Tiesas nolēmumu struktūra un saturs par vairākiem vienveidīgiem noziedzīgiem nodarījumiem

IEVADS

Apkopojums apspriests Krimināllietu departamenta tiesnešu sapulcē
2015.gada 25.martā un atzīts par publiskojamu

Pētījums veikts par tiesu praksi nolēmumu struktūras veidošanā krimināllietās. Izpētīti 166 tiesu nolēmumi – notiesājoši spriedumi un vienošanās par vainas atzīšanu un sodu. Tiesu prakses apkopojumā izmantoti pirmās instances tiesu nolēmumi krimināllietās par Krimināllikuma 175.pantā (Zādzība) un 180.pantā (Zādzība, krāpšana, piesavināšanās nelielā apmērā) paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, kas iztiesātas 2013.gadā. Apkopojumā sagatavojusi Latvijas Universitātes Krimināltiesisko zinātņu katedras docente juridisko zinātņu doktore Elita Nīmande sadarbībā ar Augstākās tiesas Judikatūras nodaļu.

Nobeiguma secinājumi palīdzēs tiesām vienveidīgi, juridiski un terminoloģiski pareizi veidot tiesu nolēmumu struktūru un saturu.

Apkopojums pieejams Augstākās tiesas mājaslapā sadaļā
Judikatūra/ Tiesu prakses apkopojumi/ Krimināltiesības

SECINĀJUMI

1. Notiesājošu spriedumu ievaddaļā tiesām jāievēro Kriminālprocesa likuma 524.pantā noteiktais (tiek prasīts norādīt aizstāvi, nevis citus iespējamos zvērināta advokāta procesuālos statusus, tāpat netiek prasīts norādīt sekretāri, tulku, cietušo).

2. Par aizstāvja piedalīšanās faktu tiesu nolēmumos vērojamas terminoloģijas atšķirības (piemēram, vārdu „aizstāvis” nepamatoti aizstāj ar plašas nozīmes terminu „advokāts”), tomēr Kriminālprocesa likums prasa sprieduma ievaddaļā norādīt tieši aizstāvi (tātad konkrētas juridiskas darbības veicēju lietā), un tiesām tas jāievēro.

3. Vairumā nolēmumu notiesājoša sprieduma daļas – arī spriedumu aprakstošā daļa – atdalītas ar atkāpēm. Ir nolēmumi, kuros katras daļas sākumā norādīts attiecīgās daļas nosaukums, piemēram, „Aprakstošā daļa”. Lai atvieglotu nolēmuma satura uztveri, šāda pieeja atbalstāma.

4. Ja pierādītais noziedzīgais nodarījums izdarīts grupā, tas aprakstā arī jāatspoguļo; savukārt nolēmuma rezolutīvā daļa jāformulē katram apsūdzētajam atsevišķi, norādot tiesas lēmumu par Kriminālprocesa likuma 528., 529.pantā paredzētajiem jautājumiem.

5. Personu grupā izdarīto noziedzīgo nodarījumu aprakstam jābūt kopīgam visiem grupas dalībniekiem, aprakstā individualizējot katra apsūdzētā darbības.

6. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta pirmajā daļā norādītajam notiesājoša sprieduma aprakstošajā daļā sniedz pierādītā noziedzīgā nodarījuma aprakstu. Prokurora īstenotā apsūdzības grozīšana norādāma pirms noziedzīgā nodarījuma apraksta.

7. Tiesu praksē nostiprinājusies atbalstāma pieeja – vispirms nolēmuma aprakstošajā daļā sniegt visu izdarīto nodarījumu aprakstu, bet tālāk nolēmuma motīvu daļā katru nodarījumu detalizēti precizēt atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta otrajai daļai, ievērojot arī šī panta trešajā daļā noteikto.

8. Vairumā izpētīto nolēmumu aprakstošajā daļā nodarījumi aprakstīti secīgi pēc to izdarīšanas laika, un šāda pieeja ir atbalstāma.

9. Tiesas sprieduma motīvu daļā nav pieņemami tiesu nolēmumos vienkārši pārrakstīt tiesas sēdes protokolā fiksēto, jo par svarīgiem uzskatāmi nevis pratināmo izteicieni, bet gan ziņas par faktiem un apstākļiem, kas nolēmumos jāizklāsta skaidri, lakoniski un juridiski pareizi.

10. Ja starp pierādījumiem ir pretrunas, tiesai sprieduma motīvu daļā jāanalizē šo pretrunu iemesli un jānorāda, kādas tiesas sēdē izskatītās ziņas tā atzinusi par neticamām un kādu motīvu dēļ. Tāpat, ja krimināllietā ir vairāki ekspertu atzinumi, kuros secinājumi par vieniem un tiem pašiem jautājumiem ir atšķirīgi, tiesai katrs atzinums jāizvērtē kopsakarā ar citiem pierādījumiem, kā arī jānorāda motīvi, kuru dēļ tā piekritusi vienam atzinumam, bet noraidījusi citus ekspertu atzinumus.

11. Nolēmuma motīvu daļā nav jāatspoguļo, kādi sodi netiks piemēroti, bet gan – kāds sods un kāpēc tiks piemērots.

12. Izpētīto nolēmumu motīvu daļās attiecīgie atbildību mīkstinošie un/vai pastiprinošie apstākļi tiek norādīti saskaņā ar Krimināllikuma 47. pantu un 48.pantu. Tomēr jāmin arī šo pantu attiecīgā daļa un punkts. Apjomīgāka argumentācija tiek sniegta gadījumos, ja kāds no atbildību pastiprinošiem vai mīkstinošiem apstākļiem par tādu netiek atzīts, – šāda pieeja ir atbalstāma.

13. Noskaidrojamas ziņas par vainīgā personību – sodāmību, atrašanos uzskaitē psihiatrijas un narkoloģijas centros, kā arī citas personu raksturojošas ziņas. Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesim atbilstoši Kriminālprocesa likuma 491. panta 8.punktam jāizlemj jautājums par izvērtēšanas ziņojumu pieprasīšanu no Valsts probācijas dienesta.

14. Par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu jāievēro, ka piekrišana neveikt pierādījumu pārbaudi faktiski gan ļauj iztiesāšanas gaitā tieši un mutiski nepārbaudīt pierādījumus, bet tiesai tomēr ir pienākums iepazīties ar krimināllietas materiāliem un gūt pārliecību par apsūdzētā vainu inkriminētajā nodarījumā.

15. Par procesuālo izdevumu piedziņu tiesai nolēmumā motivēti jāpamato, ar ko tiek apstiprināti šie izdevumi, kā arī argumentēti jāizvērtē iebildumi, kas izteikti pret izdevumu piedziņas pamatotību.

16. Ja izdarīti vairāki viena veida nodarījumi, spriedumu rezolutīvajā daļā par atbilstošāko atzīstams šāds formulējums: „I.H. atzīt par vainīgu Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētajos noziedzīgajos nodarījumos un sodīt:
    
    •   par 2011.gada 31.decembrī ap plkst.22.00 izdarīto noziedzīgo nodarījumu – ar ................,
    •   par 2012.gada l.janvārī ap plkst.3.00 izdarīto noziedzīgo nodarījumu – ar .........................,
    •   par naktī no 2012.gada 7.janvāra uz 8.janvāri izdarīto noziedzīgo nodarījumu – ar ...........,
    •   par naktī no 2012.gada 21.maija uz 22.maiju izdarīto noziedzīgo nodarījumu – ar .............”
    
    Nepieciešamības gadījumā, piemēram, lai nodalītu vienā dienā, vienā adresē un nenoskaidrotā laikā izdarītus noziedzīgus nodarījumus, varētu norādīt arī katrā nodarījumā cietušo, tāpat apsūdzētā vārdu, uzvārdu precizitātes nolūkā iekavās uzrādīt nominatīvā.

17. Tiesas parasti ievēro Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā noteikto un motīvu daļā formulē, kuru Krimināllikuma 50.panta daļu un kāpēc piemēro, pēc tam šo Krimināllikuma 50.panta daļu norāda arī rezolutīvajā daļā. Tomēr tiesas sniegtajā motivācijā būtu arī jānorāda, tieši kāpēc vieglākais sods ietverts smagākajā vai arī kāpēc piespriestie sodi saskaitīti pilnīgi vai daļēji.

18. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 528.panta pirmās daļas 2.punktu nolēmumā jānorāda tiesas lēmums par piespriesto (nevis nepiespriesto) sodu. Līdz ar to secināms, ka gadījumā, ja mantas konfiskācija netiek piemērota, tas nolēmuma rezolutīvajā daļā nav jānorāda.

19. Kopumā tiesas pilda Kriminālprocesa likuma prasību, ka tiesas lēmums par drošības līdzekli (gan par drošības līdzekļa piemērošanu, gan atcelšanu, gan neizraudzīšanu/ nepiemērošanu u.tml.) ir norādāms sprieduma rezolutīvajā daļā. Turklāt tiesas lēmums par drošības līdzekli jāpamato arī nolēmuma motīvu daļā.

20. Gadījumos, kad valsts nodrošināto juridisko palīdzību saņēmuši vairāki apsūdzētie, zvērināta advokāta darba samaksas piedziņa par labu valstij jānosaka no katra apsūdzētā atsevišķi/individuāli.

21. Atbrīvojot apsūdzēto no procesuālo izdevumu piedziņas, tiesai nolēmumu motīvu daļā jānorāda, vai to lūdzis apsūdzētais, vai tiesa lēmusi pēc savas iniciatīvas.

22. Piemērojot Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas 1.punktu, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta otrās daļas 7.punktam sprieduma motīvu daļā jānorāda un jāpamato rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem.

23. Kriminālprocesa likuma 529.panta 4.punktā skaidri noteikts, ka rezolutīvajā daļā norādāms lēmums „par pilna sprieduma pieejamības dienu”.