Apsvērumi kandidēšanai uz Tieslietu padomes locekļa amatu

Ievads

Mana motivācija kandidēšanai uz amatu Tieslietu padomē ir tas, ka man nav vienalga, kādā valstī dzīvojam un kādā darbā es strādāju. Mums visiem ir svarīga mūsu sabiedrības labklājība, un efektīva tiesu darbība tajā ir nozīmīga.

Katra valsts ir unikāla. Katrai sabiedrībai ir sava vēsture, sava mentalitāte, savas mantotās priekšrocības un trūkumi. Tādēļ katrai valstij ir jāmeklē attiecīgajā brīdī tai pats piemērotākais veids, kā darboties tās demokrātiskajai iekārtai, varas dalīšanai un līdzsvara un atsvaru mehānismam starp valsts varas atzariem. Tostarp rūpējoties par pienācīgu tiesu varas darbību.

Tieši šeit es redzu vislielāko Tieslietu padomes nozīmi. Tieši Tieslietu padome ir tā institūcija, kas tieši mūsu valstij piemērotā veidā mērķtiecīgi iezīmē tiesu varu valsts varas sistēmā, spēj saskatīt risināmās problēmas, paust viedokli un rīkoties, lai panāktu, ka sabiedrība saņem efektīvu tiesību aizsardzību.

Par Tieslietu padomes virzību

1. Tieslietu padomes darbībā, jo īpaši pēdējos gados, vērojama tiekšanās uz tiesu varas neatkarības stiprināšanu, un – lai tas varētu notikt – arī uz pašas Tieslietu padomes kompetences paplašināšanu un funkcionalitātes uzlabošanu.

Šo attīstības virzienu šobrīd uzskatu par pareizu.

Tādu nepieciešamību pierāda tas, ka konkrētu uzdevumu paveikšana dalītas atbildības apstākļos starp Tieslietu padomi, Tieslietu ministriju un Tiesu administrāciju, nereti nepietiekami novērtējot un respektējot tiesu varas vajadzības, sastopas ar koordinācijas un izpildes grūtībām. To vēroju gan ceļā uz e-lietu, gan Tieslietu akadēmijas veidošanas procesā, gan kvalitatīva tiesu personāla piesaistē.

Es arī redzu, ka Tieslietu padomes jau pārņemtās kompetences veiksmīgi tiek izmantotas un nu jau šķiet dabiskas. Tā ir lēmumu pieņemšana par tiesnešu karjeras virzību, tiesu vadības izvēle, tiesu un tiesnešu noslodzes jautājumu risināšana, tieša komunikācija ar tiesām. Par detaļām var būt diskusija, bet virziens ir atbalstāms.

Audzējot Tieslietu padomes aptveršanas lauku, tomēr arī jārūpējas, ka izvairāmies no tiem riskiem, kas pastāv arī izpildvarā – informācijas un komunikācijas trūkums, kapacitātes trūkums, izpratnes trūkums. Kompetences laukam jāatbilst spējām, tie jāaudzē vienlaikus, lai Tieslietu padome nepieļautu būtiskas kļūdas un nezaudētu reputāciju.

2. Otrs virziens, ko skaidri redzu Tieslietu padomes darbībā un kuru arī atbalstu, ir līdzsvara meklēšana starp tiesu varas neatkarību un pašas tiesu varas atbildību par kvalitatīvu un efektīvu darbību, galvenokārt caur tiesu pašpārvaldes lomas skaidrošanu un stiprināšanu. Arī šī pareizā līdzsvara meklēšana un to veidu meklēšana, kā nodrošināt vienlaikus gan neatkarību, gan atbildību, katrā valstī atšķiras. Tieslietu padomei šajā ziņā jābūt visjutīgākajai institūcijai un jāpielāgojas situācijai, lai neiebrauktu vienā vai otrā grāvī.

Šajā sakarā Tieslietu padomes šā brīža darbībā var vērot, ka tiesu varas kvalitatīva izaugsme ir pastāvīgi dienaskārtībā – caur tiesnešu atlases procedūrām, caur tiesnešu apmācības procesa pārņemšanu savā kompetencē, caur traucējošu apstākļu novēršanu tiesu darba organizācijā, caur vedināšanu uz kvalifikācijas celšanu. Tur ne tikai nav ko iebilst, bet tajā ir jāpalīdz, kā vien var, un es ceru, ka varēšu dot savu artavu, pieņemot konkrētus lēmumus.

Līdz ar to piesardzīgi apgalvoju, ka, manuprāt, mani uzskati lielos vilcienos saskan ar Tieslietu padomes šā brīža darbības virzienu un redzējumu. Par to, cik tālu vai augstu kurā virzienā doties, un arī par detaļām vienmēr var būt diskusija.

Par Tieslietu padomes darbības veidu

1. Par būtisku uzskatu veidot labas, veselīgas dialoga tradīcijas ar pārējiem valsts varas atzariem. Sava veida nerakstītās konstitucionālās tiesības, kurām ir ļoti liela nozīme. Domāju, ka Tieslietu padomei nevajadzētu šodien uzstāt uz plašāku kompetenci likumos, ja tiesu vara būtu pietiekami respektēta dialogā ar citiem valsts varas atzariem. Bet par savstarpēju komunikāciju un sadarbību ir atbildīga arī pati tiesu vara, par to ir jādomā.

2. Par būtisku uzskatu arī veicināt starptautiskajās tiesu institūcijās (Eiropas Cilvēktiesību tiesā, Eiropas Savienības Tiesā) pienākumus pildošo kolēģu iesaisti. Viņu skats no ārpuses un viņu ekspertīzes līmenis, kā arī novērojamā aktīvā iesaiste Latvijas tiesiskās sistēmas uzlabošanā būtu vērtīgs resurss.

Manas personīgās prioritātes

Ņemot vērā Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā gūto pieredzi, dabiska prioritāte vismaz sākumposmā būtu iestāšanās par esošā tiesnešu korpusa profesionālo prasmju izaugsmi, kas atbilst vienam no Tieslietu padomes stratēģijas mērķiem – efektīva un kvalitatīva tiesu vara.

Būtībā tieši šis stratēģijas mērķis ir vienīgais tiesu uzdevums – kvalitatīva tiesas spriešana ir tas, ko no mums gaida, un gan neatkarība, gan viss pārējais ir tikai priekšnoteikumi un instrumenti, lai šī kvalitatīvā tiesas spriešana būtu iespējama.

Tiesneši ir ļoti īpašs, unikāls kolektīvs – galvenokārt tādēļ, ka katrs no viņiem ir neatkarīgs lēmumu pieņemšanā, bet arī vispār darba specifikas dēļ. Arī komunikācija ar tiesnešiem un profesionālo prasmju lološana ir sarežģīts process, kurā ir būtiski saprast gan esošo situāciju, gan cēloņus un faktorus, kas var gremdēt vai celt tiesnešu profesionālo sniegumu, tikai tā var soli pa solim virzīties uz augstāku kvalitāti.

Ar to dabiski saistīta vēl viena mana prioritāte, varbūt nedaudz tehniskāka – saiknes uzturēšana ar Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju. Nevajadzētu aizmirst, ka Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija ir vienīgā institūcija, kas ir tiešā individuālā kontaktā ar pilnīgi visiem Latvijas tiesnešiem, un tā zina ļoti daudz par tiesnešu profesionālo līmeni un to ietekmējošiem faktoriem.

Mani plusi

1. Man ir jau diezgan bagātīga pieredze tiesneša amatā, tai skaitā 17 gadi Augstākās tiesas tiesneša amatā, kas ir bijusi laba skola gan komunikācijā koleģiālā institūcijā, gan izlēmībā, pamazām iekrāta arī diezgan bagāta informācija un izpratne par tiesu sistēmu.
2. Man ir interese par tiesu sistēmas kopējiem jautājumiem, spēja saskatīt sistēmiskas problēmas, konceptuāla domāšana. Man šķiet, ka esmu izaugusi līdz tam, lai no domāšanas pārietu pie lemšanas un darīšanas.
3. Esmu patstāvīgi domājoša un nebaidos diskusijās paust atšķirīgu viedokli, ja tas ir svarīgi.
4. Es nedzīvoju administratīvo tiesu burbulī. Esmu darbojusies Latvijas Tiesnešu biedrības valdē, bet pēdējos sešus gadus esmu pildījusi pienākumus tiesnešu pašpārvaldē – Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā. Esmu vienlīdz ieinteresēta redzēt visu tiesu varas atzaru situāciju, problēmas un meklēt risinājumus, kas ir svarīgi visiem. Jo īpaši darbs Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā radināja izprast jebkuras specializācijas un jebkura tiesu līmeņa problemātiku, kā arī būt dialogā ar visu specializāciju un līmeņu tiesnešiem. Paldies Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas kolēģiem, ar kuriem mums vienmēr bijušas atvērtas sarunas un patiesi koleģiāls darbs. Gribētos domāt, ka arī Augstākās tiesas iekšienē esmu vienmēr bijusi atvērta sarunām ar visiem kolēģiem.