Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros novembrī pievienoti seši Civillietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Civilprocesa likuma 452.panta trešās daļas 2.punktā minētais pārkāpums konstatējams ne vien gadījumā, kad lietas dalībniekiem nav paziņots par lietas izskatīšanu tiesas sēdē mutvārdu procesā (ar tiesas pavēsti), bet arī gadījumos, kad dalībnieki nav informēti par lietas izskatīšanu rakstveida procesā (ar tiesas paziņojumu).

Tēzes:
Plaši pazīstamas preču zīmes aizsardzības kritēriji preču un pakalpojumu līdzības neesības gadījumā

Lai plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieka tiesības aizsargātu arī pret preču zīmi, kas lietota vai reģistrēta saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi plaši pazīstamas preču zīmes precēm vai pakalpojumiem, tiesai ir jāvērtē šādi pamatkritēriji:

1)  vai prasītāja agrākā preču zīme attiecīgajā datumā bija plaši pazīstama saistībā ar konkrētām precēm vai pakalpojumiem;

2)  vai konkrētā sabiedrības daļa saskata saikni starp agrāko plaši pazīstamo preču zīmi un vēlāko preču zīmi;

3)  vai vēlākās preču zīmes lietošana nodara kaitējumu agrākās preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai, vai arī atbildētājs gūst nepamatotas priekšrocības no prasītājam piederošās agrākās zīmes reputācijas;

4)  vai atbildētājam bija pamatots iemesls šīs zīmes lietošanai.

Pirmo trīs kritēriju pamatošanas un pierādīšanas pienākums ir prasītājam, bet ceturtā kritērija –

kā atbildētāja aizstāvības pamata – pierādīšanas pienākums ir atbildētājam.

Preču zīmes plašās pazīstamības pārplūde

Preču zīmei, lai tā iegūtu Latvijā plaši pazīstamas preču zīmes aizsardzību, ir jābūt plaši pazīstamai Latvijas teritorijā – nozīmīgā valsts teritorijas daļā, un preču zīme ir jāpazīst nozīmīgai tās sabiedrības daļai, uz kuru attiecas ar šo zīmi aptvertās preces vai pakalpojumi. Plaši pazīstamas preču zīmes statusu var iegūt arī bez šīs zīmes izmantošanas Latvijā, proti, tas var notikt zīmes plašās pazīstamības pārplūdes no citas valsts teritorijas uz Latvijas teritoriju rezultātā.

Preču zīmes plašā pazīstamība kā prasības pamata apstāklis

Preču zīmes plašā pazīstamība ir konstatējama sprieduma motīvu daļā kā prasības pamata apstāklis, nevis atzīstama sprieduma rezolutīvajā daļā.

Saiknes starp agrāko plaši pazīstamo preču zīmi un vēlāko preču zīmi vērtēšanas kritēriji

Tiesai, nosakot, vai konkrēta sabiedrības daļa saskata saikni starp agrāko plaši pazīstamo preču zīmi un vēlāko preču zīmi, šādas saiknes esība ir jāvērtē visaptveroši, ņemot vērā visus faktorus, kuriem ir nozīme konkrētajā lietā, jo īpaši:

1)  konfliktējošo zīmju līdzības pakāpi;

2)  preču vai pakalpojumu raksturu, tostarp preču un pakalpojumu, kā arī attiecīgās sabiedrības daļas līdzības vai atšķirības pakāpi;

3)  agrākās preču zīmes reputācijas līmeni;

4)  agrākās preču zīmes atšķirtspējas pakāpi;

5)  sajaukšanas iespējas esību sabiedrības apziņā.

