Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros aprīlī pievienoti divpadsmit Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Lemjot par personas saukšanu pie kriminālatbildības par korespondences noslēpuma tīšu pārkāpšanu, privātās dzīves un korespondences neaizskaramības intereses līdzsvarojamas ar vārda brīvības interesēm. Ja par Krimināllikuma 144.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu tiek apsūdzēts žurnālists, kas publiskojis sabiedrībā zināma politiķa vai augstas valsts amatpersonas korespondenci, tiesai jāizvērtē, vai viņš nav rīkojies attaisnojama profesionālā riska apstākļos, kas izslēdz kriminālatbildību.

Tēze:
Augstākā tiesa, izskatot lietu Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā, var atlikt vai apturēt tā sprieduma vai lēmuma izpildi, par kuru iesniegts protests vai pieteikums. Kriminālprocesa likuma 669.pants neparedz Augstākajai tiesai iespēju atlikt vai apturēt tāda sprieduma vai lēmuma izpildi, kas pieņemts citā kriminālprocesā un par kuru nav iesniegts attiecīgais protests vai pieteikums Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā.

Tēzes:
Policijas darbinieka liecību ticamības pārbaude

Policijas darbinieka liecībām nav iepriekš noteikta augstāka ticamība kā citiem pierādījumiem. Tāpat kā jebkura pierādījuma, arī policijas darbinieka liecību, ticamība pārbaudāma saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.pantā noteiktajiem kritērijiem. Citos lietu veidos un procesuālajos likumos noteiktie pierādījumu ticamības izvērtēšanas kritēriji kriminālprocesā nav piemērojami.

Tabakas izstrādājumu nelikumīga uzglabāšana

Tabakas izstrādājumu novietošanas process telpā vai ārpus tās ir priekšnoteikums to nelikumīgai glabāšanai, ja konstatēts nodoms glabāt tabakas izstrādājumus. Tādējādi tabakas izstrādājumu pārkraušana citā transportlīdzeklī vai telpā, ja tā notikusi uzglabāšanas nolūkā, nav atsevišķi kvalificējama kā tabakas izstrādājumu pārvietošana.

Tēze:
Atbilstoši Krimināllikuma 51.panta trešajai daļai, saskaitot sodus pēc vairākiem spriedumiem, kopējais soda apmērs vai laiks drīkst pārsniegt attiecīgajam soda veidam noteikto maksimālo apmēru vai laiku, bet ne vairāk par pusi no attiecīgajam soda veidam noteiktā maksimālā apmēra vai laika.

Saskaitot papildsodus – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana – un nosakot kopējo šī papildsoda laiku, jāņem vērā tas papildsoda maksimālais laiks, kāds paredzēts Krimināllikuma Sevišķās daļas panta sankcijā, kurai atbilstoši personai noteikts sods. Ja Krimināllikuma Sevišķās daļas panta sankcijā nav paredzēts izņēmuma gadījums, proti, papildsoda – transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana – piemērošana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem, saskaitot papildsodus, kopējais šī papildsoda laiks nedrīkst pārsniegt 7 gadus un 6 mēnešus.

Tēzes:
Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 17.punktā paredzētā atbildību pastiprinošā apstākļa – noziedzīgu nodarījumu izdarījusī persona sniegusi apzināti nepatiesu liecību – piemērošana

Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 17.punktā paredzētais atbildību pastiprinošais apstāklis nav saistāms ar noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi, bet gan ar personas vēlāku rīcību, sniedzot apzināti nepatiesu liecību. Taču, piemērojot šo atbildību pastiprinošo apstākli, jāpārliecinās, vai sniegtā liecība ir apzināti nepatiesa un vai pirms pratināšanas atbilstoši Kriminālprocesa likuma 150.panta 4.punktā noteiktajam persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību, ir tikusi informēta par apzināti nepatiesas liecības sniegšanas sekām, un tādējādi apsūdzētais būtu varējis paredzēt, ka apzināti nepatiesas liecības sniegšana var negatīvi ietekmēt sodu par viņam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu.

Narkotisko un psihotropo vielu neatļauta pārvadāšana

Narkotisko vai psihotropo vielu neatļauta glabāšana un pārvadāšana ir divi patstāvīgi Krimināllikuma 253.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses izpausmes veidi. Transportlīdzekļa apstāšanās, neatļauti pārvadājot narkotiskās vai psihotropās vielas, nerada nepieciešamību pēc papildu kvalifikācijas par narkotisko vai psihotropo vielu glabāšanu.

Jauna atbildību pastiprinoša apstākļa konstatēšana apelācijas instances tiesā

Kriminālprocesa likuma 551.panta pirmās daļas 3.punktā un 562.panta pirmajā daļā paredzētās tiesību normas interpretējamas tādējādi, ka prokurora apelācijas protestā vai cietušā apelācijas sūdzībā izteiktajiem prasījumiem par bargāka soda noteikšanu jābūt motivētiem. Tiesai jāvērtē protestā vai sūdzībā izteiktā lūguma pamatotība kopsakarā ar protestā vai sūdzībā norādītajiem motīviem.

Ja prokurors apelācijas protestā, motivējot lūgumu noteikt apsūdzētajam bargāku sodu, nav lūdzis konstatēt un saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu atzīt par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli to, ka noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgā nodarījuma recidīvu, apelācijas instances tiesa nedrīkst atzīt šādu atbildību pastiprinošo apstākli un pasliktināt apsūdzētā stāvokli.

Tēze:
Apzināti nepatiess maksātnespējas procesa pieteikums, proti, tāds maksātnespējas procesa pieteikums, kurā sniegtas apzināti nepatiesas ziņas vai ziņas slēptas, ja tā dēļ var tikt pasludināts vai tika pasludināts maksātnespējas process, ir Krimināllikuma 214.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmets. Tādējādi šāds maksātnespējas procesa pieteikums nav uzskatāms par Krimināllikuma 275.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmetu – dokumentu, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem.

Tēze:
Krimināllikuma 217.panta pirmajā daļā (2012.gada 13.decembra likuma redakcijā) paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir formāls, tas neparedz kādu konkrētu seku iestāšanos un ir pabeigts ar grāmatvedības dokumentu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas slēpšanu vai viltošanu, tāpēc, kvalificējot noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 217.panta pirmās daļas, jākonstatē vienīgi tādas pazīmes, kas raksturo pašu kaitīgo darbību – uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), iestādei vai organizācijai likumos noteikto grāmatvedības dokumentu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas slēpšanu vai viltošanu.

Tēze:
Izvērtējot, vai persona ir atzīstama par speciālo subjektu Krimināllikuma 300.panta izpratnē, jāņem vērā personas faktiskā saistība ar konkrēto noziedzīgo nodarījumu, nevis personas procesuālā statusa formālais raksturs.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)