AUGSTĀKĀS TIESAS DARBĪBAS PAMATS, FUNKCIJAS, STRUKTŪRA, STRATĒĢIJA
Latvijas trīspakāpju tiesu sistēmā Augstākā tiesa ir augstākās instances tiesa, kas izskata lietas kasācijas instancē.
Augstākās tiesas darbības pamats ir noteikts Latvijas Republikas Satversmē. Augstākās tiesas izveidošanu, struktūru un kompetenci nosaka likums „Par tiesu varu”. Procesuālie likumi – Civilprocesa likums, Kriminālprocesa likums un Administratīvā procesa likums – nosaka lietu izskatīšanas procesu apelācijas un kasācijas kārtībā.
Likumos noteiktās Augstākās tiesas funkcijas ir:
- tiesas spriešana kasācijas instancē;
- vienotas tiesu prakses veidošana un juridiskās domas attīstība;
- lietu izskatīšana Disciplinārtiesā;
- sevišķā veidā veicamo operatīvo pasākumu un kredītiestāžu rīcībā esošo ziņu pieprasījumu akceptēšana.
Augstākās tiesas struktūru veido:
- trīs departamenti, kuros kasācijas kārtībā izskata civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas;
- Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa, kas apkopo un pēta tiesu praksi;
- Administrācija, kas nodrošina Augstākās tiesas darbību;
- Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļa;
- Tieslietu padomes sekretariāts.
AUGSTĀKĀS TIESAS STRUKTŪRA no 2017.gada 1.janvāra
Augstākās tiesas darbības stratēģija
Stratēģijā 2017.–2019.gadam noteiktas divas prioritāras darbības jomas:
- efektīva un kvalitatīva tiesas spriešana;
- Augstākās tiesas autoritātes stiprināšana.
Katrai no šīm jomām izvirzīti mērķi un uzdevumi to sasniegšanai. Efektīva un kvalitatīva tiesas spriešana: tiesas spriešana augstā kvalitātē; pamattiesību ievērošana tiesas spriešanā; tiesu prakses apkopošana un pieejamība; tiesnešu un darbinieku tālākizglītība; cilvēkresursu vadības sistēmas attīstība; informācijas tehnoloģiju attīstība; ātrāka un efektīvāka elektronisko dokumentu aprite.
Augstākās tiesas autoritātes stiprināšana: kasācijas instances lomas stiprināšana; atklātības nodrošināšana tiesas darbā; sabiedrības tiesiskā izglītošana; Augstākās tiesas vēstures izpēte un saglabāšana.
Augstākās tiesas struktūrvienības 2017.gadā darbu organizējušas atbilstoši to likumos noteiktajai kompetencei un Augstākās tiesas darbības stratēģijai.
Institūcijas, kuru darbību nodrošina Augstākā tiesa
Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 89.7 pantu Augstākās tiesas priekšsēdētājs vada Tieslietu padomes darbu. No 2017.gada 1.janvāra izveidota jauna Augstākās tiesas struktūrvienība – Tieslietu padomes sekretariāts, kura pamatfunkcija ir Tieslietu padomes darbības nodrošināšana. Tieslietu padomes sekretariāta vadītāja ir Solvita Harbaceviča. Tieslietu padome ir tiesu varas koleģiāla institūcija, kas piedalās tiesu sistēmas politikas un stratēģijas izstrādē, kā arī tiesu sistēmas darba organizācijas pilnveidošanā. 2017. gadā notikušas 17 Tieslietu padomes sēdes (no tām 11 rakstveida procesā), pieņemti 70 lēmumi. Tieslietu padome arī sasauc Latvijas tiesnešu konferenci un nosaka tās darba kārtību, 2017.gada konferences tēma – tiesneša neatkarība. Konferenci organizēja Augstākā tiesa sadarbībā ar Tiesu administrāciju.
Augstākā tiesa nodrošina Disciplinārtiesas darbu. Disciplinārtiesa Augstākajā tiesā tiek sasaukta pārsūdzēto Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu, Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas negatīvo atzinumu un ģenerālprokurora lēmumu par disciplinārsodu piemērošanu tiesiskuma izvērtēšanai. Saskaņā ar grozījumiem likumā „Par tiesu varu” no 2018.gada Disciplinārtiesā varēs pārsūdzēt arī Tieslietu padomes lēmumus par tiesisko attiecību nodibināšanu, grozīšanu un izbeigšanu. Disciplinārtiesas sastāvā ir seši departamentu tiesneši. 2017.gadā Disciplinārtiesa skatījusi divas lietas.
