Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros novembrī pievienoti desmit Civillietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra noteikumu Nr. 1250 „Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” 17.9. apakšpunktā paredzētais izņēmums no valsts nodevas samaksas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, ja publiskai personai piederošs nekustamais īpašums iegūts publiskā izsolē uz Publiskās personas mantas atsavināšanas likuma pamata, saistāms ar nosacījumu – kā maksāšanas līdzeklim pilnībā vai daļēji jābūt izmantotiem privatizācijas sertifikātiem. Minētā norma neparedz atbrīvojumu no valsts nodevas samaksas par šādā kārtībā iegūtu nekustamo īpašumu, ja par to samaksāts naudā.

Tēzes:
Atrašanās Latvijas Bankas prezidenta amatā kā priekšnoteikums tiesībām uz darba samaksu saistībā ar citām šīs amatpersonas īstenotajām funkcijām

Latvijas Bankas prezidenta amata pienākumos ietilpst Latvijas Bankas padomes locekļa un Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļa amata pienākumu pildīšana. Par visu amatu (Latvijas Bankas prezidenta, Eiropas Centrālās bankas Padomes locekļa, Latvijas Bankas padomes locekļa) pienākumu pildīšanu prasītājam pienākas viena darba samaksa. Latvijas Bankas prezidenta pienākumi Eiropas Centrālās bankas Padomē un Latvijas Bankas padomē neveido patstāvīgu tiesisko pamatu darba samaksas saņemšanai.

Latvijas Bankas prezidenta atstādināšana, izpildot procesa virzītāja lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu

Ja kriminālprocesa virzītājs ir pieņēmis lēmumu par drošības līdzekļa – noteiktas nodarbošanās aizlieguma – piemērošanu, tad darba devējs vai cita attiecīgā institūcija, kam minētais lēmums nosūtīts izpildei, nav tiesīgi izvērtēt aizlieguma pamatotību un atteikties nodrošināt lēmuma izpildi. Līdz ar to Latvijas Bankas padome, izpildot procesa virzītāja lēmumu, bija tiesīga izdot rīkojumu, ar kuru Latvijas Bankas prezidents atstādināts no amata pienākumu pildīšanas.

Darba tiesību normu piemērošana īpašo amatu attiecībās esošām amatpersonām

Arī no darba tiesiskajām attiecībām atšķirīgu nodarbinātības tiesisko attiecību regulēšanai tiek piemērotas darba tiesību normas. Latvijas Bankas prezidents, atrodoties īpašo amatu attiecībās ar Latvijas Banku, nav uzskatāms par darbinieku Darba likuma izpratnē. Tomēr arī Latvijas Bankas prezidenta nodarbinātības attiecībām Latvijas Bankā, ciktāl tās nav noregulētas ar speciālajām tiesību normām, ir piemērojams Darba likums, tostarp šā likuma 58. panta noteikumi par atstādināšanas tiesiskajām sekām. Ja nav Latvijas Bankas vainojamas rīcības, nepastāv priekšnoteikumi darba algas izmaksai Latvijas Bankas prezidentam par viņa atstādināšanas laiku.

Tēze:
Tiešsaistes sociālā tīkla grupās, kur kādas jomas interesenti apspriež savu pieredzi saistībā ar iegādāto preču kvalitāti un apkalpošanas servisa pieejamību, ir pieļaujama gan pozitīvu, gan negatīvu atsauksmju (komentāru) ievietošana, un tā ir atzīstama par ierastu un lietderīgu praksi, kas atbilst sabiedrības interesēm un šādu grupu izveidošanas mērķim.

Vērtējot, vai neliterārā leksikā izteikts komentārs aizskāris personas godu un cieņu, tiesai jāapsver, vai šādu valodas lietojumu nenoteic saziņas stila specifika attiecīgajā lietotāju grupā. Ja šādā platformā saistībā ar noteiktu uzņēmējdarbības praksi pausts kritisks komentārs, kas nav nepatiess pēc būtības, tas vien, ka komentārs izteikts pirmšķietami vulgārā stilā, nevar būt vienīgais kritērijs izteikuma atzīšanai par godu un cieņu aizskarošu. Tiesai ir jāvērtē attiecīgo izteikumu mērķis.

Tēzes:

Sociālais dialogs darba tiesībās

Darba devēju un darbinieku pārstāvju, tostarp arodbiedrību, konsultācijas ar mērķi pārstāvēt un aizstāvēt savu biedru tiesības un intereses iekļaujas kopējā sociālajā dialogā, kurā arodbiedrībai un darba devējam kā līdztiesīgiem partneriem cieņpilni jāattiecas vienam pret otra tiesībām un pienākumiem: darba devējam jārespektē arodbiedrību nozīmīgo lomu darbinieku aizsardzībā, savukārt arodbiedrībai jāņem vērā, kāda pienākuma izpildei darba devējs pie tās vēršas.

