15. septembrī Senāts pasludināja spriedumu lietā, kas ierosināta pēc tiesneses prasības pret masu informācijas līdzekli un žurnālisti un kurā tiesnese bija lūgusi piedzīt kompensāciju par goda un cieņas aizskārumu, ko izraisījusi viņas vārda pieminēšana publikācijās par vairāku tiesnešu iespējamo ļaunprātību un likumpārkāpumiem, izlemjot maksātnespējas procesa lietas. Izskatāmās lietas tiesību jautājums bija saistīts ar divu pamattiesību – vārda brīvības un privātās dzīves neaizskaramības – līdzsvarošanu. Konkrētajā gadījumā tas nozīmēja, ka Senātam bija jāpārbauda, vai tiesa, kas lietu bija izspriedusi pēc būtības, bija pareizi novērtējusi prasītājas kā tiesneses pieļaujamās kritikas robežas.

Senāts spriedumā norāda, ka amatpersonām principā ir atzīta augstāka pieļaujamās kritikas robeža. Turklāt dažādām amatpersonām šī robeža ir atšķirīga. Īpašas prasības attiecas uz tiesnešu goda un cieņas aizskārumu. Ievērojot arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, Senāts jau iepriekš uzvēris, ka apgalvojumi par to, ka tiesnesis pārkāpis likumu vai nav ievērojis profesionālos pienākumus, var ne vien kaitēt tiesneša reputācijai, bet arī apdraudēt sabiedrības uzticību tiesai kopumā (sk. Senāta 2020. gada 25. novembra sprieduma lietā Nr. SKC 41/2020, kur tiesai bija jāvērtē, vai tiesneša godu un cieņu aizskārusi apgalvojuma formā sniegta informācija par viņa iesaisti krāpšanas shēmās un izteiktais viedoklis par šo tiesnesi kā par negodprātīgu un, visticamākais, korumpētu amatpersonu). Turklāt tiesnesim ir ierobežotas iespējas aizsargāties pret destruktīviem uzbrukumiem, ņemot vērā, ka viņa tiesības publiski apspriest izskatīto lietu apstākļus ir ierobežotas. Pat arī tad, ja pieņemto nolēmumu izskaidrošanai tiesnesis tiek aicināts uz publisku diskusiju, ne vienmēr ir iespējams publiski izskaidrot visus aspektus.

Senāts nolēmumā atgādina, ka, izskatot valsts amatpersonas prasību par goda un cieņa aizskārumu, ko radījusi preses publikācija, kas aplūko sabiedrību interesējošu jautājumu, tiesai jāvērtē, vai šī publikācija bija tik aizskaroša, ka pārkāpa uz presi attiecināmās vārda brīvības robežas. No Senāta judikatūras izriet, ka tas, vai strīdus izteikumi vērtējami kā ziņa vai viedoklis un vai tie ir godu un cieņu aizskaroši, ir juridiskās kvalifikācijas jeb tiesību normu piemērošanas, nevis pierādīšanas jautājums. Lemjot, vai konkrētā publikācija ir prasītāja godu un cieņu aizskaroša, tiesai ir jāapsver, kā to uztvertu neitrāla persona un vidusmēra lasītājs – vai šāds lasītājs publikācijā minētos izteikumus uztvertu tā, kā norādīts prasības pieteikumā, vai arī citādi. Konkrētajā lietā tiesa, kas lietu bija izspriedusi pēc būtības, spriedumā bija ietvērusi rūpīgu un detalizētu strīdus publikāciju teksta analīzi.

Senāts atzina, ka pārsūdzētajā tiesas spriedumā gan katrs raksts, gan visa rakstu sērija bija aplūkota kopumā, kā arī bija novērtēti atsevišķi teikumi un izteiksmes līdzekļi, secinot, ka ne raksti kopumā, ne atsevišķas to daļas nesatur konkrēti prasītājas godu un cieņu aizskarošas ziņas un nesniedz pārmērīgi aizskarošu viedokli par prasītāju.

Augstākās tiesas priekšsēdētājs un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs norāda, ka maksātnespējas jomas problemātikas izgaismošanā plašsaziņas līdzekļos bija nozīmīga un savā ziņā arī izšķiroša loma maksātnespējas procesu sakārtošanā, tāpēc svarīgi uzsvērt vārda brīvības aizsardzību, kas ir priekšnoteikums kvalitatīvas pētniecības žurnālistikas pastāvēšanai. Vienlaikus tikpat nozīmīga ir tiesnešu aizsardzība no nepamatotiem uzbrukumiem, kas faktiski aizskar tiesneša godu un cieņu, ko aizsargā tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Līdzīgi kā citās lietās, kur jāizsver divu pamattiesību ierobežošanas līdzsvars, šajā lietā visu trīs instanču tiesas ir bijušas faktiski vienisprātis par lietas faktiskajiem apstākļiem atbilstošu taisnīgu risinājumu.

Senāta spriedums. Lieta Nr. SKC‑13/2022 (C73521818)

 

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv