Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros novembrī pievienoti seši Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēzes:
Krimināllikuma 148.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma (autortiesību un blakustiesību pārkāpšana) objektīvā puse

Krimināllikuma 148.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvo pusi – autortiesību un blakustiesību pārkāpšanu – veido darbības, ar kurām tiek aizskartas autora personiskās vai mantiskās tiesības, proti, darbības, kas saskaņā ar Autortiesību likuma 68.pantu atzīstamas par autortiesību pārkāpumu.

Datorprogrammas izmantošana kādā no Autortiesību likuma 15. panta otrajā daļā minētajiem veidiem bez autortiesību subjekta atļaujas un nepastāvot likumā noteiktam autortiesību ierobežojumam atzīstama par autortiesību pārkāpumu Autortiesību likuma 68. panta izpratnē.

Fiziskās personas atbildība juridiskās personas lietā

Saistība starp vainojamās fiziskās personas darbību vai bezdarbību un juridiskās personas faktiskajām darbībām ir noteikta Krimināllikuma 12.pantā, kuram atbilstoši fiziskā persona saucama pie kriminālatbildības par noziedzīgu nodarījumu, ko tā izdarījusi privāto tiesību juridiskās personas interesēs, šīs personas labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā.

Tēze:
Nosakot, vai persona saucama pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 148.panta par autortiesību pārkāpšanu, jāņem vērā, ka Autortiesību likuma 15.panta ceturtajā daļā nav norādītas patstāvīgas autora izņēmuma tiesības un no tām arī nevar izsecināt likumā tieši nenorādītu izņēmuma tiesību pastāvēšanu.

Autortiesību likuma 15.panta ceturtajā daļā norādīto tiesību pārkāpumu var konstatēt tikai kopsakarā ar kādu no šī panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā norādīto autora izņēmuma tiesību pārkāpumiem.

Tēze:
Ja apsūdzētais pēc kasācijas sūdzības iesniegšanas miris, apelācijas instances tiesas nolēmums daļā par mirušā vainīgumu inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā nav apstrīdēts un Senāta rīcībā nav nodoti fakti, kas liecina par mirušā nevainīgumu, kriminālprocesa turpināšanai mirušās personas reabilitācijai nav tiesiska pamata un kriminālprocess ir izbeidzams saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377.panta 5.punktu.

Tēze:
Procesa virzītāja pienākums izskaidrot personai tiesības neliecināt pret sevi attiecināms uz Kriminālprocesa likumā paredzēto nopratināšanu. Ja persona Kriminālprocesa likuma 131.panta otrās daļas kārtībā pēc brīvas gribas sniedz informāciju citam, tajā skaitā policijas darbiniekam, nepastāvot pratināšanas nosacījumam, tad šī persona pati uzņemas atbildību, ka paustās ziņas var tikt izmantotas pret viņu.

Vērtējot personas pašas uzrakstīto paskaidrojumu par pierādīšanas priekšmetā ietilpstošiem apstākļiem, ir izvērtējams, vai paskaidrojumu sniegšanā nav konstatējamas pazīmes, kas paskaidrojumu sniegšanu pielīdzina pratināšanai, kurā personai ir tiesības sevi neinkriminēt.

Tēze:
Lai izlīgums radītu tiesiskas sekas, tiesai ir jāpārliecinās par apsūdzētā un cietušā brīvās gribas izpausmi izlīguma noslēgšanā, par izlīguma seku apzināšanos un par apsūdzētā vainīgumu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Ja lietā nav konstatēti Kriminālprocesa likumā noteiktie aizstāvja obligātās piedalīšanās gadījumi, aizstāvja piekrišana nav priekšnosacījums tiesai pieņemt lēmumu par apsūdzētā atbrīvošanu no kriminālatbildības un kriminālprocesa izbeigšanu.

 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)