29.04.2020.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-152/2020
Civillikuma 416.panta septītajā daļā noteiktais, ka, ierakstot zemesgrāmatā īpašuma tiesības valstij uz nekustamo īpašumu, kas atzīts par bezmantinieka mantu, vienlaikus tiek dzēstas uz šo īpašumu ierakstītās parādu saistības, apgrūtinājumi un aizlieguma atzīmes, attiecas arī uz hipotēkas dzēšanu.
04.07.2017.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-248/2017
1. Civillikuma 1907.pantā ir noteikts, ka noilgumam nav pakļautas tikai zemes grāmatās ierakstītas saistību tiesības. Savukārt hipotēka nav saistību tiesība. Tā ir lietu tiesība uz ķīlā nodoto lietu, no kuras kreditors var apmierināt savu saistībtiesisko prasījumu (Civillikuma 1278.pants). Tas, ka ķīlas tiesība nodrošina saistību tiesību, nepadara pašu ķīlas tiesību par saistību tiesību Civillikuma 1907.panta izpratnē.
Tēzei par hipotēkas nenoilgšanu ir nozīme tikai, ciktāl pastāv ar to nodrošinātais saistībtiesiskais prasījums. Tas nozīmē, ka hipotēka kā blakus tiesība nenoilgst patstāvīgi, respektīvi, atrauti no tās pamatā esošā saistībtiesiskā prasījuma. Bet hipotēkas kā blakus tiesības nodibināšana neizņem pašu saistībtiesisko prasījumu no noilguma iedarbības.
23.01.2015.
Decision of the Department of Civil Cases, case No SKC-1908/2015
Zemesgrāmatu likuma 129. panta pirmās daļas 2. punkta noteikumi uzskatāmi par izpildītiem arī tad, ja lūgumam par hipotēkas nostiprināšanu ir pievienots piespiedu izpildīšanai pakļautais oriģinālakts un atbilstoši Notariāta likuma D1 sadaļai „Notariālie akti, kas izpildāmi tiesas spriedumu izpildes kārtībā” izdots notariālais izpildu akts.
30.09.2014.
Decision of the Department of Civil Cases, case No SKC-2821/2014
Nodokļu administrācijas lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir izpildu dokuments, kas izpildāms tiesas spriedumu izpildes noteiktajā kārtībā.
Tāpat kā Civillikuma 1307. pantā minētais tiesas spriedums, arī nodokļu administrācijas lēmums noder par pamatu hipotēkas iegūšanai, ievedot lēmumu par nodokļu parāda piedziņu zemesgrāmatā (Civillikuma 1307. un 1372.pants, Zemesgrāmatu likuma 44.pants).
31.10.2014.
Judgement of the Department of Civil Cases, case No SPC-27/2014
1. Kreditora prasījuma samazināšana pretēji viņa gribai nav izmantojama atrauti no Maksātnespējas likuma un tiesiskās aizsardzības procesa mērķiem un principiem, it īpaši tiesību saglabāšanas principa un saistību izpildes principa kontekstā. Savukārt Maksātnespējas likuma mērķi un principi nedrīkst tikt iztulkoti un izmantoti pretēji Satversmes 105.pantā noteiktajām pamattiesībām uz īpašumu. Tiesai, konstatējot prasījuma tiesību būtisku samazināšanu un mēģinājumu dzēst šo prasījumu nodrošinošo hipotēku, bija jāpievēršas piemērojamo tiesību normu sistēmiskajai un teleoloģiskajai iztulkošanai Satversmes 105.panta un Maksātnespējas likuma mērķu un principu kontekstā.
Ja kreditora tiesību aizskārums ir divu savstarpēji saistītu galvenā parādnieka un ķīlas parādnieka ĀTAP rezultātu kumulatīvas sekas, lietas efektīva un taisnīga izspriešana nav iespējama, aplūkojot ķīlas parādnieka ĀTAP tiesību jautājumus atrauti no galvenā parādnieka ĀTAP tiesību jautājumiem, jo vairāk tādēļ, ka ķīlas tiesība ir tikai blakus tiesība attiecībā pret prasījumiem pret galvenajiem parādniekiem (Civillikuma 1283.pants).
Galvenā parādnieka ĀTAP plānu nesaskaņojuša kreditora stāvoklis ĀTAP gaitā nevar tikt pasliktināts, samazinot ķīlas tiesību uz ķīlas parādniekam piederošo nekustamo īpašumu, tādēļ šā kreditora prasījums pret ķīlas parādnieku ir spēkā, turklāt apmēra ziņā tas atbilst kreditora pilnam prasījuma apmēram pret galveno parādnieku, kāds pastāvēja pirms galvenā parādnieka ĀTAP plāna apstiprināšanas (Maksātnespējas likuma 46.3 panta pirmā daļa (01.11.2007. likuma redakcijā) un Maksātnespējas likuma 40.panta trešā daļa (26.07.2010. likuma redakcijā)).
