Sodu noteikšanas prakse par noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti pret valsts drošību (Kopsavilkums)

IEVADS

Augstākajā tiesā veikta pirmās un apelācijas instances tiesu prakses analīze, nosakot sodu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti pret valsts drošību. Tiek publicēts apkopojumam pievienotais kopsavilkums, kurā ietvertas atziņas par sodu noteikšanas pamatojumu visās aplūkotajās krimināllietās. Lai sniegtu plašāku kontekstu apkopojumā izmantotajiem nolēmumiem un tajos noteiktajiem sodiem, šajā materiālā iekļauts statistisks pārskats par krimināllietām, kurās celta apsūdzība pēc kāda no pantiem Krimināllikuma IX nodaļā „Noziegumi pret cilvēci, mieru, kara noziegumi, genocīds”,
X nodaļā „Noziegumi pret valsti”, kā arī pēc pantiem, kas saistīti ar valsts robežas pārkāpšanu (atrodas Krimināllikuma XXII nodaļā „Noziedzīgi nodarījumi pret pārvaldes kārtību). Lietu statistika tika apkopota no Tiesu informatīvajā sistēmā pieejamajiem Krimināllietu statistikas pārskatiem par notiesātajām un attaisnotajām personām. Statistikas pārskati tika aplūkoti par laiku no 2017.gada līdz 2023.gadam, papildinot ar atsevišķām lietām arī no 2024.gada. 

KOPSAVILKUMS

1.    Sodu noteikšanas prakses pilnvērtīga analīze ir iespējama, ja spriedumā ir ne vien citēti tie Krimināllikuma panti, kas regulē soda noteikšanu, bet ir arī norādīti argumenti, skaidrojot tiesību normas jēgu un mērķi un atklājot saistību starp lietas faktiskajiem apstākļiem un piemērojamo tiesību normu. Nereti tiesas argumentācija par konkrēta soda noteikšanu aprobežojas ar Krimināllikuma 35. un 46.panta pārstāstu, kam seko secinājums par konkrēta soda veida un mēra noteikšanu, līdz ar to daļa no sodu pamatojošajiem argumentiem paliek neatklāti.

2.    Spriedumos ne vienmēr tiek skaidri un uzskatāmi nošķirti argumenti, kas pamato soda veida izvēli, no soda mēra izvēles argumentiem. Apvienotu soda noteikšanas argumentāciju paredz Krimināllikuma 46.panta trešā prim daļa (stājās spēkā 2022.gada 4.maijā) tikai tajos gadījumos, kad Krimināllikuma sevišķās daļas attiecīgā panta sankcijā paredzēts tikai viens pamatsods – brīvības atņemšana. 

3.    Lai arī Krimināllikuma 46.pants nosaka atsevišķus kritēriju soda veida un soda mēra noteikšanai, soda mērķis (Krimināllikuma 35.pants) ir vienojošais soda noteikšanas aspekts, kas vienlīdz attiecas kā uz soda veida, tā arī uz soda mēra un arī papildsoda noteikšanu. Spriedumu argumentācijā ne vienmēr tiek atklāts, vai tiesa ir vērtējusi soda mērķa sasniegšanas iespējamību, nosakot arī soda mēru vai papildsodu.

4.    Motivējot piemērojamā soda veidu, tiesas vispirms izdarīto noziedzīgo nodarījumu klasificē atbilstoši Krimināllikuma 7.pantam, proti, norāda, vai izdarīts kriminālpārkāpums, mazāk smags, smags vai sevišķi smags noziegums. Dažos gadījumos šis formālais secinājums ir vienīgais apsvērums, kas var tikt sasaistīts ar izdarītā noziedzīgā nodarījuma rakstura vērtēšanu. 

5.    No 20 aplūkotājām lietām piecās (11840001817, 11840000914, 11840000422, 11840001716, 11840002321) sniegts salīdzinoši izvērsts izdarītā noziedzīgā nodarījuma rakstura un radītā apdraudējuma vērtējums, tai skaitā ņemts vērā arī ģeopolitiskās situācijas konteksts. Visbiežāk tiesas norāda uz objektu, pret ko konkrētais nodarījums ir vērsts. Taču ir arī spriedumi, kuros pie soda noteikšanas noziedzīga nodarījuma raksturs nemaz nav ticis apskatīts. Tādos gadījumos gan noziedzīgā nodarījuma raksturs un radītais apdraudējums ir vērtēts saistībā ar noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju (objekta un objektīvās puses ietvarā). 

6.    Tiesas reti pievērsušās noziedzīgā nodarījuma radītā kaitējuma apzināšanai. Vienā no aplūkotajām lietām tiesa šo soda veida izvēli ietekmējošo kritēriju izpratusi šauri, aprobežojoties ar konstatējumu, ka materiāli zaudējumi valstij nav nodarīti. Vēl vienā lietā tiesa norādījusi tikai to, ka faktisks kaitējums nav nodarīts. Nosakot soda veidu vai brīvības atņemšanas soda ilgumu (Krimināllikuma 46.panta trešā prim daļa), izdarītā noziedzīgā nodarījuma radītā kaitējuma vērtēšana būtu veicama arī formāla sastāva noziedzīgo nodarījumu gadījumā.

7.    Vērtējot vainīgā personību, tiesas ar dažādu detalizācijas pakāpi uzskaita ziņas par apsūdzētā dzimšanas laiku, dzīvesvietu, ģimenes stāvokli, izglītības līmeni, nodarbošanos un profesiju, veselības stāvokli un iepriekšējo sodāmību. Nevienā no aplūkotajiem spriedumiem nebija argumentēts, kādā veidā šīs ziņas ietekmē soda veida vai mēra noteikšanu (piemēram, vai personas izglītības līmenis kalpo par soda bardzību palielinošu vai samazinošu faktoru). Vienīgais izņēmums bija saistīts ar iepriekšējās sodāmības nozīmes paskaidrošanu, proti, gadījumos, kad netika konstatēts noziedzīgu nodarījumu recidīvs kā atbildību pastiprinošs apstāklis, tiesas iepriekšēju sodāmību uzskatīja par apsūdzētā personību raksturojošu faktoru, kas liecina par noslieci regulāri pārkāpt likumu un tāpēc ir jāņem vērā pie soda mērķim atbilstoša soda noteikšanas. 

8.    Ievērojot to, ka tikai piecās no 20 lietām sniegts salīdzinoši izvērsts izdarītā noziedzīgā nodarījuma rakstura un radītā kaitējuma (apdraudējuma) vērtējums, jāsecina, ka tiesas soda noteikšanā lielāku nozīmi piešķīrušas ar apsūdzētā personību saistītiem faktoriem. Par to netieši liecina arī tas, ka gadījumos, kad citēta tikai daļa no Krimināllikuma 35.pantā uzskaitītajiem soda mērķiem, izcelti tiek tieši ar indivīdu saistītie soda mērķi, proti, sodīt vainīgo personu un panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

9.    Tiesas izvēlēto soda veidu mēdz pamatot arī netieši, respektīvi, motivējot alternatīvu soda veidu piemērošanas nelietderību. Kā piemēru šāda veida argumentācijai var minēt valsts robežas pārkāpšanas krimināllietas (Krimināllikuma 284. un 285.pants). Tiesa šajās lietās atsaucās uz apsūdzēto mantisko stāvokli (tā nepietiekamību vai ziņu neesību par apsūdzēto iespējām naudas sodu samaksāt), lai secinātu, ka naudas soda noteikšana nav lietderīga. Tāpat tiesa vairākās lietās noraidīja iespēju noteikt piespiedu darbu, pamatojot to ar šī soda veida praktiskās izpildes neiespējamību, ievērojot, ka apsūdzētajam piespriesta izraidīšana no valsts vai arī to, ka viņam nav tiesiska pamata Latvijas Republikā uzturēties. Senāts norādījis, ka Krimināllikuma 46.panta otrajā daļā norādītais soda veida izvēli ietekmējošo apstākļu uzskaitījums ir izsmeļošs un paplašināti nav tulkojams, līdz ar to atzinums par naudas soda nepiemērošanu apsūdzētā mantiskā stāvokļa dēļ un piespiedu darba nepiemērošana apsūdzētā izraidīšanas dēļ nav pareizs.

10.    Tiesas, nosakot atbildību mīkstinošu un pastiprinošu apstākļu (to neesības) ietekmi uz soda mēru, nav vadījušās pēc vienota principa. Tiesas norādīja, ka sods ir nosakāms vidējās robežās gan gadījumos, kad netika konstatēts neviens atbildību mīkstinošs vai pastiprinošs apstāklis, gan lietās ar tikai vienu mīkstinošo vai tikai vienu pastiprinošo apstākli, gan arī lietās, kurās konstatēts pa vienam no abiem. Tādos pašos gadījumos citās lietās tiesa norādīja, ka sods nosakāms gan zem, gan arī virs vidējās robežas. Divās krimināllietās, nekonstatējot nevienu atbildību mīkstinošu vai pastiprinošu apstākli, tiesa norādīja, ka sods pietuvināms minimālajai robežai. Sešās krimināllietās tiesa nav konkretizējusi izvēlētās soda mēra robežas, proti, iztrūkst vispārīga secinājuma par soda noteikšanu minimālā, vidējā vai maksimālā apmērā. Ne vienmēr no sprieduma argumentācijas ir saprotams, kādā veidā tiesa ir noteikusi konkrētu vidējo sodu. 

11.    Nevienā krimināllietā tiesa nav norādījusi atsevišķus argumentus, kas pamatotu papildsoda (probācijas uzraudzības, ieceļošanas aizlieguma Latvijas Republikā) mēra noteikšanu. Līdz ar to neskaidrs ir jautājums par papildsoda mēra izvēlē izmantotajiem kritērijiem (it īpaši, ja papildsoda mērs atšķiras no pamatsoda mēra izvēlētajām robežām).  

12.    Prokurora izteiktais viedoklis par apsūdzētajam piemērojamo soda veidu un mēru spriedumā parasti netiek norādīts. Vairākās lietās tiesas ir minējušas, ka, nosakot sodu, ņem vērā prokurora viedokli par nosakāmo soda veidu un mēru. Izņēmums ir apelācijas instances nolēmumi, kuru aprakstošajā daļā šo prokurora lūgto sodu gan mēdz norādīt. 

13.    Vienā krimināllietā tiesa atzina, ka nav tikušas ievērotas apsūdzēto tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, tādēļ tā, pamatojoties uz Krimināllikuma 49.¹ panta pirmās daļas 2. punktu, visiem apsūdzētajiem noteica sodu, kas ir zemāks par minimālo robežu, taču sprieduma argumentācijā netika norādīts, kāds sods apsūdzētajiem tiktu piespriests gadījumā, ja tiesību pārkāpums uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā netiktu konstatēts.

14.    Gadījumos, kad tiesai jānosaka galīgais sods pēc noziedzīgo nodarījumu kopības (Krimināllikuma 50.pants), spriedumā reti tiek norādīti argumenti piemērojamā sodu saskaitīšanas principa izvēlei.

15.    Mīkstinošu apstākļu atzīšana spriedumā motivējama. Ja rajona tiesas spriedumā argumentēti atzīts, ka nav konstatēti atbildību mīkstinoši apstākļi, apelācijas instancē nav pietiekoši, ka spriedumā tie tiek konstatēti. Spriedumā arī argumentēti izklāstāms, kādēļ pirmās instances secinājumi tiek atzīti par nepamatotiem vai kļūdainiem.

DATU KOPAS PĀRSKATS

ANALIZĒTO NOLĒMUMU SARAKSTS

1.    Krimināllieta Nr.11840001216
1.1.    Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021.gada 23.aprīļa spriedums, ECLI:LV:RVPT:2021:0423.11840001216.1.S
1.2.    Rīgas apgabaltiesas 2021.gada 21.septembra lēmums, ECLI:LV:RAT:2021:0921.11840001216.3.L.

2.    Krimināllieta Nr.11840001817 
2.1.     Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2019.gada 28.jūnija spriedums, ECLI:LV:RVPT:2019:0628.11840001817.3.S.

3.    Krimināllieta Nr.11840000914
3.1.    Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2021.gada 17.maija spriedums, ECLI:LV:RVPT:2021:0517.11840000914.1.S
3.2. Rīgas apgabaltiesas 2021.gada 19.oktobra lēmums, ECLI:LV:RAT:2021:1019.11840000914.2.L.

4.    Krimināllieta Nr.11840001417
4.1. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas 2019.gada 8.maija spriedums, ECLI:LV:RVPT:2019:0508.11840001417.1.S

5.    Krimināllieta Nr.11840000422
5.1. Rīgas pilsētas tiesas 2022.gada 28.oktobra spriedums, ECLI:LV:RPT:2022:1028.11840000422.4.S.
5.2. Rīgas apgabaltiesas 2023.gada 20.aprīļa spriedums, ECLI:LV:RAT:2023:0420.11840000422.8.L.

6.    Krimināllieta Nr.11840001716
6.1. Zemgales rajona tiesas 2018.gada 29.maija spriedums, ECLI:LV:ZRT:2018:0529.11840001716.2.S.
6.2. Zemgales apgabaltiesas 2018.gada 18.decembra spriedums, ECLI:LV:ZAT:2018:1218.11840001716.3.S.

7.    Krimināllieta Nr.11840002321
7.1. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2022.gada 17.maija spriedums, ECLI:LV:RVPT:2022:0517.11840002321.1.S
7.2. Rīgas apgabaltiesas 2023.gada 6.septembra spriedums, ECLI:LV:RAT:2023:0906.11840002321.3.S.

8.    Krimināllieta Nr.11840000918
8.1. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2020.gada 17.augusta spriedums, ECLI:LV:RVPT:2020:0817.11840000918.8.S.
8.2. Rīgas apgabaltiesas 2022.gada 11.aprīļa lēmums, ECLI:LV:RAT:2022:0411.11840000918.10.L.

9.    Krimināllieta Nr.11840003615
9.1. Rīgas apgabaltiesas 2018.gada 3.decembra spriedums, ECLI:LV:RAT:2018:1203.11840003615.4.S. (Pirmās instances tiesa bija pieņēmusi attaisnojošu spriedumu, tāpēc izmantots apelācijas instances tiesas notiesājošais spriedums, kas pieņemts pēc lietas otrreizējas izskatīšanas apelācijas kārtībā) 

10. Krimināllieta Nr.11087032517
10.1.     Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2018.gada 5.jūnija spriedums, ECLI:LV:RVPT:2018:0605.11087032517.2.S
10.2.     Rīgas apgabaltiesas 2019.gada 19.marta lēmums, ECLI:LV:RAT:2019:0319.11087032517.3.L.

11. Krimināllieta Nr.11823003916
11.1.    Rēzeknes tiesas 2017.gada 27.jūnija spriedums, 11823003916.
11.2.    Latgales apgabaltiesas 2019.gada 4.februāra spriedums, ECLI:LV:LAAT:2019:0204.11823003916.1.S.
11.3.    Senāta 2020.gada 16.aprīļa lēmums Nr.SKK-308/2020, ECLI:LV:AT:2020:0416.11823003916.3.L
11.4.    Latgales apgabaltiesas 2022.gada 6.janvāra spriedums, ECLI:LV:LAAT:2022:0106.11823003916.4.S.

12. Krimināllieta Nr.11823002820
12.1.    Rēzeknes tiesas 2022.gada 7.oktobra spriedums, ECLI:LV:REZT:2022:1007.11823002820.3.S

13. Krimināllieta Nr.13340000619
13.1.    Rēzeknes tiesas 2020.gada 10.augusta spriedums, ECLI:LV:REZT:2020:0810.13340000619.3.S

14. Krimināllieta Nr.11824003021
14.1.    Daugavpils tiesas 2021.gada 25.novembra spriedums, 11824003021.
14.2.    Latgales apgabaltiesas 2022.gada 17.maija spriedums, ECLI:LV:LAAT:2022:0517.11824003021.17.S.

15. Krimināllieta Nr.11824002221
15.1.    Daugavpils tiesas 2021.gada 14.jūnija spriedums, ECLI:LV:DAUT:2021:0614.11824002221.1.S.

16. Krimināllieta Nr.11820000411
16.1.    Vidzemes rajona tiesas 2022.gada 29.aprīļa spriedums, ECLI:LV:VRT:2022:0429.11820000411.8.S.

17. Krimināllieta Nr.11823002820
17.1.    Rēzeknes tiesas 2022.gada 7.oktobra spriedums, ECLI:LV:REZT:2022:1007.11823002820.3.S.

18. Krimināllieta Nr.11829003621
18.1.    Rīgas pilsētas tiesas 2023.gada 29.marta spriedums, ECLI:LV:RPT:2023:0329.11829003621.1.S.

19. Krimināllieta Nr.18240002323
19.1.    Daugavpils tiesas 2023.gada 1.marta spriedums, ECLI:LV:DAUT:2023:0301.18240002323.1.S
19.2.    Latgales apgabaltiesas 2023.gada 11.maija spriedums, ECLI:LV:LAAT:2023:0511.18240002323.3.S

20. Krimināllieta Nr.11824004122
20.1.    Daugavpils tiesas 2022.gada 9.novembra spriedums, 11824004122.

Sagatavoja Judikatūras un zinātniski analītiskā nodaļa, saskaņoja Senāta Krimināllietu departaments