Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros februārī pievienoti pieci Civillietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Administratīvā pārkāpuma vietas apskate, pastāvot aizdomām par patvaļīgu būvniecību, ir saistīta ar administratīvā pārkāpuma izmeklēšanu, tāpēc tās nodrošināšana tiesas ceļā realizējama Administratīvās atbildības likumā, nevis Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā.

Tēzes:
Strīda pakļautība, ja zemes īpašnieks prasa dzēst zemes reformas ietvaros ierakstītu atzīmi par ceļa servitūta tiesības nodrošināšanu

Ja zemes reformas lauku apvidos ietvaros ceļa servitūta tiesības nodrošināšanai zemesgrāmatā ir ierakstīta atzīme un ir iespējams konkrēti identificēt valdošo nekustamo īpašumu, kura labā minētajam tiesības nodrošinājumam jākalpo, tad nekustamo īpašumu īpašnieku strīds par atzīmes turpmāku pastāvēšanu ir civiltiesisks un var tikt atrisināts civilprocesuālā kārtībā.

Atzīmes pagaidu rakstura ietekme uz tās aizstāšanu ar ierakstu

Atzīme par ceļa servitūta tiesības nodrošinājumu dod tā nekustamā īpašuma īpašniekam, kura īpašumam par labu nodrošinājums nostiprināts, nogaidu tiesību uz servitūta ierakstīšanu zemesgrāmatā. Šīs tiesības īstenošana ir atkarīga no minētā nekustamā īpašuma īpašnieka aktīvas rīcības, lūdzot nostiprināt servitūtu zemesgrāmatā. Tiesiskās noteiktības nodrošināšanas nolūkā atzīmes par ceļa servitūta tiesības nodrošinājumu saglabāšana tās pagaidu rakstura dēļ nav attaisnojama tad, ja tiesīgais nekustamā īpašuma īpašnieks saprātīgā termiņā neveic aktīvas darbības atzīmes aizstāšanai ar ierakstu.

Tēzes:

Atkarīgās sabiedrības maksātnespējas procesa administratoram pieejamie tiesiskie mehānismi parādnieka mantas atgūšanā

Maksātnespējas likuma noteikumi maksātnespējas procesā ir uzskatāmi par speciālām tiesību normām attiecībā pret Koncernu likumā ietverto regulējumu. Tomēr līdzās Maksātnespējas likumā noteiktajām tiesībām atkarīgās sabiedrības maksātnespējas procesa administratora rīcībā ir arī Koncernu likumā norādītie tiesiskie mehānismi, lai celtu prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, ja valdošais uzņēmums tos nodarījis atkarīgajai sabiedrībai.

Atkarīgās sabiedrības noslēgta darījuma neizdevīguma noteikšanas kritēriji, izvērtējot valdošā uzņēmuma atbildību

Ja valdošais uzņēmums pamudinājis atkarīgo sabiedrību noslēgt darījumu, tad, noskaidrojot konkrētā darījuma neizdevīgumu, nozīme ir tam, vai starp izpildījumu un pretizpildījumu pastāv objektīva nesamērība, ja salīdzina ar neatkarīgas trešās personas noslēgtu darījumu. Turklāt atkarīgās sabiedrības vadītājam (valdei) piemērojamais kārtīga un apzinīga neatkarīga uzņēmuma vadītāja rīcības standarts, kas izmantojams, nosakot to, vai atkarīgās sabiedrības noslēgtais darījums vai veiktais pasākums ir tai neizdevīgs, ir attiecināms uz darījuma noslēgšanas vai pasākuma veikšanas brīdi, nevis vēlāku laikposmu.

Tēzes:
Likumiskā prezumpcija par patērētāja iegādātās preces neatbilstību līguma noteikumiem, ja neatbilstība atklājusies pēc preces iegādes

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 13. panta trešajā daļā ir ietverta likumiska prezumpcija par faktu, ka pārdevēja pārdotā prece jau tās iegādes dienā neatbilda līguma noteikumiem, ja neatbilstība atklājas sešu mēnešu laikā pēc preces iegādes (likuma redakcijā, kas ir spēkā no 2022. gada 15. marta – gada laikā pēc preces piegādes), izņemot gadījumu, kad šāds pieņēmums ir pretrunā ar preces raksturu vai neatbilstības veidu.

Lai patērētājs varētu pretendēt uz šīs prezumpcijas piemērošanu, viņam ir jānorāda un jāpierāda, ka prece neatbilda līguma noteikumiem (Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 14. panta kritērijiem) un ka neatbilstība atklājās iepriekšminētajā termiņā. Patērētājam nav jāpierāda ne šīs neatbilstības cēlonis, ne arī pārdevēja vaina. Šo prezumpciju pārdevējs var atspēkot, pierādot, ka piegādes brīdī neatbilstība nepastāvēja.

Patērētāja iegādātas lietotas preces neatbilstības līguma noteikumiem vērtēšana

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma prasības attiecas ne tikai uz jaunām, bet arī lietotām precēm. Preces sagaidāmā kvalitāte ir atkarīga no tā, vai prece ir jauna vai lietota, tomēr patērētājs var sagaidīt, ka arī lietota prece pildīs savu pamatfunkciju, ja vien no līguma noteikumiem neizriet pretējais. Proti, apstāklis, ka patērētājam ir pārdota lietota prece, ņemams vērā, izvērtējot tās atbilstību līguma noteikumiem, t. i., izvērtējot, vai tai piemīt īpašības un izpildījums, kāds parasti piemīt tāda paša veida precēm un kādu patērētājs var pamatoti sagaidīt, ņemot vērā preces raksturu.

Dalībai ceļu satiksmē pārdotas lietotas automašīnas gadījumā parastais, ceļu satiksmes drošību neapdraudošs, automašīnas, kas pielaista dalībai ceļu satiksmē, nolietojums vispārīgi nav atzīstams par lietas trūkumu. Turpretim tādu automašīnas detaļu nolietojums, kas ietekmē satiksmes drošību, var tikt atzīts par preces trūkumu, jo patērētājam ir pamats sagaidīt, ka šādas detaļas būs laikus nomainītas. Arī tāds nolietojums, kas nav parasts, piemēram, ja detaļas nolietojums ir ievērojami lielāks, nekā tam vajadzētu būt, ņemot vēra automašīnas vecumu un nobraukumu, var tikt atzīts par automašīnas trūkumu. No automašīnas detaļu nolietojuma jānošķir situācija, kad attiecīgā automašīnas detaļa jau preces iegādes brīdī nenodrošina tās funkciju izpildi (automašīna nav piemērota vai ir ierobežoti piemērota izmantošanai ceļu satiksmē), kas atzīstams par preces trūkumu.

Patērētāja pienākuma pārliecināties par pārdotās lietotās preces stāvokli tās iegādes brīdī tvērums

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 14. panta trešā daļa (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2022. gada 14. martam) iztulkojama pircējam ne mazāk labvēlīgi kā norādīts Civillikuma 1613. pantā. Proti, frāze, ka patērētājs „nevarēja nezināt par preces neatbilstību līguma noteikumiem” saprotama tādējādi, ka neatbilstība nevarēja palikt patērētājam apslēpta, vismaz piegriežot visparastāko uzmanību, kādu var sagaidīt no personas bez speciālām, tostarp tehniskām, zināšanām par attiecīgo preču veidu.

Tas nozīmē, ka patērētājam nav pienākuma izdarīt preces padziļinātu pārbaudi. Tas, ka attiecīgais trūkums varēja tikt konstatēts, ja pircējs preci būtu padziļināti pārbaudījis pats vai ar trešās personas palīdzību, un ka pircējam tāda iespēja bija, nenozīmē, ka trūkums nav uzskatāms par slēpto trūkumu, un neatbrīvo pārdevēju no atbildības par preces neatbilstību līguma noteikumiem.

Tiesas pienākums pārliecināties par lietas dalībnieku civilprocesuālo tiesību ievērošanu, nolemjot izskatīt lietu rakstveida procesā

Neskatoties uz lietas dalībnieku lūgumiem, tiesai pašai lietas apstākļu vispusīgas apsvēršanas rezultātā ir jānonāk pie pārliecības, ka lietas izskatīšana rakstveida procesā neliegs lietas dalībniekiem pilnvērtīgi īstenot viņiem Civilprocesa likumā piešķirtās tiesības un tiesa spēs pareizi un kvalitatīvi izspriest lietu.

Tēzes:
Prasības atzīšana kā pamats saīsinātā sprieduma taisīšanai

Personas, kura nav aizskārusi prasības pamatā norādītās prasītāja tiesības, prasības atzīšana neveido Civilprocesa likuma 194. panta pirmās daļas 1. punktā paredzētās tiesību normas sastāva pazīmi, kas ir priekšnoteikums saīsinātā sprieduma sastādīšanai.

Tiesai ir jānošķir fakta atzīšana no prasības atzīšanas, jo tikai prasības atzīšana pilnībā rada iespēju tiesai taisīt saīsināto spriedumu.

Mantojuma atstājēja saistību neattiecināmība uz legatāru

Legatārs ir tikai labuma saņēmējs un juridiski atšķiras no mantinieka, jo neatbild par mantojuma atstājēja parādiem. Līdz ar to legatāram ir tiesības tikai un vienīgi uz to, kas tam ar testamentu ir novēlēts. Novēlētais legāta priekšmets legatāram nerada tiesības uz mantojumu kā mantiniekiem un neuzliek vispārīgu pienākumu atbildēt par mantojuma atstājēja saistībām.