Līdz ar to tiesai nebija pamata apstiprināt tādu ķīlas parādnieka ĀTAP plānu, kurā, pārkāpjot Maksātnespējas likuma 40.panta ceturtās daļas 3.punktu (26.07.2010. likuma redakcijā), nav atspoguļotas tā saistības pret nodrošināto kreditoru, kuras izriet no ķīlas tiesības, turklāt tā prasījuma apmērā, kāds kreditoram bija pret galveno parādnieku pirms šā galvenā parādnieka ĀTAP plāna apstiprināšanas, atskaitot tās summas, kuras galvenā parādnieka ĀTAP plāna izpildes gaitā kreditors bija saņēmis.
2.Galvenā parādnieka ĀTAP plāna saskaņošanas, apstiprināšanas un izpildes rezultātā samazināts nodrošinātā kreditora prasījums, ja samazinājums noticis pretēji šā kreditora gribai, nav uzskatāms par prasījuma dzēšanu Civillikuma 1309.panta izpratnē un tādēļ pats par sevi neizbeidz un nesamazina ķīlas tiesību, kura nodrošina šo prasījumu.
14.12.2013.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-398/2013
Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana pēc Civilprocesa likuma 400.panta pirmās daļas 1.punkta tiek īstenota un Civilllikuma 1329. un 1330.pantā paredzētās sekas iestājas, realizējot hipotēku un komercķīlu, tādēļ konkrētajā lietā būtiska nozīme ir apstākļiem, vai komercķīlas priekšmets – automašīna – ir saglabājies (reāli pastāv dabā) un vai parādnieks to nodevis kreditoram, lai tas varētu izmantot pielīgtās tiesības un pārdot šo ķīlu par brīvu cenu bez izsoles.
To, ka ķīlas priekšmets ir saglabājies (parādnieks izpildījis komercķīlas līgumā noteikto pienākumu nodot ieķīlāto automašīnu ķīlas ņēmējam) un ar tās pārdošanu iespējams segt visu prasījumu, ir jāpierāda atbildētājam (parādniekam), nevis prasītājam (kreditoram).
04.10.2013.
Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SPC-42/2013
Kaut arī Maksātnespējas likums tieši neparedz trešo personu, kura ir ķīlas (hipotēkas) ņēmēja, atzīšanu par nodrošināto kreditoru, tomēr, ņemot vērā Maksātnespējas procesa likuma 6.pantā noteikto tiesību saglabāšanas un kreditoru vienlīdzības principu, kā arī hipotēkas liettiesisko raksturu, tostarp Civillikuma 1286.pantā noteikto, ka ķīlas tiesība paliek spēkā tik ilgi, kamēr pilnībā apmierināts kreditors, secināms, ka ķīlas ņēmējs saglabā tiesības uz prasījuma apmierināšanu no ieķīlātās lietas neatkarīgi no tā, vai ķīlas devējam ir pasludināts maksātnespējas process.
25.04.2012.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-257/2012
Saskaņā ar Civillikuma 1312.panta pirmās daļas 2.punktu, ja ķīlas ņēmējs, saņemot lietu ķīlā, nezināja par to, ka ķīlas devēja tiesības uz lietu ir aprobežotas ar nosacījumu vai tās var tikt atceltas, viņš tiek atzīts par labticīgu ieguvēju un viņa ķīlas tiesības saglabājas, neskatoties uz ķīlas devēja īpašuma tiesību izbeigšanos uz lietu. Tādējādi likums nepārprotami dara ķīlas ņēmēja labticību atkarīgu no viņa zināšanas par darījumu, uz kura pamata ķīlas devējam pieder ieķīlātā lieta.
25.04.2012.
Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SPC-1/2012 and separate opinions of senators Kalvis Torgans, Marite Zagere, Inara Garda, Skaidrite Lodzina, Anda Vitola (CHANGE OF CASE-LAW)
Nodokļu maksātāja publiski tiesisko prasījumu par pārmaksātā nodokļa samaksu pret nodokļu administrāciju nevar nodot citai personai un tāpēc saskaņā ar Civillikuma 1294.panta noteikumiem tas nevar būt par komercķīlas priekšmetu.
24.11.2010.
Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SPC-219/2010
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 396.panta otro daļu, ķīlas parādniekam ir nosūtāms viens brīdinājums, proti, brīdinājums, ka ķīlas ņēmējs vērsīsies tiesā ar pieteikumu par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā, ja saistība kreditora noteiktajā termiņā netiks izpildīta.
Pieteikuma izskatīšana par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā nav saistāma ar jautājumu par saistības, ko ķīla nodrošina, izbeigšanu un nepieciešamību brīdināt parādnieku vēl arī par šīs nodrošinātās saistības izbeigšanu.
Saskaņā ar Civillikuma 1326.pantu gadījumā, ja ķīlas ņēmēja prasījuma samaksa sadalīta vairākos termiņos, ķīlu var pārdot, tiklīdz palaists kāds no šiem termiņiem, ja vien nav bijis tieši norunāts nepārdot tikām, kamēr nebūs palaists arī pēdējais vai otrais, vai trešais utt. termiņš. Ķīlas pārdošanas tiesības izmantošana, ko ķīlas devējs piešķīris ķīlas ņēmējam pati par sevi neatstāj nekādu iespaidu uz nodrošinātās saistības turpināšanos un spēkā esamību.
Gadījumā, ja saistība ir nodrošināta ar vairākām ķīlām, un ja ar vienas ķīlas pārdošanu iespējams nosegt izveidojušos parādu, nav saskatāmi šķēršļi pamatsaistības pastāvēšanai un tās turpmākai izpildīšanai.
25.11.2009.
Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SPC-119/2009
Hipotēka, kas nodibināta nekustamā īpašuma nodošanas saistības pastiprināšanai, nedod tiesības šā īpašuma pircējam uz īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā, lai atgūtu jau veikto iemaksu par šo īpašumu sakarā ar līguma izbeigšanu. Jautājums par restitūciju šādā situācijā risināms prasības tiesvedības kārtībā.
30.09.2009.
Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SPC-79/2009
Civilprocesa likuma 400.panta pirmās daļas 1.punktā ietvertais saistību bezstrīduspiespiedu izpildīšanas pamats atšķiras no šā panta 2.punktā norādītā pamata, jo paredz atšķirīgas tiesiskās sekas.
Nododot saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanai pēc Civilprocesa likuma 400.panta pirmās daļas 2.punkta, aizdevuma līgumā neizpildīto saistību dzēšanai piedziņu var vērst uz jebkuru parādnieka mantu līdz pilnīgai saistības izpildei.
Savukārt, nododot saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanai pēc Civilprocesa likuma 400.panta pirmās daļas 1.punkta, piedziņu var vērst tikai uz hipotēku vai komercķīlu, ar kuru nodrošināts prasījums, piedziņas vēršana uz citu parādnieka mantu nav pieļaujama.
26.08.2009.
Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SPC-76/2009
Izskatot pieteikumu, nepamatoti piemērots Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 8.punkts, neizvērtējot aizdevuma līguma noteikumu par vienpusēju atkāpšanos no līguma, kuru nav pamata traktēt kā netaisnīgu un nevienlīdzīgu, jo tajā paredzētās sekas iestājas tikai tad, ja aizņēmējs ir pārkāpis pielīgtās saistības.
27.08.2008.
Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SPC-49/2008
1. Privātas saistības īstumu un piedziņas pamatotību var izlemt tikai prasības tiesvedības kārtībā, to nevar pakļaut bezstrīdus piespiedu izpildīšanai, piemērojot Civilprocesa likuma 400.pantu.
2. Lietai pievienotais aizdevuma līgums, kurā apliecināts tikai pušu paraksta īstums, saskaņā ar Notariāta likuma 116.pantu atzīstams par privātu dokumentu.
09.01.2008.
Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SPC-2/2008
1. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 400.panta pirmo daļu, lai saistību varētu nodot bezstrīdus piespiedu izpildīšanai, ir jābūt drošai pārliecībai, ka šāda saistība tiešām pastāv. Šā likuma norma ir noteikusi gadījumu, kad šāda publiska ticamība saistībai ir un kad iespējama saistības bezstrīdus piespiedu izpildīšana (Civilprocesa likuma 400.pants).
2. Ja zvērināts notārs nav apliecinājis līgumu, bet gan, pārliecinoties par darījuma dalībnieku identitāti, apliecinājis viņu parakstu īstumu uz līguma, tad saskaņā ar Notariāta likuma 116.pantu līgums atzīstams par privātu dokumentu. Šāds privāts dokuments neatbilst Civilprocesa likuma 400.panta pirmās daļas 2.punktā izvirzītajiem kritērijiem un nevar būt pamats pieteikuma iesniegšanai par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu (Notariāta likuma 116.pants).
05.12.2007.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-806/2007
1. Darījuma atzīšana par spēkā neesošu nozīmē to, ka darījums nav spēkā no tā noslēgšanas brīža. Ieguvēja rīcība ar nekustamo īpašumu, ja darījums atzīts par spēkā neesošu, nerada tiesiskas sekas (Civillikuma 1440.pants).
2. Saskaņā ar Civillikuma 1306.pantu ieķīlāt lietu var tikai tas, kam ir tiesības ar lietu brīvi rīkoties. Civillikuma 1306.panta noteikumi nav attiecināmi uz ieguvēju, ja darījums atzīts par spēkā neesošu (Civillikuma 1306.pants).
3. Saskaņā ar Civillikuma 1480.pantu koroborācija nenovērš darījuma iekšējos trūkumus. Koroborācijas fakts neizslēdz iespēju apstrīdēt darījumu uz likumā noteiktiem pantiem (Civillikuma 1480.pants).
11.04.2007.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-283/2007
Nevar atzīt par pareizu norādi kasācijas sūdzībā, ka tiesa nav konstatējusi priekšnoteikumus Civillikuma 1328. un 1779.panta piemērošanai un nepamatoti atsaukusies uz Civillikuma 1.pantu.
