Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 28.oktobrī sāka izskatīt politiskās partijas „„Saskaņa” sociāldemokrātiskā partija” (partija „Saskaņa”) pieteikumu par Centrālās vēlēšanu komisijas 2014.gada 22.oktobra lēmuma Nr.116 „Par 12.Saeimas vēlēšanu rezultātiem” atcelšanu daļā par vēlēšanu rezultātiem Latgales vēlēšanu apgabalā. Tiesa uzklausīja procesa dalībniekus un iztaujāja 15 lieciniekus, kurus pieteikumā tiesai bija lūgusi nopratināt partija „Saskaņa”. Tiesa turpinās lietas izskatīšanu rīt, 29.oktobrī plkst. 11.00 146.zālē.

Tiesa uzsāka lietas izskatīšanu pēc būtības. Pieteicēju pārstāvis Andrejs Elksniņš tiesas sēdē uzturēja iesniegto pieteikumu, lūdzot tiesu atcelt 12.Saeimas vēlēšanu rezultātus Latgales apgabalā. Atbildētāja – Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāve Kristīne Kurzemniece tiesas sēdē pauda viedokli, ka pieteikumu neatzīst un norādīja, ka likums neparedz vēlēšanu rezultātu atcelšanu vienā apgabalā. Pārstāves ieskatā tiesai būtu jākonstatē cik balsis vai cik vēlēšanu biļeteni būtu uzskatāmi par nederīgiem.

Trešās personas lietā sniedza tiesai paskaidrojumus. Partijas „Vienotība” pārstāvis Lauris Leja paskaidrojumos tiesai atzina pieteikumu par pilnībā nepamatotu. Viņš pauda viedokli, ka likums neparedz tiesai uz piemšķietamības pamata pieņemt lēmumu par vēlēšanu rezultātu atcelšanu. L. Leja norādīja, ka, atbilstoši „Saeimas vēlēšanu likuma” 52.prim pantam, Centrālā vēlēšanu komisija piecu dienu laikā pēc tam, kad ir saņēmusi notiesājošu spriedumu krimināllietā par vēlēšanu tiesību pārkāpumiem, izvērtē, vai tiem ir bijusi ietekme uz mandātu sadalījumu attiecīgajās vēlēšanās, un pieņem vienu no likumā noteiktiem lēmumiem. Partijas „Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/ LNNK”” pārstāvis Armands Tomelis tiesai pauda viedokli, ka pieteikumu neatzīst un neuzskata, ka var tikt atcelti vēlēšanu rezultāti vienā vēlēšanu apgabalā. Tāpat pārstāvis norādīja, ka nepiekrīt, ka būtu anulējamas visas tās vēlēšanu zīmes, kurās Dzintaram Zaķim ir ievilkts krustiņš, jo tā būtu vēlētāju gribas kropļošana. Partijas „Zaļo un Zemnieku savienība” pārstāvis Kārlis Boldiševics tiesai pauda uzskatu, ka pieteikums ir pamatots un prasījuma saturs būtu precizējams tiesā. Partijas „No sirds Latvijai” pārstāve Inna Laizāne tiesai pauda uzskatu, ka ir par taisnīgiem vēlēšanu rezultātiem un atzīst pieteikumu par pamatotu.

Tiesa uzklausīja Drošības policijas pārstāvi, kas uz tiesas sēdi bija aicināts kā iestādes pārstāvis, kas sniedz atzinumu tiesā.

Dienas otrajā daļā tiesa uzklausīja 15 lieciniekus, kurus pieteikumā bija lūgusi nopratināt partija „Saskaņa”. Desmit no lieciniekiem tika nopratināti videokonferences režīmā un liecināja no Rēzeknes tiesu nama. Pieci liecinieki bija ieradušie Augstākajā tiesā un tika nopratināti tiesas zālē.

Pirms lietas izskatīšanas pēc būtības trešās personas lietā izteica tiesai lūgumus – partijas „Vienotība” pārstāvis Lauris Leja lūdza tiesu aicināt uz tiesas sēdi 78 lieciniekus un pievienot izdrukas no plašsaziņas līdzekļiem par iespējamām provokācijām pret partiju; Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvis izteica tiesai lūgumu pievienot lietai uzziņu; partija „Saskaņa” lūdza pievienot lietai Ģenerālprokuroram adresētu Jāņa Ādamsona vēstuli ar tai pievienotiem dokumentiem. Dienas beigās tiesa, uzklausot procesa dalībniekus, nolēma apmierināt partijas „Vienotība” lūgumu par izdruku pievienošanu no plašsaziņas līdzekļiem un partijas „Saskaņa” iesniegto vēstuli Ģenerālprokuroram.


Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre
Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv