organizēt”, pēc būtības amata pienākumi neliecina par to, ka pieteicējam būtu šādas pilnvaras, amata pienākumi vairāk atbilst parasta kredītiestādes darbinieka amata pienākumiem, kurš nodarbojas ar attiecīgo produktu pārdošanu un klientu piesaistīšanu. 

FKTK iesniedza kasācijas sūdzību, uzskatot, ka tiesa nepareizi novērtējusi pieteicēja amata pienākumu būtību. Iestādes ieskatā, tiesa nav ņēmusi vērā, ka pieteicējs ir eksperts attiecīgā jomā un bija kompetents kredītiestādes valdei sniegt kompetentus atzinumus un veidot finanšu analīzes, tādējādi ar savām zināšanām un ieteikumiem varēja ietekmēt kredītiestādes darbību kopumā.  (Lieta SKA-77/2014).

5. Administratīvo lietu departaments 7.februārī kopsēdē mutvārdu procesā izskatīs Satiksmes ministrijas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts biedrības pieteikums un iestādei uzlikts par pienākumu sniegt atbildi pēc būtības uz biedrības iesniegumu.

Lietā risināms jautājums par valsts pārvaldes iestādes pienākumu sniegt informāciju par kapitālsabiedrību, kurā iestāde ir valsts kapitāla daļu turētāja, ja attiecīgā informācija ir šīs kapitālsabiedrības komercnoslēpums. (Lieta SKA-10/2014).

 

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv