Senāta Krimināllietu departaments 4.novembrī atstāja negrozītu Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru četri bijušie AS „Pasažieru vilciens” valdes locekļi atzīti par vainīgiem dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā. Viens apsūdzētais sodīts ar naudas sodu 45 minimālo mēnešalgu jeb 19 350 euro apmērā, trīs apsūdzētie – ar naudas sodu 40 minimālo mēnešalgu jeb 17 200 euro apmērā katrs. Visiem apsūdzētajiem liegtas tiesības 3 gadus ieņemt vēlētus amatus valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. No apsūdzētajiem solidāri valsts labā piedzīta kaitējuma kompensācija par mantisko zaudējumu 1 484 945,95 euro.

Izskatāmajā lietā pirmās instances tiesa, sniedzot par pierādītu atzītā noziedzīgā nodarījuma aprakstu, atzina, ka apsūdzēto prettiesisko darbību rezultātā, noslēdzot augsta riska darījumu ar Spānijas komercsabiedrību „Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles, S.A.”, saistībā ar nerealizēto projektu valstij nodarīts mantisks zaudējums lielā apmērā, proti, 1 043 625,95 Ls jeb 1 484 945,95 euro. Vienlaikus tiesa nenoteica valsts interesēs prokurora pieteikto kaitējuma kompensāciju.

Savukārt apelācijas instances tiesa, atceļot pirmās instances tiesas spriedumu daļā par kaitējuma kompensācijas valsts labā nenoteikšanu, taisīja šajā daļā jaunu spriedumu un nosprieda no apsūdzētajiem solidāri valsts labā piedzīt kaitējuma kompensāciju par mantisko zaudējumu 1 484 945,95 euro.

Senāts izvērtēja kasācijas sūdzību autoru argumentus par to, vai apsūdzētie pamatoti atzīti par vainīgiem viņiem inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā, kā arī par to, vai kaitējuma kompensācija pamatoti piedzīta valsts labā.

Senāts konstatēja, ka, balstoties uz lietā iegūtajiem, pārbaudītajiem un novērtētajiem pierādījumiem, pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka apsūdzēto vainīgums viņiem inkriminētajā noziedzīgajā nodarījumā ir pierādīts ārpus saprātīgām šaubām.

Senāts lēmumā atsaucies uz tiesu praksē jau paustu atziņu, ka arī pirms 2014.gada 15.maija likuma „Grozījumi Krimināllikumā” Krimināllikuma 316.pantā definētais valsts amatpersonas jēdziens bija attiecināms uz amatpersonām, kuras pilda valsts dienesta pienākumus kapitālsabiedrībās vai kurām ir tiesības rīkoties ar kapitālsabiedrības mantu un finanšu līdzekļiem.

Attiecībā uz kaitējuma kompensācijas piedziņu valsts labā Senāts lēmumā norādīja – lai arī sākotnēji kriminālprocesā neviena persona nebija atzīta par cietušo, apelācijas instances tiesa, atzīstot, ka ir pamats piedzīt no apsūdzētajiem solidāri prokurora pieteikto kaitējuma kompensāciju, pamatoti nosprieda to piedzīt tieši valsts labā. Apelācijas instances tiesa savu viedokli pamatojusi ar atsauci uz lietā esošajiem, pārbaudītajiem un pareizi novērtētajiem pierādījumiem un norādījusi likuma normas, saskaņā ar kurām tā noteikusi piedziņu.

Senāts lēmumā atsaucies uz tiesu praksē paustu atziņu, ka gadījumā, kad kriminālprocesā ir iesniegts un uzturēts prokurora pieteikums par kaitējuma kompensāciju valsts labā, nav obligāti nepieciešams, lai valsts tiktu atzīta par cietušo.

Senāts atzīst, ka pretēji kasācijas sūdzību iesniedzēju viedoklim apelācijas instances tiesa pamatoti secinājusi, ka prokurora pieteiktā mantiskā zaudējuma kompensācija jāpiedzen no visiem apsūdzētajiem solidāri valsts labā, jo visi valdes locekļi ir solidāri atbildīgi par komercsabiedrības pārvaldību neatkarīgi no tā, kā viņu starpā sadalīti pienākumi, pat tad, ja valdes loceklis vadības funkcijas nav īstenojis, viņam ir visi likumā noteiktie pienākumi, tostarp pienākums atbildēt par kapitālsabiedrībai vai trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem.

Lieta Nr. SKK-56/2021 (12812000513)

 

Informāciju sagatavoja

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre