Privatisation of residential property and property rights
29.09.2021.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-100/2021
Ja dzīvoklis nodots īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai (paātrinātā privatizācija) likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 40.panta kārtībā, ieraksts par īpašuma tiesībām Kadastra reģistrā juridisko seku ziņā ir pielīdzināms tiesību nostiprinājumam zemesgrāmatā.
Līgums, kas noslēgts starp privatizācijas komisiju un personu, kurai dzīvoklis atsavināts līdz pirkuma līguma ar privatizācijas komisiju noslēgšanai, pēc savas juridiskās dabas vērtējams kā dzīvokļa privatizācijas procesa pabeigšanas akts, ar kuru īpašuma tiesības faktiski tiek pārnestas no Kadastra reģistra uz zemesgrāmatu, un nav šķērslis īpašuma tiesību uz dzīvokli atzīšanai Kadastra reģistrā ierakstītam īpašniekam, pēc kura prasības atsavināšanas līgums ar tiesas spriedumu tiek atcelts vai atzīts par spēkā neesošu no tā noslēgšanas brīža.
27.03.2019.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-125/2019
Situācijā, kad zemes īpašnieks ierobežojis uz viņam piederošā zemes gabala atrodošās ēkas īpašnieka iespējas lietot daļu no ēkai funkcionāli nepieciešamās zemes platības, ēkas īpašnieka pienākums maksāt nomas maksu par šo zemes platības daļu atkrīt (Civillikuma 2147.panta 3.punkts).
09.04.2019.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-42/2019
Ja dzīvojamai ēkai funkcionāli nepieciešamās zemes īpašniekam uz likuma pamata nav prasījuma tiesību par pievienotās vērtības nodokļa samaksu, tad viņam nav tiesības prasīt lielāku nomas maksu, nekā tieši noteikts likumā.
30.11.2018.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-364/2018
Gadījumā, kad kopīpašnieki – valsts (pašvaldība) un privātpersona – noslēgušas līgumu par kopīpašuma sadali dzīvokļu īpašumos un šis līgums, reģistrēts zemesgrāmatā, ir pamats uzskatīt, ka kopīpašuma tiesiskās attiecības (izņemot speciālajos likumos noteikto kopīpašuma daļu) ir izbeigtas neatkarīgi no tā, vai visiem līgumā paredzētajiem dzīvokļu īpašumiem zemesgrāmatā ir atvērts atsevišķs nodalījums. Šādā gadījumā piemērojams speciālais likums – Dzīvokļa īpašuma likums (likums „Par dzīvokļa īpašumu”). Likumdevējs nav paredzējis, ka viens un tas pats namīpašums vienlaikus varētu pastāvēt gan dzīvokļu īpašuma, gan kopīpašuma (izņemot uz speciālajos likumos noteikto kopīpašuma daļu) statusā.
10.03.2016.
Decision of the Department of Civil Cases, case No SKC-1285/2016
VAS “Privatizācijas aģentūra” prasība par VAS “Valsts nekustamie īpašumi” noslēgtu nomas vai īres līgumu ir risināma tiesā civiltiesiskā kārtībā. Iztulkojot likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 58. panta pirmo daļu, 72. panta pirmās daļas 2. un 7. punktu un 73. pantu kopsakarā ar likuma „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 8. pantu, secināms, ka VAS „Privatizācijas aģentūra”, izpildot publisko tiesību jomā doto uzdevumu, ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums valsts vārdā apstrīdēt darījumus, par kuru likumību pastāv pamatotas šaubas un kuri var apdraudēt privatizācijas tiesiskumu.
29.02.2016.
Judgement of the Department of Civil Cases, case No SKC-48/2016
Konstatējot īpašuma tiesības esamību personai, būtiska nozīme ir tam, kādā ceļā nekustamais īpašums ir iegūts, proti, vai tas ir mantots, – atbilstoši Civillikuma 388.pantam mantotspējai jāpastāv mantojuma atklāšanās dienā (655.pants) un jāturpinās līdz mantojuma pieņemšanai (687.pants), vai arī par tā iegūšanu ir noslēgts darījums vai izdots administratīvais akts. Pirmajā gadījumā persona iegūst īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu jau ar mantojuma atklāšanos (pie nosacījuma, ka mantinieks pieņēmis mantojumu likumā noteiktajā kārtībā), bet otrajā – ar ieguvēja un tā iegūšanas pamata ierakstīšanu zemesgrāmatā. Mantojuma pieņemšanai ir atpakaļejošs spēks uz mantojuma atklāšanās momentu: pieņemtais mantojums tiek atzīts par mantiniekam piederošu no mantojuma atklāšanās laika.
Tā kā mantinieks iegūst īpašuma tiesības ar mantojuma atklāšanas momentu, tad no tā brīža uz viņu pāriet arī bijušā īpašnieka kā izīrētāja tiesības un pienākumi, proti, ne tikai pienākums izīrēt īrniekam attiecīgo dzīvokli, bet arī saņemt par to no viņa samaksu un vērsties tiesā ar prasījumiem, ja īrnieks īres līgumā pielīgtās saistības pildījis nepienācīgi.
26.06.2014.
Decision of the Department of Civil Cases, case No SKC-2559/2014
Neapdzīvojama telpa, kas kā patstāvīgs nekustamais īpašums daudzdzīvokļu mājā ir nodalīta un sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas, saskaņā ar Dzīvokļu īpašuma likuma 2.panta pirmo un otro daļu ir dzīvokļa īpašums, neatkarīgi no tās galvenā lietošanas veida, tādēļ valsts nodeva par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā uz šādām telpām juridiskai personai, kas veic komercdarbību, aprēķināma 6% apmērā no dzīvokļa īpašuma vērtības (Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumu Nr.1250 „Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” 5.5.punkts (MK 29.10.2013. noteikumu Nr.1230 redakcijā)).
01.10.2013.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-97/2013 and separate opinions of senators Anda Briede, Valerijans Jonikans and Edite Vernusa
Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 1.panta 5.punkta tiesisko sastāvu veido vienojošs jēdziens „daudzdzīvokļu mājas daļa”, kaspēc savas būtības ir vērsts uz pašu ēku kā inženiertehnisku būvi, kā arī tām ārpus mājas esošajām inženierkomunikāciju sistēmām, bez kurām māja nevar funkcionēt. Mājai pieguloša asfaltēta ietve neietilpst minētajā tiesību normā ietvertā jēdziena „citi ar mājas ekspluatāciju funkcionāli nedalāmi saistīti elementi, kas nepieder pie dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas vai neapdzīvojamās telpas” tvērumā.Asfaltēta ietve kā inženierbūve ar savām dabiskajām īpašībām kalpo attiecīgajam zemes gabalam kā labiekārtojuma elements un tā ir nesaraujami saistīta ar zemes gabalu, uz kura uzbūvēta, tāpēc minētā būve ir uzskatāma par attiecīgā zemes gabala, nevis privatizētās dzīvojamās mājas, piederumu Civillikuma 851.panta 3.punkta un 857.panta izpratnē.
23.05.2012.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-250/2012
Ūdens patēriņa starpība nav atzīstama par saņemtu pakalpojumu.
Starpības apmaksas jautājums ir saistīts ar to, kādu faktoru dēļ rodas atšķirības un kam tie jānovērš, un tas nav risināms, uzliekot pienākumu to segt dzīvokļu īpašniekiem, kā izrietošs no Civillikuma 1067.-1072.panta par kopīpašnieku pienākumu katram samērīgā daļā nest zaudējumus, ko rada kopējais īpašums, jo nav konstatēts, ka tieši kopējais īpašums izsauc ūdens zudumus.
Konkrētā strīda izšķiršanā pietiekams ir arguments, ka dzīvokļu īpašniekiem nav pienākums maksāt par ūdeni, kura saņemšana nav pierādīta. Tādējādi tiesa pamatoti nav akceptējusi tādas situācijas turpināšanos, kurā ap 20% no patēriņa tiek iekļauts maksā bez jebkāda izskaidrojuma.