Darbinieka piederības arodbiedrībai un dalības arodbiedrībā ilguma noskaidrošana

Ja darba devēja, izpildot pienākumu noskaidrot, vai darbinieks ir darbinieku arodbiedrības biedrs, nolūkā konstatēt, vai pastāv Darba likuma 110. panta pirmajā daļā noteiktais priekšnoteikums (darbinieks ir arodbiedrības biedrs ilgāk nekā sešus mēnešus) vēršas pie darbinieka vai arodbiedrības, adresātiem ir pienākums savlaicīgi sniegt darba devējai nepieciešamo informāciju, tai skaitā uzrādot vai iesniedzot nepieciešamos pierādījumus. Darba devēja pienākums prasīt arodbiedrības piekrišanu uzteikumam sākas ar brīdi, kad šis priekšnoteikums ir noskaidrots.

Tieši pašai personai un attiecīgajai arodbiedrībai vislabāk zināms, vai darbinieks ir arodbiedrības biedrs un cik ilgi, kā arī kādas ziņas to var pierādīt. Līdz ar to šiem subjektiem ir pierādīšanas pienākums un ir sagaidāms, ka tie godprātīgi līdzdarbosies – saprātīgā termiņā sniegs nepieciešamo informāciju, lai darba devējs varētu nodrošināt darbiniekam likumā noteiktās tiesības.

Datu par personas piederību arodbiedrībai pieprasīšanas pamats

Darba devēja pieprasījums sniegt individuālu informāciju, kas nepieciešama Darba likumā noteiktā pienākuma izpildei, atbilst izņēmuma gadījumam, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK, 9. panta otrajā daļā attiecībā uz personas sensitīvo datu apstrādi, jo attiecas uz konkrētu personu konkrētās tiesiskajās attiecībās ar informācijas lūdzēju, un to pamato skaidrs un likumīgs mērķis.

Tēzes:

Personas, kurām ir pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu

Finanšu instrumentu tirgus likuma 66. panta pirmajā daļā ir uzskaitīts to personu loks, kuras jau uz prezumpcijas pamata rīkojas saskaņoti. Ja 30 procentus no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju kopskaita iegūst šajā panta daļā minētās personas, ar to pietiek, lai rastos pienākums izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu, ja vien šīs personas pašas ticami neizskaidro un ar faktiem nepierāda saskaņotas rīcības neesību. Ja tiesa nekonstatētu saskaņotu rīcību uz prezumpcijas pamata, tai, izvērtējot visus apstākļus un interpretējot vienošanās jēdzienu, ir jānoskaidro, vai ir konstatējama personu iespējamā saskaņotā rīcība Finanšu instrumentu tirgus likuma 1. panta 42. punkta izpratnē.

No akcijām izrietošo balsstiesību nodošanas tiesiskās sekas

Ja akcionārs, nemainot akciju piederību, pirms akcionāru sapulces savas balsstiesības ir nodevis citai, personai, viņš nevar turpināt tās pats izmantot akcionāru sapulcē. No akcijām izrietošo balsstiesību ieguvējs akcionāru sapulcē izdara balsojumu savā vārdā, un it īpaši nav pieļaujams tas, ka sapulcē balso gan balsstiesību ieguvējs, gan nodevējs. Šāda balsstiesību izmantošana noteiktos apstākļos var tikt vērtēta kā Komerclikuma 286. panta normu pārkāpums.

Tēze:
Pušu vienošanās par piemērojamo ārvalsts materiāltiesisko regulējumu nerada pamatu ārvalsts procesuālo tiesību normu piemērošanai jurisdikcijas noteikšanā.

Lemjot par ārvalsts tiesas sprieduma atzīšanu un izpildīšanu, tiesa var pārvērtēt ārvalsts tiesas secinājumus par jurisdikciju pēc pušu vienošanās, jo pušu gribai līgumā ir jābūt izteiktai skaidri un nepārprotami, norādot valsti, kurā tiks izskatīts attiecīgais strīds.

Tēzes:
Būves īpašnieka pienākums uzturēt ēku drošā stāvoklī

Civillikuma 1084. panta pirmajā daļā noteikts būves īpašnieka tiesiskais pienākums uzturēt ēku drošā stāvoklī, tā neizpilde ir viens no priekšnoteikumiem vispārīgā atbildības regulējuma (Civillikuma 1635., 1646., 1649. un 1779. pants) piemērošanai. Minētais pienākums būves īpašniekam ir attiecībā pret jebkuru personu, kurai vai kuras mantai būves nepienācīgas uzturēšanas rezultātā var tikt nodarīts kaitējums.

