Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Zigmants Gencs ziņojumā par departamenta darbu 2011. gadā atzīmēja, ka vairāk nekā iepriekšējā gadā departaments saņēmis lietas ar kasācijas sūdzībām, savukārt kasācijas protesti saistībā ar būtiskiem materiālo un procesuālo tiesību normu pārkāpumiem iesniegti par 120 mazāk. Būtisko protestu skaita samazinājumu priekšsēdētājs skaidro ar to, ka iesniegumi tiek rūpīgi pārbaudīti un sniegtas motivētas atbildes, lai izvairītos no atkārtotām sūdzībām. Piemēram, ja kāda banka iepriekš rakstījusi 20- 30 iesniegumus, tad, saņemot pamatotu un argumentētu atbildi uz vienu no tiem, tā iesniegumus līdzīgos jautājumos neraksta.  

Nepabeigto lietu atlikums pieaudzis par 327 lietām, ko departamenta priekšsēdētājs skaidro ar to, ka mazāk bijis atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību rīcības sēdē (2011. gadā 45%, 2010. gadā 54%). Prioritāte bijusi „iestāvējušos” lietu izskatīšanai, kas pēc rīcības sēdēs ierosinātās kasācijas tiesvedības nodotas izskatīšanai Senāta sēdē un gaidīja savu rindu, taču problēma ir ilgais laiks - 7-8 mēneši līdz rīcības sēdei.

Īpaša vērība tiek pievērsta nolēmumu kvalitātei. Regulāri notiek departamenta senatoru kopsapulces par tiesību normu piemērošanas un interpretācijas problemātiku, vērojama tendence nesteigties un atlikt sprieduma paziņošanu tuvāko 14 dienu laikā, kā arī nodot lietas izskatīšanai paplašinātā Senāta sastāvā. Paplašinātā sastāvā 2011. gadā izskatītas 28 lietas (2010. gadā - 19). Departamenta priekšsēdētājs uzsvēra, ka tas tiek darīts tādēļ, lai veidotos kopīgs senatoru viedoklis, līdz ar to - stabilāka judikatūra.

Z.Gencs atzinīgi vērtēja grozījumus Civilprocesa likumā, kas kopš nosaka blakus sūdzību izskatīšanu rakstveida procesā, kā arī nupat 15.martā pieņemtos grozījumus likumā, kas ļaus Senātā civillietas skatīt rakstveida procesā, kā arī Senāta rīcības sēdes lēmumu sastādīt rezolūcijas veidā, kā tas jau notiek ar krimināllietām. Savukārt ieguvumus no grozījumiem Civilprocesa likumā, nosakot, ka maza apmēra prasības tiek izskatītas tikai divās instancēs - pirmajā un kasācijas instancē, apejot apelāciju, Z.Gencs apšauba. Departamenta priekšsēdētāja ieskatā pareizāk būtu bijis, ja spriedumi būtu pārsūdzami nevis Senātā, bet apelācijas instances tiesā, kas vajadzības gadījumā varētu novērst pirmās instances pieļautās kļūdas, ko nevar izdarīt kasācijas instance. Pagaidām tikai viena šāda lieta ir nonākusi līdz Senātam, iespējams, 300 latu drošības nauda, kas jāmaksā arī par maza apmēra lietām kasācijas instancē, attur no pārsūdzības.

Civillietu departamenta priekšsēdētājs cer, ka drīzumā beidzot tiks atrisināts jautājums, lai Augstākās tiesas priekšsēdētāju un Civillietu departamenta priekšsēdētāju atbrīvotu no protestu iesniegšanas funkcijas, saglabājot to tikai ģenerālprokuroram.

Z.Gencs uzskata, ka varētu apsvērt jautājumu par Senāta kompetences paplašināšanu, paredzot Senātam ne tikai tiesības grozīt spriedumu daļā par prasības apmēru, ja tas nepareizi noteikts, kļūdaini piemērojot materiālo tiesību normu, bet dot arī tiesības šādos gadījumos prasību apmierināt vai noraidīt, nenododot lietu jaunai izskatīšanai. Savukārt lai uzlabotu kasācijas sūdzību kvalitāti, Z.Gencs rosina atgriezties pie nosacījuma, ka kasācijas sūdzības var iesniegt tikai zvērināti advokāti. Iemesls šādas normas izslēgšanai bija nespēja nodrošināt juridisku palīdzību maznodrošinātajiem, taču šobrīd šis jautājums ir atrisināts un likumu varētu pārskatīt.

Senāta Civillietu departamentā 2011. gadā bija saņemtas 1358 lietas, izskatīta 1031 lieta, gada beigās nepabeigto lietu atlikums 1202 lietas.

 

 Informāciju sagatavoja

Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece

E-pasts: rasma.zvejniece@at.gov.lv, tālrunis: 67020396, 28652211