Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros novembrī pievienoti desmit Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Tiesai ir jāizvērtē lietā esošs Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojums un tajā sniegtie atzinumi jāņem vērā, nosakot sodu.

Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojumā sniegtajiem atzinumiem par apsūdzētā personību, tai skaitā atzinumam par jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risku, ir būtiska nozīme tiesiska, pamatota un taisnīga soda noteikšanā. Šie atzinumi ietilpst to apstākļu lokā, kas ļauj individualizēt sodu Krimināllikuma Sevišķās daļas attiecīgā panta sankcijas ietvaros vai arī noteikt vieglāku sodu par likumā paredzēto.

Tēze:
Kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka statuss ir attiecināms arī uz personu, kura pieteikusi īpašumtiesības uz izmeklēšanas darbības laikā izņemtu mantu, kurai nav uzlikts arests, bet kas iekļauta lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā, jo personas iespēja īstenot savas tiesības attiecībā uz mantu faktiski tiek ierobežota.

Tēze:

Lai personu atzītu par vainīgu Krimināllikuma 320.panta pirmajā daļā paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā, nav nozīmes tam, ka persona kukuli nav saņēmusi, bet ir jākonstatē kukuļa izspiešanas fakts.

Tēze:
Tiesas debašu īpatnības apelācijas instances tiesā saistītas ar Kriminālprocesa likuma 562.pantā noteikto par apjomu un ietvariem, kādos lieta tiek izskatīta apelācijas instances tiesā.

Apelācijas instances tiesai, nosakot debašu runas ilgumu, jāuzklausa un jāizvērtē procesā iesaistīto personu viedokļi.

Tēze:
Ievietošana ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai ir ar brīvības atņemšanu saistīts piespiedu līdzeklis, kura piemērošanas pamats noteikts Kriminālprocesa likuma 283.pantā. Tas paredz divus nosacījumus, lai personu piespiedu kārtā varētu ievietot ārstniecības iestādē. Pirmkārt, tā ir nepieciešamība izdarīt tiesmedicīnisko vai tiesu psihiatrisko ekspertīzi. Otrkārt, attiecīgo pētījumu veikšana iespējama tikai ārstnieciskā stacionāra apstākļos. Abi šie nosacījumi izvērtējami, un attiecīgais pamatojums norādāms tiesas lēmumā.

Tēze:
Spriežot tiesu, tiesai vispirms ir jāizlemj, vai apsūdzētā darbībās ir viņam inkriminētā Krimināllikuma 195.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs, un tikai pēc tam jāizvērtē, vai ir atzīstama par noziedzīgi iegūtu un konfiscējama kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka manta.

Tēzes:
Notiesājoša sprieduma, ar kuru persona notiesāta nosacīti, izpildīšanas noilgums

Krimināllikuma 62.panta otrā daļa, kas noteic notiesājoša sprieduma izpildīšanas noilgumu, ir attiecināma arī uz gadījumiem, kad tiesa atbilstoši Krimināllikuma 55.panta desmitajai daļai lemj izpildīt iepriekš nosacīti noteikto sodu. Tas nozīmē, ka tiesai, piemērojot Krimināllikuma 55.panta desmito daļu, ir jāpārliecinās, vai nav iestājies notiesājoša sprieduma, ar kuru persona notiesāta nosacīti, izpildes noilgums.

Krimināllikuma 49.1pantā paredzētā kompensējošā mehānisma izvēle, konstatējot tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpumu

Tiesai, konstatējot apsūdzētā tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpumu, ir tiesības izvēlēties vienu no Krimināllikuma 49.1panta pirmajā daļā ietvertajiem kompensējošajiem mehānismiem, atsevišķi nenorādot iemeslus citu likumā noteikto apsūdzētā tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā kompensējošo mehānismu nepiemērošanai, ja vien to piemērošanu aizstāvība nav lūgusi.

Tēzes:
1. Saucot personu pie atbildības par Krimināllikuma 195.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, ja nav konstatēts konkrēts predikatīvais noziedzīgais nodarījums, jākonstatē mantas, ar kuru tika veiktas legalizēšanas darbības, noziedzīgā izcelsme.

2. Krimināllikuma 195.pantā paredzēta kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, līdz ar to ir jāpierāda apstāklis, ka manta vai finanšu līdzekļi ir noziedzīgi iegūti. Jākonstatē personas tiešs nodoms gan pret finanšu līdzekļiem vai citu mantu, kas ir legalizēšanas priekšmets, gan arī pret pašu legalizēšanas faktu. Tāpat ir pierādāms, ka apsūdzētais ir veicis inkriminētās legalizēšanas darbības.

Tēze:
Transportlīdzekļa vadītājam, ja viņam ir objektīva iespēja novērtēt gājēja rīcību kā bīstamu, nekavējoties jāveic nepieciešamās darbības, lai novērstu ceļu satiksmes negadījuma rašanos, turklāt faktam, ir vai nav gājējs pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus, nav būtiskas nozīmes. Ja gājējs ir mazgadīgs bērns, kura iespējamo tālāko rīcību nav iespējams prognozēt, transportlīdzekļa vadītājam ir jāparedz bīstamības rašanās iespēja.

Tādējādi līdz ar transportlīdzekļa vadītāja iespēju novērst ceļu satiksmes negadījumu no tehniskā redzes viedokļa, uz ko atbildi savas kompetences robežās var sniegt eksperts, ir jāizvērtē arī transportlīdzekļa vadītāja iespēja novērst ceļu satiksmes negadījumu no vispārējās kustības drošības viedokļa, un uz šo jautājumu atbilde ir jāsniedz tiesai, novērtējot visus lietā iegūtos pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā.

Tēzes:

Apelācijas instances tiesas nolēmuma pārsūdzēšanas kārtība, ja lieta iztiesāta apsūdzētā prombūtnē (in absentia)

Lieta nav izskatāma Kriminālprocesa likuma 63.nodaļas kārtībā, ja apelācijas instances tiesā lieta iztiesāta apsūdzētā prombūtnē (in absentia) un viņam nav bijusi iespēja īstenot likumā paredzētās tiesības pārsūdzēt apelācijas instances tiesas nolēmumu kasācijas kārtībā.

Personas, kura tiek izdota Latvijai no ārvalsts brīvības atņemšanas soda izpildei, kasācijas sūdzība par apelācijas instances tiesas nolēmumu, kas pieņemts, lietu iztiesājot apsūdzētā prombūtnē (in absentia)

Personas izdošanas process nav šķērslis kasācijas sūdzības iesniegšanai.