Būves īpašnieka prettiesiska bezdarbība attiecībā uz Civillikuma 1084. panta pirmajā daļā noteiktā pienākuma izpildi var izpausties ne vien kā normatīvajā aktā tieši noteikta pienākuma neizpilde, bet arī kā tādas darbības neveikšana, kuru normatīvie akti tieši neparedz, bet kas nepieciešama ēkas uzturēšanai drošā stāvoklī. Turklāt arī normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpilde neatbrīvo personu no atbildības, ja krietnam un rūpīgam saimniekam bija jāparedz kaitējuma iestāšanās iespējamība un jāveic atbilstoši pasākumi riska iestāšanās nepieļaušanai.

Nosakot, kāda rūpība konkrētajā gadījumā būves īpašniekam bija jāizrāda kā krietnam un rūpīgam saimniekam, ņem vērā objektīvus apsvērumus (netiek ņemtas vērā attiecīgās personas faktiskās zināšanas, iemaņas u. tml.). Vispārīgi rūpības pasākumiem jābūt samērīgiem ar kaitējuma iestāšanās iespēju un iespējamā kaitējuma lielumu (tā vislielākā rūpība jāizrāda gadījumā, ja ir iespējams kaitējums cilvēka dzīvībai vai veselībai un ja tā iestāšanās varbūtība ir augsta). Būves īpašnieka rūpības pienākums izpaužas ne tikai kā reakcija uz kādām redzamām pazīmēm, kas varētu liecināt par apdraudējumu, bet arī kā tādu pasākumu veikšana, lai laikus noteiktu iespējamos apdraudējumus, piemēram, būves vai atsevišķu tās elementu tehniskā apsekošana u. tml.

Būves īpašniekam atbildība par kaitējumu, kas iestājies, būvei sagrūstot celtniecības trūkumu dēļ, var iestāties, pamatojoties uz Civillikuma 1084. panta pirmo daļu, tikai tad, ja būves īpašnieks, tās uzturēšanas procesā neizrādot nepieciešamo rūpību, nebūs laikus konstatējis attiecīgo trūkumu un veicis nepieciešamos pasākumus iespējamā kaitējuma novēršanai.

Pierādīšanas nastas sadalījums būves sagrūšanas rezultātā radītā kaitējuma gadījumā

Vismaz ēkas sabrukšanas gadījumā pierādīšanas nasta attiecībā uz Civillikuma 1084. panta pirmajā daļā norādītā tiesiskā pienākuma izpildi gulstas uz būves īpašnieku. Savukārt cietušajam saglabājas pierādīšanas nasta attiecībā uz kaitējumu, notikumu, kas izraisīja kaitējumu, un cēlonisko saistību starp notikumu un kaitējumu.

Atbildība par kļūdu darbinieku (izpildītāju) izvēlē

Atbildība par kļūdu darbinieku (izpildītāju) izvēlē (culpa in eligendo), kur persona atbild par savu vainojamu rīcību, kas izpaudusies kā nepieciešamās rūpības trūkums, izvēloties darbinieku vai uzraugot tā darbu, jānošķir no atbildības par citas personas vainojamu rīcību gadījumos, kad citas personas darbība tiek pierēķināta personai, kuras saistības tā izpilda. Civillikuma 1782. pants paredz atbildību par kļūdu darbinieku (izpildītāju) izvēlē, nevis citas personas darbības pierēķināšanu uzdevuma devējam.

Būvniecības procesa dalībnieku civiltiesiskā atbildība

Būvniecības likuma regulējums paredz katra būvniecības procesa dalībnieka individuālo atbildību (proti, speciālu regulējumu attiecībā pret Civillikuma noteikumiem). Tādējādi būvniecības ierosinātājs atbildēja tikai par savu rīcību, tostarp par iespējamu kļūdu citu būvniecības procesa dalībnieku izvēlē, nevis nepastarpināti par viņu rīcību.

Būvniecības ierosinātāja piedalīšanās ēkas nodošanā ekspluatācijā nepalielina viņa atbildības apjomu, proti, viņš tādējādi neuzņemas atbildību nedz par citu būvniecības dalībnieku, nedz par būvvaldes pieļautajām kļūdām. Arī šajā būvniecības procesa stadijā būvniecības ierosinātājs var paļauties uz sertificēto būvniecības speciālistu profesionālajām zināšanām, kā arī uz būvvaldes speciālistu kompetenci.

Citas personas kompensācijas izmaksas nozīme nodarītā kaitējuma izvērtēšanā

Citas personas labprātīgie maksājumi cietušajam vispārīgi nav ierēķināmi kaitējuma atlīdzībā, ja tiem nav jāatbrīvo no atbildības kaitējuma nodarītājs, bet gan vienīgi jānāk par labu cietušajam. Tomēr, ja šo maksājumu mērķis ir atbrīvot no atbildības kaitējuma nodarītāju, kas ir jautājums, kas noskaidrojams, izskatot lietu pēc būtības, tad tie ierēķināmi kaitējuma atlīdzībā.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)