Senāta Krimināllietu departaments 2.martā atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu korespondences noslēpuma pārkāpšanā.

Izskatāmajā lietā personai apsūdzība celta Krimināllikuma 144.panta pirmajā daļā (likuma redakcijā līdz 2014.gada 29.oktobrim) paredzētajā noziedzīgajā nodarījumā par personas korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas noslēpuma tīšu pārkāpšanu. Ar Rīgas apgabaltiesas 2021.gada 17.maija spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu uzrādītajā apsūdzībā un sodīts ar piespiedu darbu uz 100 stundām.

Aizstāve kasācijas sūdzībā norādījusi, ka tiesa nav izvērtējusi, vai apsūdzētais nav rīkojies apstākļos, kas izslēdz kriminālatbildību, t.i., vai nav piemērojami Krimināllikuma 33.panta pirmās daļas nosacījumi. Aizstāve norādījusi, ka apsūdzētais publiskojis tikai to informāciju, kas bija sabiedrības interesēs un norādīja uz cietušā kā valsts amatpersonas iespējamām nelikumīgām darbībām. Personiska vai privāta satura informācija netika publiskota, tādējādi nodrošinot samērīgumu starp personas tiesībām uz privātās dzīves jeb korespondences neaizskaramību un žurnālistu tiesībām uz vārda brīvību.

Senāts atzinis, ka kasācijas sūdzībās pamatoti norādīts, ka apelācijas instances tiesa spriedumā nav vērtējusi apsūdzētā aizstāves apelācijas sūdzības argumentus par apsūdzētā kā žurnālista statusu un viņa pienākumiem informēt sabiedrību. Tiesa tikai atsaukusies uz Latvijas Republikas Satversmes 100.pantu, likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” 23. un 24.pantu, Fizisko personu datu aizsardzības likuma 5.pantu, bet minētās tiesību normas nav analizējusi.

Senāts norādījis, ka Krimināllikuma 144.panta piemērošanā tiesai jāveic Latvijas Republikas Satversmes 96. un 100.pantā, Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. un 10.pantā nostiprināto tiesību līdzsvarošana, jāizvērtē, vai nepastāv apstākļi, kas izslēdz kriminālatbildību, t.i., katrā konkrētā lietā tiesai jāvērtē, vai nodarījuma subjekts nav žurnālists (vai persona, no kuras nodarbošanās izriet, ka tai piešķirama žurnālistiem līdzvērtīga aizsardzība), kuram principā ir piešķirta īpaša loma sabiedrības informēšanā nolūkā veicināt demokrātiju, un vai cietušais nav sabiedrībā zināms politiķis un/vai augsta valsts amatpersona, kurai jābūt augstākai tolerancei pret iejaukšanos tās privātās dzīves sfērā, kurā ietilpst arī korespondence.

Lietas izskatīšanai no pirmās tiesu instances noteikts slēgtas lietas statuss.

 

Baiba Kataja, Augstākās tiesas preses sekretāre

Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv