08.12.2022.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-42/2022
Civillikuma 1635. panta pirmajā daļā paredzētās tiesības prasīt atlīdzību par morālo kaitējumu, kuru izraisījusi tuvinieka nāve, ir arī mirušās personas brāļiem un māsām
30.06.2022.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-41/2022
Likums neliedz personai celt prasību civilprocesuālajā kārtībā par morālā kaitējuma atlīdzības piedziņu sakarā ar citas personas nāvi, kas iestājusies nekvalitatīvas ārstniecības rezultātā, ja tā nav prasījusi atlīdzību no Ārstniecības riska fonda.
30.06.2022.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-41/2022
Tiesības pretendēt uz morālā kaitējuma atlīdzību saistībā ar citas personas nāvi ir personām, kurām ar cietušo viņa nāves brīdī ir bijušas īpaši ciešas personiskas attiecības, kuras raksturo intensīva emocionālā saikne, un līdz ar to šo attiecību pārtraukšana, cietušajam ejot bojā, minētajām personām rada īpaši intensīvas ciešanas.
Šādas attiecības parasti pastāv starp laulātajiem un tuviem radiniekiem (piemēram, vecāki, bērni), bet var pastāvēt arī minētajām attiecībām līdzīgu attiecību gadījumos, kas balstītas tajos pašos tuvības principos (piemēram, faktiskās kopdzīves partneri, audžuvecāki).
Civillikuma 1635.pants neizvirza mantinieka statusu kā priekšnoteikumu morālā kaitējuma atlīdzības saņemšanai.
30.06.2022.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-41/2022
Nosakot morālā kaitējuma atlīdzības apmēru pēc tiesas ieskata saskaņā ar Civillikuma 1635. pantu, par pamatu taisnības apziņas konkretizēšanai var kalpot arī Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 14. pantā noteiktās vadlīnijas, tostarp attiecībā uz maksimālo atlīdzinājuma apmēru dažāda smaguma kaitējumu gadījumos.
Turpretim Pacientu tiesību likuma 16. panta regulējums, kas attiecas uz atlīdzības apmēru no Ārstniecības riska fonda, pēc mērķa un satura ir pārāk atšķirīgs, lai varētu piemērot analoģiju, tāpēc atlīdzības noteikšanā, piemērojot Civillikuma 1635. pantu, nevar tikt izmantoti Pacientu tiesību likuma 16. pantā noteiktie kaitējuma atlīdzināšanas principi un tajā noteiktais apmērs.
21.12.2021.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-320/2021
Civillikuma 16.pants neizslēdz mantinieka tiesības Latvijā atklājušos mantojumu pieņemt ārpus Latvijas, un neatkarīgi no mantojuma pieņemšanas vietas šī gribas izteikuma sekas attiecas arī uz Latvijā atklājušos mantojumu. Ņemot vērā Civillikuma 382. un 699.panta noteikumus, mantojuma pieņemšanas darbības, kas izdarītas vienā valstī, ir attiecināmas uz visu mantojumu kopumā.
12.10.2021.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-191/2021
Iestādei, kas īsteno valsts funkciju personu veselības aprūpē, un tās darbiniekiem, uzzinot par bērna interesēm pretēju rīcību no trešo personu puses ir pienākums nodrošināt bērna tiesību ievērošanu un sekmēšanu, sperot visus saprātīgi nepieciešamos soļus, lai novērstu iespējamā kaitējuma iestāšanos.
30.01.2020.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-466/2020
Komercsabiedrības un tās dalībnieka atbildības norobežošana nevar būt aizsegs dalībnieka apzinātu darbību veikšanai, lai izvairītos no saistību izpildes, apejot likumu.
Strīdā par uzturlīdzekļu apmēra noteikšanu, izvērtējot uzturlīdzekļu maksātāja spējas un mantas stāvokli, tiesai ir jāņem vērā arī tie ienākumi, kurus personai nav objektīvu šķēršļu iegūt no tās pilnībā kontrolētas komercsabiedrības.
07.07.2020.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-304/2020
Deklarētās dzīvesvietas adreses maiņa nerada pamatu ne īres tiesisko attiecību nodibināšanai, ne arī to izbeigšanai vai no īres tiesiskajām attiecībām izrietošo saistību pārgrozīšanai.
29.10.2020.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-288/2020
Saskaņā ar Komerclikuma 221.panta astoto daļu komercsabiedrības valdes loceklim ir tiesības, nevis pienākums, saņemt atlīdzību. Šāds darbs Civillikuma 1912.panta izpratnē var būt dāvana, uz kuru kreditori var vērst piedziņu šī likuma 1927.panta kārtībā. Ja komercsabiedrība (apdāvinātais) ir ar valdes locekli (dāvinātāju) tieši saistīta persona, iebilstot pret valdes locekļa kreditoru celto prasību, komercsabiedrībai jāpierāda apstākļi, kuru dēļ tā bauda likuma aizsardzību
15.12.2020.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-231/2020
Civillikuma 1074. un 1075. pantā ietvertā regulējuma jēga un mērķis primāri ir aizsargāt visu kopīpašnieku tiesības un intereses, tās pēc iespējas samērojot, nevis sekmēt viena kopīpašnieka ekonomisko interešu īstenošanu. Civillikuma 1. pants tiesību piemērotājam uzliek pienākumu izdarīt katrā atsevišķajā gadījumā ar likumu aizsargāto interešu izvērtējumu un sakarā ar to noteikt subjektīvo tiesību saturu un robežas.
12.03.2020.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-189/2020
Tiesa nevar spriedumu pamatot vienīgi ar Civillikuma 1.pantu. Civillikuma 1.pantā nostiprinātais labas ticības princips nav uzskatāms par tiesai dotu pilnvarojumu katras tiesiskās situācijas risinājumu pielāgot vispārīgiem taisnīguma apsvērumiem, brīvi grozot no likuma vai tiesiska darījuma izrietošas tiesiskās sekas.
17.12.2019.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-259/2019
Civillikuma 1.pantā ietvertais labas ticības princips kā tiesību normu piemērošanas un tiesisko attiecību vērtēšanas kritērijs ir ņemams vērā kopīpašuma izbeigšanas lietās.
12.03.2019.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-15/2019
Kompetence piešķirt savam spriedumam atpakaļvērstu spēku, atzīstot, ka augstāka juridiska spēka tiesību normai neatbilstošā tiesību norma nav spēkā ar kādu noteiktu brīdi pagātnē, tādējādi pārgrozot jau pastāvošās tiesiskās attiecības, ir vienīgi Satversmes tiesai. Tiesai, kas izskata civillietu, šādas kompetences nav.
11.10.2018.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-148/2018
Pasažieris, kuram saskaņā ar Regulu Nr.261/2004 ir izmaksāta atlīdzība par iekāpšanas atteikumu, varētu papildus prasīt arī atlīdzinājumu par tam nodarīto morālo kaitējumu saskaņā ar Civillikuma 1635.pantu, tomēr šādā gadījumā pasažierim būtu īpaši jāpierāda, ka, neskaitot laika zudumu, tam ir radīts arī cita veida kaitējums.
24.08.2017.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-211/2017
Civillikuma 1587.pants nepiešķir tiesai pilnvarojumu jautājumu par tiesīgi noslēgta līguma noteikumu izpildi izspriest, balstoties uz vispārīgajiem taisnīguma apsvērumiem, brīvi grozot no likuma vai tiesiska darījuma izrietošās tiesiskās sekas un nepaskaidrojot, kāpēc situācijā, kad līgumu slēguši līdztiesīgi darījuma dalībnieki, vienas puses intereses bauda tiesisku aizsardzību, bet otras – nē.
28.04.2016.
Decision of the Department of Civil Cases, case No SKC-1840/2016
Notariāta likuma 5.pantā noteikts, ka zvērināts notārs amata darbībā pakļauts vienīgi likumam un pilda savus pienākumus kā neatkarīgs, neitrāls fizisko un juridisko personu civilo tiesību un likumisko interešu nodrošinātājs; zvērinātam notāram kā valsts ieceltai amatpersonai, kurai ir uzdots vest mantojuma lietu, ir pienākums veikt tādas darbības, lai nodrošinātu mantojuma procesā iesaistīto personu civilās tiesības un likumīgās intereses. Ja starplaikā no kreditora pretenzijas iesniegšanas līdz notariālā akta par mantojuma lietas izbeigšanu taisīšanai ir stājušies spēkā noteikumi par jauniem papildnosacījumiem, kuru izpilde ir obligāts priekšnoteikums kreditoru pretenziju atzīšanai un iekļaušanai aktā par mantojuma lietas izbeigšanu, tad likumā noteiktā kārtībā iegūtu kreditora tiesību nodrošināšanas nolūkā zvērinātam notāram jāpaziņo un jādod iespēja jaunās prasības kreditoram izpildīt. (Civillikuma 416.panta otrā daļa un Notariāta likuma 5., 306.pants)
23.09.2014.
Judgement of the Department of Civil Cases, case No SKC-2376/2014
Darba likums nesatur noteikumus par pamatiem darba līguma atzīšanai par spēkā neesošu, tādēļ šajā jautājumā tiesību normu kolīzija starp Darba likumu un Civillikumu nepastāv un nav formālu šķēršļu Civillikuma 1415.panta noteikumu piemērošanai.
Par neatļautu darbību Civillikuma 1415.panta izpratnē var tikt uzskatīta algas palielināšana pašam sev, ja tiek konstatēts prettiesisks darījuma motīvs jeb darījuma subjektīvais mērķis, vai ja tā notikusi, pārkāpjot likumu, piemēram, pārkāpjot pilnvarnieka likumisko pienākumu izpildīt viņam doto uzdevumu ar lielāko rūpību (Civillikuma 2295.pants); turklāt šādā gadījumā nav nozīmes apstāklim, ka algas palielināšana pati par sevi nav prettiesiska vai formāli ietilpst pilnvarojumā.
Ne vien par likuma, bet arī par labu tikumu pārkāpumu Civillikuma 1415.panta izpratnē uzskatāma svešas mantas pārvaldnieka rīcība ar viņam uzticēto mantu tikai savās interesēs pretēji mantas īpašnieka interesēm.
Paškontrahēšanās gadījumā līdzējs vienā savā tiesiskajā statusā (kā darbinieks) nevar atsaukties uz tādu apstākļu nezināšanu, kurus viņš zināja vai kurus viņam vajadzēja zināt savā otrajā statusā (kā otra līdzēja pilnvarnieks).
Fiziskā persona, kura darījumā ar savu pilnvarotāju ir paškontrahējusies savās interesēs un par sliktu savam pilnvarotājam, nevar tikt uzskatīta par labticīgu trešo personu attiecībā pret savu pilnvarotāju konkrētā darījuma ietvaros un tādēļ nebauda likuma aizsardzību šajās tiesiskajās attiecībās ne kā trešā persona, ne arī kā darbinieks.
21.05.2014.
Decision of the Department of Civil Cases, case No SKC-26/2014
Pilnvarojot mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju par savu tiesību īstenotāju, autors nodod tai izņēmuma tiesības uz savu radošo darbu licencēšanu, kuras obligāts elements ir atbilstīgas atlīdzības noteikšana.
Vienotu tarifu, pēc kuriem tiek aprēķināta licences maksa jeb atlīdzība, noteikšana ir efektīvs un piemērots līdzeklis vienlīdzīgas attieksmes pret visiem autoru darbu izmantotājiem nodrošināšanai, tomēr tiem ir priekšlikuma juridiskā daba un darbu izmantotājiem tarifi nav saistoši līdz brīdim, kad puses par tiem ir vienojušās vai kad atlīdzības lielumu ir noteikusi tiesa (Autortiesību likuma 41.panta pirmā un trešā daļa).
Vienošanās procesā (Autortiesību likuma 41.panta pirmā daļa) mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijai būtu jācenšas sniegt sarunu partneriem pēc iespējas plašāku informāciju, tostarp par tarifu veidošanas mehānismu, neaprobežojoties ar apgalvojumiem par noteikto tarifu atbilstību Starptautiskās autoru un komponistu biedrības konfederācijas (CISAC) izstrādātajiem pamatprincipiem.
Pēc tiesas ieskata izšķirot mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijas un autoru darbu izmantotāju strīdu par licences maksu (Autortiesību likuma 41.panta trešā daļa), tiesai ne tikai jānoteic atlīdzības lielums,bet arī jāpamato, kādēļ tā piespriesto atlīdzību uzskatījusi par taisnīgu. Turklāt sprieduma pamatojumam jāatklāj, ka tiesa izvērtējusi visus apstākļus, kuriem ir nozīme lietā, un nav balstījusies uz subjektīviem, bet gan racionāliem juridiskiem apsvērumiem.
23.10.2013.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-257/2013
Tiesa nevar lemt par nekustamā īpašuma apgrūtinājumu pamatotību procesā, kurā prasība nav celta pret zemesgrāmatā ierakstīto īpašnieku.
Prasījumi par tādu ierakstu dzēšanu, kas zemesgrāmatās ierakstīti pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas, bet pirms atsavinājuma līguma nostiprināšanas, nav uzskatāmi par personiskiem prasījumiem, bet gan par tādiem, kas vērsti uz lietu tiesību apjoma noskaidrošanu un īpašuma statusa maiņu pirms jauna īpašnieka ierakstīšanas zemesgrāmatā. Ja persona pretēji Zemesgrāmatu likuma 97.panta jēgai prasījumu par nostiprinājuma dzēšanu nav izteikusi īpašuma prasībā vai nolēmusi to darīt vēlāk, tad šāda prasība tāpat jāceļ pret zemesgrāmatā ierakstīto īpašnieku (vai jāpiekrīt tiesību nostiprināšanai uz īpašumu ar esošajiem apgrūtinājumiem).
12.03.2013.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-108/2013
1.No Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta vienpadsmitās daļas izriet, ka, pat neesot prasībai par kāda līguma noteikuma atzīšanu par spēkā neesošu, tiesai uzdots šādu noteikumu nepiemērot, ja tas ir netaisnīgs no patērētāja tiesību viedokļa.
2.Izšķirot civiltiesisko strīdu, tiesai neatkarīgi no Patērētāju tiesību aizsardzības centra pozīcijas, ir tiesības patstāvīgi izvērtēt līguma noteikumus pušu tiesiskās vienlīdzības, tai skaitā, labticīguma aspektā.
17.10.2012.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-574/2012
Tratas izmantošana par saistību pastiprinājumu, lai tādā veidā nodrošinātu kauzālas saistības izpildi, ir pretrunā vekseļa būtībai, kuru izteic beznosacījuma solījums (uzdevums) maksāt noteiktu naudas summu.
Tratā nav iekļaujams arī līgumsods kā vekseļa devēja saistību pastiprinājums, jo šāds institūts vekselim kā vērtspapīram Vekseļu likumā nav paredzēts. Atbilstoši Civillikuma 1717.pantam līgumsodu var pievienot katram līgumam, bet vekselis pēc savas būtības nevar tikt pielīdzināts saistību tiesību līgumam.
25.01.2012.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-227/2012
Uztura līguma personiskais raksturs ir saistīts vienīgi ar uztura ņēmēja personību, bet ne ar uztura devēja personīgu darbību saistību izpildē. Nozīme piešķirama nevis tam, kas dod saistības izpildījumu, bet gan tam, vai izpildījums sasniedzis paredzēto rezultātu.
16.11.2011.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-347/2011
Bioloģiskā tēva tiesības uz paternitātes noteikšanu nav uzskatāmas par tādām, kas izņemtas no noilguma ietekmes. Tā kā bērna interesēm atbilst tāds stāvoklis, kad viņam ir zināmi abi vecāki, tēva tiesības noteikt paternitāti tiesas kārtībā nevar pastāvēt mūža garumā, jo situācija bērna dzīvē var mainīties un paternitātes noteikšana zināmos apstākļos var neatbilst bērna interesēm (Civillikuma 6. pants, 1895. pants).
20.04.2011.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-175/2011
1. Attiecībā uz strīdu starp privātpersonām direktīva pati par sevi nevar radīt pienākumu attiecībā uz privātpersonām, un līdz ar to uz to nevar atsaukties, vēršoties pret privātpersonām.
Visos gadījumos, kad direktīvas noteikumi pēc to satura ir bez nosacījumiem un pietiekami precīzi, privātpersonām ir tiesības uz tiem atsaukties valsts tiesās prasībās pret valsti, ja tā nav transponējusi direktīvu noteiktajā termiņā valsts tiesībās vai arī ja tā ir veikusi nepareizu transpozīciju, kas tādējādi izslēdz direktīvas piemērošanu horizontālajās attiecībās.
2. Nacionālo tiesu pienākums ir interpretēt nacionālās tiesības atbilstoši direktīvām, taču kā tas izriet no Eiropas Savienības Tiesas judikatūras, valsts tiesai, kurai ir jāiztiesā prāva tikai starp privātpersonām, līdzko tai ir jāpiemēro valsts tiesību normas, kas ir pieņemtas, lai transponētu pienākumus, ko paredz direktīva, ir jāņem vērā valsts tiesību normu kopums un tas ir jāinterpretē, cik vien iespējams, direktīvas teksta un mērķa kontekstā, lai nonāktu pie risinājuma, kas atbilst direktīvas mērķim. No minētās atziņas izriet, ka nacionālo tiesību normu interpretācija atbilstoši direktīvas mērķim ir veicama, ja direktīvas pārņemšana valsts tiesībās nav notikusi atbilstoši direktīvā izvirzītajam mērķim.
3. Valsts tiesas pienākuma ņemt vērā direktīvas saturu, interpretējot attiecīgās valsts tiesību normas, robežas nosaka vispārējie tiesību principi, īpaši tiesiskās drošības princips un atpakaļejoša spēka aizlieguma princips, un minētais pienākums nevar būt pamats valsts tiesību contra legem interpretācijai.
27.04.2011.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-131/2011
1. Izšķirot jautājumu par ārvalsts likumu piemērošanu, tiesai vispirms ir nepieciešams noteikt izskatāmās prasības priekšmetu.
2. Tiesa nedrīkstēja interpretēt ārvalsts likumu ar Civillikuma 1415.panta palīdzību, jo tas ir pretrunā ar valsts tiesību sistēmas integritāti un suverenitāti.
09.02.2011.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-56/2011
Morālais kaitējums ir subjektīvs jēdziens, tās ir personas ciešanas, sāpes, pārdzīvojumi, ko nav iespējams tieši novērtēt. Pārciestā sekas nav iespējams aizstāt ar naudu, taču, sniedzot cietušajai personai atbilstīgu atlīdzinājumu naudas izteiksmē, ir iespējams sniegt viņai zināmu gandarījumu un tādējādi mazināt ciešanas un sāpes.
Atlīdzības apmēru par morālo kaitējumu nosaka tiesa pēc sava ieskata, ņemot vērā morālā kaitējuma smagumu un sekas. Tomēr jāatzīst, ka nepastāv vienotas likmes atlīdzinājuma summas noteikšanai par morālo kaitējumu. Tādējādi atlīdzības apmērs nosakāms katrā konkrētā gadījumā pēc tiesas ieskata, vadoties pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principiem (Civillikuma 5.pants).
07.04.2010.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-74/2010
1.Civiltiesiskās apgrozības stabilitātes nodrošināšanai tiesai vispusīgi jāizvērtē gan zemesgrāmatu ierakstu publiskās ticamības, gan īpašuma tiesību aizsardzības, gan labticīga ieguvēja aizsardzības principu mijiedarbība konkrētos apstākļos.
2. Likuma pārkāpums, ko izdarījusi iedzīvotāju izvēlēta pārstāvniecības institūcija – dome, ir pretējs iedzīvotāju, tas ir, pašvaldības kā tādas interesēm. Šādā gadījumā prokurors atbilstoši Prokuratūras likuma 1. pantam un 17.panta otrās daļas 3.punktam ir tiesīgs celt prasību tās institūcijas, kas pārstāv iedzīvotājus, respektīvi domes, interesēs.
29.10.2008.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-353/2008
1. Ar nekustamā īpašuma pārdošanu vairākiem pircējiem un vēlākā pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā agrākajam pircējam tiek atņemta iespēja celt īpašuma prasību, jo gadījumos, kad nekustams īpašums pārdots diviem pircējiem, priekšroka ir tam, kura līgums ierakstīts zemesgrāmatā (Civillikuma 2031.pants).
2. Zaudējumu atlīdzināšana atstumtajam pircējam neaprobežojas ar pirkuma summu, kas tika izdota nekustamā īpašuma iegādei. Ievērojot apstākli, ka atstumtais pircējs zaudē mājokli, kurā faktiski ir dzīvojis, zaudējumu novērtēšanai var kalpot ne vien naudas summa, kas samaksāta atsavinātā nekustamā īpašuma iegādei, bet arī līdzvērtīga mājokļa iegādei nepieciešamā summa (Civillikuma 1770.pants).
04.06.2008.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-132/2008
1.Likuma par ostām Pārejas noteikumu 5.punkts nosaka ostu pārvalžu tiesības rīkoties ar ostu teritorijā iekļauto zemi arī pirms īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā, tomēr ierobežo tās rīcību, attiecinot šīs tiesības tikai uz to valdījumā nodoto zemi.
2.Risinot jautājumus, kas saistīti ar strīdus zemesgabala valdījumu, tā iegūšanu, turpināšanos un izbeigšanos jāvadās no Civillikuma normām, kas regulē šīs attiecības.
23.05.2007.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-413/2007
Kravas pārvadātājam un saņēmējam, noslēdzot starptautisku kravas autopārvadājuma līgumu un paredzot pārvadātāja atbildību par kravu atbilstoši 1956.gada 19.maija Konvencijai par starptautisko autopārvadājuma līgumu (CMR), kurai Latvijas Republika pievienojusies 1993.gada 2.decembrī, nav piemērojamas Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma normas par ceļu satiksmes negadījumā nodarīto zaudējumu kravai. Norādītais likums piemērojams ārpuslīgumiska rakstura civiltiesiskai atbildībai, kas iestājas ceļu satiksmes negadījuma rezultātā.
11.04.2007.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-283/2007
Nevar atzīt par pareizu norādi kasācijas sūdzībā, ka tiesa nav konstatējusi priekšnoteikumus Civillikuma 1328. un 1779.panta piemērošanai un nepamatoti atsaukusies uz Civillikuma 1.pantu.
28.03.2007.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-174/2007
Sauszemes transportlīdzekļu apdrošinātāja tiesības iesniegt regresa prasību pret personu, kas zaudējumus nodarījusi ar nodomu vai aiz rupjas neuzmanības, nevar tulkot paplašināti un tās nav attiecināmas uz transportlīdzekļa vadītāju, kas noslēdzis apdrošināšanas līgumu (1997.gada 13.marta Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likuma 40.panta pirmās daļas 3.punkts un 2004.gada 7.aprīļa likuma 41.panta pirmās daļas 4.punkts).
04.04.2007.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-87/2007
Direktīvas kā Eiropas Savienības tiesību atvasināts akts dalībvalstij ir obligātas pēc tam, kad tās ietvertas nacionālajā likumdošanā (Konsolidētā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 249.panta pirmā un otrā daļa).
15.11.2006.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-662/2006
Būvniecības dalībnieka pienākums ir atlīdzināt trešajām personām zaudējumus, kurus viņš nodarījis ar savu darbību vai bezdarbību. Apakšuzņēmuma līguma noslēgšana pati par sevi neatbrīvo apakšuzņēmēju kā būvniecības dalībnieku no zaudējumu atlīdzības (Būvniecības likuma 33.panta pirmā daļa).
Civillikuma 1635.panta nosacījumam par morālā kaitējuma atlīdzību 2006.gada 26.janvāra redakcijā, kas ir spēkā no 2006.gada 1.marta, nav atpakaļejoša spēka (likuma „Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanu, publicēšanu, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 9.pants).
04.10.2006.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-540/2006
Nosakot maksātnespējīgās zemnieku saimniecības nekustamā īpašuma izsoles sākumcenu ievērojami zemāku par tās vērtību un pārdodot izsolē par šo cenu, nav ievērots labas ticības princips un subjektīvās tiesības nav savienotas ar pretējo interešu novērtēšanu (Civillikuma 1.pants).
12.10.2005.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-318/2005
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras atteikums izmaksāt aprēķināto, bet neizmaksāto, pensiju kā administratīvais akts pārsūdzams administratīvā procesa kārtībā.
09.02.2005.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-75/2005
Saskaņā ar labas ticības principu personai var tikt liegta subjektīvo tiesību izlietošana vai subjektīvo pienākumu izpilde, ja izrādās, ka otras puses pretējās intereses saskaņā ar likuma mērķi un konkrētiem lietas apstākļiem atzīstamas par svarīgākām.
