Augstākās tiesas mājaslapas Tiesu prakses sadaļā nolēmumu arhīva klasifikatoros oktobrī pievienoti deviņi Krimināllietu departamenta nolēmumi (iekavās aiz virsraksta norādīta nolēmuma klasifikācija pēc lietu kategorijām).

 

Pievienoti klasifikatoros ar virsrakstu un tēzēm

 

Tēze:
Kriminālprocesa likuma 561.1panta trešā un ceturtā daļa, kas paredz gadījumus, kad rakstveida procesā tiesa var pieņemt lēmumu par lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā, nenoteic tiesas pienākumu, izskatot lietu rakstveida procesā, katrā gadījumā, kad iesniegts iebildums, pieņemt lēmumu par lietas iztiesāšanu mutvārdu procesā.

Tēze:
Krimināllikuma 160.panta  otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma kā atsevišķa (vienota) noziedzīga nodarījuma sastāvu var veidot kā tikai viena no panta dispozīcijā norādītajām alternatīvajām darbībām, tā arī darbību kopums dažādā secībā, kas tiek realizētas viena mērķa sasniegšanai, pastāvot vainīgā vienotam nodomam, un ir cieši saistītas laikā un vietā.

Tēzes:
Noteiktā laika periodā veiktu vairāku vienā un tajā pašā Krimināllikuma Sevišķās daļas normā paredzētu nodarījumu kvalifikācija

Gadījumos, kad veiktas savstarpēji saistītas uz vienota mērķa sasniegšanu vērstas vairākas atšķirīgas viena noziedzīgā nodarījuma sastāvā paredzētas objektīvās puses darbības, tās kvalificējamas kā viens vienots noziedzīgs nodarījums.

Jautājuma par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu izlemšana, ja apsūdzētais atzīst savu vainu

Viens no obligātajiem nosacījumiem, kuru konstatējot, tiesa var pieņemt lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu attiecībā uz visu apsūdzību vai tās patstāvīgu daļu ir, ka tiesai pēc lietas materiālu pārbaudes nav šaubu par apsūdzētā vainu.  Tas, ka apsūdzētais tiesas sēdē atzīst savu vainu, neatbrīvo tiesu no pārējo Kriminālprocesa likuma 499.panta pirmajā daļā ietverto nosacījumu pārbaudes. Tiesai ir jāpārbauda arī apsūdzētajai personai celtās apsūdzības atbilstība Kriminālprocesa likuma 405.panta pirmās daļas noteikumiem, proti, vai noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi apstiprina nodarījuma juridisko kvalifikāciju.

Tēzes:
Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšana, ko izdarījusi persona, vadot transportlīdzekli alkohola ietekmē un bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, ja tās rezultātā cietušajam nodarīts vidēja smaguma miesas bojājums

Ja persona, vadot transportlīdzekli alkohola ietekmē un bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, pārkāpusi ceļu satiksmes noteikumus un cietušajam nodarījusi vidēja smaguma miesas bojājumus, nodarījums kvalificējams tikai pēc Krimināllikuma 262.panta trešās daļas.

Mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs

Nav pamata uzskatīt, ka no brīža, kad persona ieguvusi vienai konkrētai mehānisko transportlīdzekļu kategorijai atbilstošu vadītāja apliecību, vadīšanas stāžs skaitāms attiecībā uz visām transportlīdzekļu kategorijām. Mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir saistāms ar brīdi, kad persona likumā noteiktajā kārtībā ir ieguvusi tiesības vadīt konkrētās kategorijas transportlīdzekli.

Tēzes:

Mantas konfiskācijas piemērošana

Tiesas pienākums ir pamatot jebkura soda, arī mantas konfiskācijas kā papildsoda, piemērošanu, tādējādi nodrošinot soda samērīgumu un individualizāciju.

Ar grozījumiem Krimināllikumā, kuri stājās spēkā 2013.gada 1.aprīlī, ir būtiski grozīts mantas konfiskācijas tiesiskais regulējums, tai skaitā tiesām paredzot plašāku rīcības brīvību mantas konfiskācijas piemērošanā. Saskaņā ar Krimināllikuma 42.panta pirmo un otro daļu un Krimināllikuma Sevišķās daļas normās paredzētajām sankcijām mantas konfiskācija vairs nav obligāta, t.i., nosakot sodu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, mantas konfiskāciju var nepiemērot. Krimināllikuma 42.panta trešā daļa tiesai uzliek par pienākumu, nosakot mantas konfiskāciju, konkrēti norādīt, kāda manta konfiscējama, kas nozīmē, ka mantas konfiskācija piemērojama samērīgi ar noziedzīgā nodarījuma raksturu un citiem likumā noteiktajiem soda noteikšanas vispārīgiem principiem. Kopsakarā ar minēto jāņem vērā arī likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 4.pielikuma „Manta, kura notiesātajam vai viņa apgādībā esošām personām nav konfiscējama” prasības, kas nosaka tiesai pienākumu vērtēt notiesātai personai un tās ģimenei nepieciešamo mantas minimumu.

Taisnīga noregulējuma īstenošana jaunatklāta apstākļa gadījumā

No krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma prasības izriet nosacījums, ka nedrīkst radīt tādu tiesisko situāciju, kurā salīdzināmos apstākļos personai tiek paredzēta mazāka tās tiesību aizsardzība. Tas attiecas uz gadījumu, ja jaunatklātu apstākļu nosacījums kriminālprocesā izpildās vienai notiesātajai personai, bet salīdzināmos apstākļos atrodas otra notiesātā persona.


 

Pievienoti klasifikatoros tikai ar virsrakstu (bez tēzēm)