Augstākās tiesas mājaslapas Judikatūras sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros jūlijā pievienoti astoņi Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Krimināllikuma 329.pantā ir noteikta kriminālatbildība par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu, neprecizējot to personu loku, kam ziņas tiek izpaustas. Tas vien, ka persona, kurai informācija nodota, šo informāciju varēja iegūt pati, nav pietiekams pamats atzīt, ka informācijas nodošana bijusi tiesiska.

Lai izlemtu, vai informācijas nodošana citai personai ir bijusi tiesiska, būtiski ir noskaidrot ne tikai to, vai normatīvajos tiesību aktos konkrētajai informācijai ir bijis noteikts izplatīšanas aizliegums, bet arī to, vai un kāda ir bijusi normatīvajos tiesību aktos noteiktā šīs informācijas izmantošanas kārtība un, vai informācija nodota izmantošanai normatīvajos tiesību aktos paredzētajā kārtībā.

Tēze:
Lietas iztiesāšanas gaitā konstatējot, ka pastāv kriminālprocesu nepieļaujošs apstāklis – noticis apsūdzētā izlīgums ar cietušo tādā kriminālprocesā, kuru var uzsākt tikai uz cietušās personas pieteikuma pamata, un pilnīgi novērsts vai atlīdzināts ar izdarīto noziedzīgo nodarījumu radītais kaitējums - , uzsāktais kriminālprocess nekavējoties jāizbeidz. Kriminālprocesa turpināšana kriminālprocesu nepieļaujošos apstākļos nav pieļaujama.

Tēze:
Mantas atzīšanas par noziedzīgi iegūtu un konfiskācijas rezultātā var tikt aizskartas Latvijas Republikas Satversmes 105.pantā noteiktās personas pamattiesības. Tādēļ nepieciešams skaidrs un efektīvs mehānisms, kādā persona var pierādīt, ka mantai, kura tiek pakļauta arestam, ir legāla izcelsme. Proti, lai kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieks varētu aizstāvēt savas tiesības uz īpašumu, pārsūdzēt nolēmumus (tajā skaitā iesniegt apelācijas un kasācijas sūdzības attiecībā uz mantu, kas atzīta par noziedzīgi iegūtu), viņam ir jābūt tiesībām aktīvi iesaistīties kriminālprocesā, piedaloties tiesas sēdēs, izsakot savu viedokli, iesniedzot pierādījumus u.tml. Tiesai jāņem vērā Kriminālprocesa likumā veiktās izmaiņas, kas aizskartās mantas īpašniekam noteic papildu tiesības.

Tēzes:
1. Krimināllikuma 317.pantā un 318.pantā noteikto dienesta pilnvaru pārkāpšanas un dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas objektīvo pusi veido valsts amatpersonas izdarītas tīšas darbības. Gan Krimināllikuma 317.pantā, gan 318.pantā paredzētajos gadījumos valsts amatpersona rīkojas ļaunprātīgi, pretrunā ar tās uzdevumiem, pārkāpjot likumu vai citus normatīvos aktus, kuros reglamentēta attiecīgās valsts amatpersonas kompetence, funkcijas, pienākumi un tiesības, taču minētie nodarījumi viens no otra atšķiras pēc sava satura.

Ar Krimināllikuma 317.pantā norādītajām darbībām valsts amatpersona acīmredzami pārsniedz savas kompetences robežas, savukārt dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas situācijā valsts amatpersona darbojas savu pilnvaru robežās, taču pretēji dienesta interesēm, vai arī veic darbības, kuras neietilpst tās kompetencē, bet kuras var izdarīt, izmantojot savu dienesta stāvokli.

2. Lai atzītu, ka noziedzīgs nodarījums ir izdarīts ar mantkārīgu nolūku, nav izšķirošas nozīmes apstāklim, vai noziedzīgās darbības apsūdzētais veicis ar mērķi gūt konkrētu materiālu labumu, jo tas, vai valsts amatpersonai dienesta pilnvaru pārsniegšanas rezultātā izdevās uzlabot savu vai citas personas materiālo stāvokli, neietekmē noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju. Turklāt par konkrētu materiālu labumu atzīstama arī amata saglabāšana, kas nodrošina regulārus ienākumus un attiecīgu dzīves standartu.

3. Kvalificējot noziedzīgu nodarījumu, jāņem vērā, ka viens un tas pats mantiskais zaudējums apmērā, kas atzīstams par būtisku kaitējumu, var veidot tikai viena, nevis vairāku atsevišķu noziedzīgu nodarījumu sastāvu.

Tēze:
Lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu nav Kriminālprocesa likuma 377.pantā norādītais kriminālprocesu nepieļaujošs apstāklis un šāds lēmums neietilpst arī dubultajā sodīšanā, kas reglamentēta Kriminālprocesa likuma 25.pantā.

Tēze:
Par tiesas apspriedes noslēpuma pārkāpumu atzīstams gadījums, kad saīsinātā nolēmuma noraksts tiek izsniegts tūlīt pēc saīsinātā sprieduma pasludināšanas un to izgatavojusi persona, kas nav tiesas sastāvā. Tādējādi pirms nolēmuma pasludināšanas ticis izpausts pieņemtā nolēmuma saturs.

 

                        Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)