Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 3.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru Rīgas Centrālcietuma faktiskā rīcība, kaujas šaušanas apmācību laikā nenodrošinot pieteicēju ar aizsargaustiņām, atzīta par prettiesisku. AT atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā, ar kuru noraidīts pieteikums par mantisko zaudējumu daļā par pasta un ceļa izdevumiem un morālā kaitējuma par radīto dzirdes traumu atlīdzinājumu. Atceltajā daļā lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā.

Administratīvā apgabaltiesa noraidīja atlīdzinājuma prasījumu, jo atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 10.panta pirmajai daļai konstatēja pieteicējas līdzatbildību. Tiesa atzina, ka pieteicēja nav, izmantojot savas zināšanas, spējas un praktiskās iespējas, darījusi visu iespējamo, lai zaudējumu novērstu vai samazinātu, tāpēc pieteicēja nav tiesīga pilnīgi vai daļēji saņemt zaudējuma atlīdzinājumu.

Taču Augstākā tiesa atzina, ka no apgabaltiesas sprieduma nav izsecināms pamatojums, kāpēc apgabaltiesa pieteicējas līdzatbildību izskatāmajā gadījumā atzinusi par atlīdzinājumu izslēdzošu. Līdzatbildības noteikšanā tiesa nav ņēmusi vērā vairākus apstākļus, piemēram, ka atbilstoši lietā ar spēkā stājušos spriedumu atzītajam Rīgas Centrālcietumam bija pienākums šaušanas apmācību laikā nodrošināt aizsargaustiņu lietošanu. Proti, tiesa atzina Rīgas Centrālcietuma faktisko rīcību, kaujas šaušanas apmācības laikā nenodrošinot pieteicēju ar aizsargaustiņām, par prettiesisku, jo Centrālcietuma pienākums bija nepieļaut darbinieku dzirdes veselības nepamatotu apdraudējumu un ne tikai apgādāt darbiniekus ar individuālajiem dzirdes aizsardzības līdzekļiem (nodrošināt tiem piekļuvi), bet arī nodrošināt to lietošanas kontroli. Tāpat spriedumā norādīts, ka Valsts darba inspekcija nekonstatēja pieteicējas vainu nelaimes gadījumā un atzina, ka pieteicēja šaušanas apmācībās piedalījusies pirmoreiz un iepriekš nevarēja zināt par dzirdes orgānu reakciju uz šāviena sitiena troksni. Atbilstoši lietā konstatētajiem faktiem tā bijusi ierasta darba devēja prakse ļaut darbiniekiem šaušanā ārpus telpām nelietot aizsargaustiņas, kas ierobežo pieteicējas iespējas paredzēt, ka aizsargaustiņu nelietošana šaušanā ārpus telpām var kaitēt pieteicējai, ja tā iepriekš nebija kaitējusi citiem darbiniekiem.

Ņemot vērtā norādītos apstākļus, AT atzinusi, ka apgabaltiesa nav izvērtējusi pieteicējas līdzatbildību atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 10.panta pirmajā daļā noteiktajai rīcības brīvībai.

Pieteicēja Rīgas Centrālcietuma amatpersonām rīkotas šaušanas nodarbības laikā guva dzirdes traumu. Pieteicēja vērsās tiesā, lūdzot atzīt Centrālcietuma rīcību, šaušanas laikā nenodrošinot pieteicēju ar aizsargaustiņām, par prettiesisku un noteikt atlīdzinājumu.

Informāciju sagatavoja Baiba Kataja, AT preses sekretāre
Tālr.: 67020396; e-pasts: baiba.kataja@at.gov.lv