AUGSTĀKĀS TIESAS VADĪBA UN PLĒNUMS
Augstākās tiesas priekšsēdētājs
Augstākās tiesas darbu vada priekšsēdētājs, kuru no tiesnešu vidus amatā pēc plēnuma ieteikuma apstiprinājusi Saeima. Augstākās tiesas priekšsēdētāju apstiprina uz 5 gadiem, viena persona amatā var būt ne ilgāk kā divus termiņus.
2015.gada 28.maijā Saeima par Augstākās tiesas priekšsēdētāju uz otru termiņu apstiprināja Ivaru Bičkoviču.
Augstākās tiesas priekšsēdētāja kompetence noteikta likuma „Par tiesu varu” 50. un 50.1 pantā. Augstākās tiesas priekšsēdētājs ir arī Tieslietu padomes priekšsēdētājs.
Arī citos speciālajos likumos noteiktas Augstākās tiesas priekšsēdētāja kā tiesu sistēmas augstākās amatpersonas funkcijas, piemēram, pieņemt advokātu, notāru un tiesu izpildītāju zvērestu, viņiem stājoties amatā. 2017.gadā Augstākās tiesas priekšsēdētājs pieņēmis 23 zvērinātu advokātu un 3 notāru zvērestu.
Augstākās tiesas priekšsēdētājam nav vietnieku, pagaidu prombūtnes laikā priekšsēdētāju pēc viņa rīkojuma aizstāj viens no departamentu priekšsēdētājiem.
Departamentu priekšsēdētāji
Augstākās tiesas departamentu darbu vada priekšsēdētāji, kurus uz piecu gadu termiņu ievēl Augstākās tiesas plēnums.
Civillietu departamenta priekšsēdētāja ir Edīte Vernuša, Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe. 2017.gadā piecu gadu termiņš beidzās Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētājai Veronikai Krūmiņai, plēnums viņu pārvēlēja amatā uz nākamo termiņu.
Administrācija
Administratīvo darbu Augstākajā tiesā veic Administrācija. Tā ir Augstākās tiesas struktūrvienība, kuras mērķis ir radīt priekšnoteikumus tiesas saskaņotai un optimālai darbībai, lai nodrošinātu likumā „Par tiesu varu” noteikto Augstākās tiesas uzdevumu izpildi.
Administrācija darbojas tiešā Augstākās tiesas priekšsēdētāja pakļautībā, tās darbu vada Administrācijas vadītājs, kuru ieceļ priekšsēdētājs. Kopš 2008.gada Augstākās tiesas Administrācijas vadītāja ir Sandra Lapiņa.
Augstākās tiesas plēnums
Likumā „Par tiesu varu” noteikto un citu aktuālu jautājumu izlemšanai tiek sasaukts Augstākās tiesas plēnums jeb visu tiesnešu kopsapulce. 2017.gadā notika divas plēnuma sēdes.
3.martā plēnums izvērtēja iepriekšējā gada Augstākās tiesas darbības pārskatu un Disciplinārtiesas locekļa amatā no Krimināllietu departamenta atkārtoti ievēlēja tiesnesi Ingunu Radzeviču.
14.decembra plēnumā par Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja Veroniku Krūmiņu. Plēnums arī izdarīja grozījumus plēnuma reglamentā, paredzot, ka plēnuma darba kārtību nosaka Augstākās tiesas priekšsēdētājs, kā arī paredzot iespēju plēnumā balsot gan ar balsošanas zīmēm, kā bija līdz tam, gan arī izmantojot elektroniskās balsošanas sistēmu.
AUGSTĀKĀS TIESAS TIESNEŠI
Augstākās tiesas pamatfunkciju – profesionālu un taisnīgu tiesas spriešanu, izskatot konkrētas civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas augstākajā instancē, nodrošina Augstākās tiesas tiesneši, kas ir neatkarīgi un pakļauti vienīgi likumam.
Augstākās tiesas tiesnešu kopskaitu nosaka Saeima pēc Tieslietu padomes priekšlikuma. Tiesnešu skaitu departamentos nosaka Tieslietu padome. Saeimas apstiprinātais tiesnešu skaits Augstākajā tiesā no 2017.gada 1.janvāra ir 36. Ar Tieslietu padomes lēmumu noteikts, ka Civillietu departamentā ir 17 tiesneši, Krimināllietu departamentā – 8, Administratīvo lietu departamentā – 10.