Kaitējuma veidi plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieka interesēm

Likuma „Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm” 4.panta septītās daļas otrajā teikumā un 8.panta otrajā daļā ietvertā frāze „šāda [vēlākās zīmes] lietošana var kaitēt plaši pazīstamas preču zīmes īpašnieka interesēm” iztulkojama tādējādi, ka „šīs [vēlākās] zīmes lietošana bez pamatota iemesla rada negodīgas priekšrocības vai rada kaitējumu preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai.” Minēto normu piemērošanai pietiek konstatēt vienu no šiem trim kaitējuma veidiem:

1)  kaitējums agrākās preču zīmes atšķirtspējai;

2)  kaitējums agrākās preču zīmes reputācijai;

3)  labums, ko atbildētājs negodīgi gūst no agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas.

Tēze:
Tiesneša lēmums par atteikumu atmaksāt valsts nodevu zemesgrāmatā (Zemesgrāmatu likuma 106.1 panta trešā daļa) nav lēmums Zemesgrāmatu likuma 97.panta izpratnē, jo nav pieņemts, izskatot nostiprinājuma lūgumu pēc būtības. Šāda lēmuma pārsūdzēšanai piemērojama vispārīgā kārtība, proti, apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams.

Tēze:
Strīdos par īpašuma iegūšanu ar ieilgumu tiesai jāpārbauda, vai ar likumā pieļautajiem pierādīšanas līdzekļiem prasītājs ir pierādījis savu apgalvojumu patiesumu līdz tādai ticamības pakāpei, kas ļauj atzīt objekta celtniecību par likumīgu un atzīt tam īpašuma tiesības uz to.

Tēzes:
Iestādes pienākums, uzzinot par bērna interesēm pretēju rīcību

Iestādei, kas īsteno valsts funkciju personu veselības aprūpē, un tās darbiniekiem, uzzinot par bērna interesēm pretēju rīcību no trešo personu puses ir pienākums nodrošināt bērna tiesību ievērošanu un sekmēšanu, sperot visus saprātīgi nepieciešamos soļus, lai novērstu iespējamā kaitējuma iestāšanos.

Solidāra atbildība par kopīgi izdarītu civiltiesisku aizskārumu

1. Uz Civillikuma 1635. pantā paredzēto civiltiesisko atbildības gadījumu (deliktu) ir attiecināmi šā likuma 1675. panta noteikumi par solidāro atbildību.

2. Lai noteiktu, vai atbildētājiem ir kopīga vai atsevišķa atbildība, vispirms ir jāpārliecinās, vai atbildētāju darbības (bezdarbības) rezultātā ir nodarīts kaitējums prasītājam un vai atbildētāju darbības ir atzīstamas par prettiesiskām. Atbilstoši Civillikuma 1635. pantam pirmais noskaidrojamais apstāklis ir tiesību aizskārums (vai ir izdarīta neatļauta darbība). Pēc tam jāvērtē, vai neatļauto darbību pieļāva viens no atbildētājiem vai vairāki, vai visi atbildētāji, un visbeidzot – vai negatīvās sekas prasītājam iestājās viena, vairāku vai visu atbildētāju darbību rezultātā. Gadījumā, ja vairākas darbības varēja vienlaikus radīt konkrētu kaitējumu, bet nav iespējams noskaidrot, tieši kura darbība to radīja, atbildība uzliekama visu prettiesisko darbību veicējiem solidāri.

Sakropļojuma izpratne

Sakropļojums funkcionālā izpratnē ir miesas bojājums, kura rezultātā ir skarts cilvēka orgāns, radot tā zaudējumu, darbības izbeigšanu vai vājinājumu. Sakropļojumu Civillikuma 2349. panta izpratnē var arī radīt personas vecumam un veselības stāvoklim neatbilstošas treniņa metodes pielietošana un pārkāpumi medicīniskajā aprūpē, pieļaujot ilgstošu un nesamērīgu fizisko slodzi (pārslodzi)

Tēze:
Apelācijas instances tiesai ir pienākums pašai izskatīt lietu pēc būtības. Tādēļ motīvu neesība pirmās instances tiesas spriedumā par kādu no lietas apstākļiem nevar būt pamats sprieduma atcelšanai.