Tiesnešu sastāva izmaiņas 2017. gadā
2017.gadā divi Administratīvo lietu departamenta tiesneši uz laiku beidza pildīt Augstākās tiesas tiesnešu pienākumus. Jautrīte Briede uz diviem gadiem iecelta par ilgtermiņa eksperti Ukrainas Augstākajā tiesā Twinning projektā „Ukrainas Augstākās tiesas institucionālās kapacitātes stiprināšana cilvēktiesību aizsardzības jomā nacionālā līmenī”, kas tiek realizēts saskaņā ar Eiropas Savienības, Vācijas Tieslietu ministrijas un Latvijas Tieslietu ministrijas noslēgto līgumu. Savukārt Jānis Neimanis uz desmit gadiem apstiprināts Satversmes tiesas tiesneša amatā.
Tiesnešu aizvietošanai Augstākās tiesas tiesneša pienākumus uz laiku uzdots pildīt Administratīvās apgabaltiesas tiesnesēm Ievai Višķerei un Anitai Kovaļevskai.
2017.gada 31.decembrī tiesneša amata pienākumus beidza pildīt Administratīvo lietu departamenta tiesnese Ilze Skultāne.
Augstākās tiesas tiesneši pašpārvaldes institūcijās
Tieslietu padome – Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs (Tieslietu padomes priekšsēdētājs), Civillietu departamenta tiesnese Ināra Garda (Tieslietu padomes priekšsēdētāja vietniece).
Tiesnešu disciplinārkolēģija – Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe (disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs), Civillietu departamenta tiesneši Valerijans Jonikāns un Valerijs Maksimovs, Krimināllietu departamenta tiesnesis Pēteris Opincāns, Administratīvo lietu departamenta tiesnese Līvija Slica.
Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija – Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa, Civillietu departamenta tiesnesis Aivars Keišs, Krimināllietu departamenta tiesnesis Artūrs Freibergs.
Tiesnešu ētikas komisija – Administratīvo lietu departamenta tiesneša pienākumu izpildītāja Anita Kovaļevska (komisijas priekšsēdētāja), Civillietu departamenta tiesnesis Normunds Salenieks un Administratīvo lietu departamenta tiesnese Dzintra Amerika.
Tiesnešu papildu pienākumi
Papildus tiešajam darbam lietu izskatīšanā un tiesnešu pašpārvaldēs tiesneši veic arī citus pienākumus.
Krimināllietu departamenta priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe ir Augstākās tiesas plēnuma ievēlēts tiesnešu pārstāvis Centrālajā vēlēšanu komisijā.
Tiesneši Aija Branta, Valerijans Jonikāns, Aivars Keišs, Anita Kovaļevska, Veronika Krūmiņa, Zane Pētersone, Marika Senkāne, Aigars Strupišs, Ieva Višķere 2017.gadā bija lektori Latvijas Tiesnešu mācību centrā, Veronika Krūmiņa arī Valsts administrācijas skolā. Anita Kovaļevska lasa lekcijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.
Tiesneši piedalās darba grupās likumprojektu izstrādāšanai. Edīte Vernuša strādā Tieslietu ministrijas pastāvīgajā darba grupā Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei, Veronika Krūmiņa – Administratīvā procesa likuma grozījumu izstrādei, kā arī līdzdarbojās grozījumu likumā „Par valsts noslēpumu” izstrādē. Aigars Strupišs – Komerclikuma grozījumu izstrādes darba grupā un kopā ar tiesnesi Andu Vītolu – Maksātnespējas likuma regulējuma pilnveidošanas darba grupā. Intars Bisters strādā Tieslietu ministrijas darba grupā par notariālā akta formu darījumiem ar nekustamo īpašumu, Zane Pētersone Kultūras ministrijas darba grupā Autortiesību likuma izvērtēšanai un nepieciešamo grozījumu izstrādei, kā arī darba grupā Preču zīmju direktīvas ieviešanai, Vanda Cīrule ekspertu grupā intelektuālā īpašuma tiesību jomā.
Tiesneses Anda Briede, Inguna Radzeviča un Veronika Krūmiņa ir zvērinātu advokātu eksaminācijas komisijas locekles. Aigars Strupišs darbojas Uzņēmumu reģistra konsultatīvajā padomē.
Zane Pētersone ir Eiropas tiesnešu asociācijas mediācijai (GEMME) valdē un Latvijas pārstāve Eurojust Apvienotajā uzraudzības iestādē. Aija Branta – Latvijas pārstāve Tieslietu sistēmu efektivizācijas komisijā (CEPEJ), Eiropas tiesnešu konsultatīvajā padomē (CCJE), Eiropas Komisijas tieslietu sistēmu kontaktpersona no Latvijas (Scoreboard). Dace Mita – Latvijas eksperte Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras valdē.
QR