25.01.2012.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-24/2012
Priekšrocības uz dzīvokļa vai viendzīvokļa mājas privatizāciju ir personām, kurām ir spēkā esošs dzīvojamās telpas īres līgums. Ja šāds līgums nav noslēgts, dzīvokļa vai viendzīvokļa māja publiski piedāvājama privatizēt atklātā izsolē.
Apstāklis, ka starp pašvaldību un fizisku personu noslēgts „īres līgums” par neapdzīvojamu telpu (vasarnīcu) un persona šo neapdzīvojamo telpu izmanto dzīvošanai, nedod pamatu atzīt tās par īres tiesiskajām attiecībām. Līdz ar to persona nevar baudīt tās priekšrocības privatizācijas secībā, kas noteiktas likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 13.pantā, bet var piedalīties publiskā izsolē tāpat kā citas personas atbilstoši 15.panta noteikumiem.
26.05.2010.
Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-852/2010
Ja zemesgrāmatas nodalījumā pašvaldībai nostiprinātas īpašuma tiesības uz vienotu un nedalītu nekustamo īpašumu (dzīvojamā māja, zeme), iesniedzot nostiprinājuma lūgumu īpašuma tiesību nostiprināšanai uz atsevišķu dzīvokļa īpašumu, jāpievieno dokumenti, kas apliecina nostiprināmās tiesības (Zemesgrāmatu likuma 61.panta 1.punkts).
07.04.2010.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-74/2010
1.Civiltiesiskās apgrozības stabilitātes nodrošināšanai tiesai vispusīgi jāizvērtē gan zemesgrāmatu ierakstu publiskās ticamības, gan īpašuma tiesību aizsardzības, gan labticīga ieguvēja aizsardzības principu mijiedarbība konkrētos apstākļos.
2. Likuma pārkāpums, ko izdarījusi iedzīvotāju izvēlēta pārstāvniecības institūcija – dome, ir pretējs iedzīvotāju, tas ir, pašvaldības kā tādas interesēm. Šādā gadījumā prokurors atbilstoši Prokuratūras likuma 1. pantam un 17.panta otrās daļas 3.punktam ir tiesīgs celt prasību tās institūcijas, kas pārstāv iedzīvotājus, respektīvi domes, interesēs.
27.01.2010.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-13/2010
Atšķirībā no terminēta dzīvojamās telpas īres līguma, kas noslēgts uz vispārējiem pamatiem, dienesta dzīvojamās telpas īres līguma atjaunošanas pirmtiesība likuma „Par dzīvojamo telpu īri” (redakcijā, kas bija spēkā līdz 1998.gada 13.novembrim) 24.pantā piektajā daļā īrniekam paredzēta tikai tādā gadījumā, ja pēc līguma darbības termiņa beigām darba attiecības vai mācības turpinās.
Vienīgais valsts vai pašvaldību dzīvojamā fonda telpu izīrēšanas pamats ir kompetentas institūcijas lēmums. Šāda lēmuma neesamība izslēdz tiesiska īres līguma noslēgšanas iespēju.
25.02.2009.
Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SPC-35/2009
Pieteikumam par nekustamā īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā pievienojama apliecināta izdruka no zemesgrāmatas nodalījuma, kurā jābūt norādītiem spēkā esošiem ierakstiem un atzīmēm, tai skaitā ķīlas atzīmei, atbilstoši Civilprocesa likuma 49.nodaļas noteikumiem, kas piešķir ķīlas ņēmējam tiesības pārdot ieķīlāto nekustamo īpašumu.
10.12.2008.
Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-943/2008
1. Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 74.panta astotajā daļā noteikts, ka nedzīvojamās ēkās (skolās, stacijās un tamlīdzīgās ēkās) esošie dzīvokļi saskaņā ar šo likumu netiek privatizēti. Likums nedod skaidrojumu par terminu „tamlīdzīgas ēkas”.
2. Saskaņā ar 2002.gada 11.novembra Satversmes tiesas spriedumu „Par 1999.gada 7.jūlija Ministru kabineta rīkojuma Nr.321 „Par valsts akciju sabiedrības „Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” pamatkapitāla grozīšanu”” norādīts: „Ar terminu „neapdzīvojamā ēka” (..) Privatizācijas likuma izpratnē saprotamas specifiska rakstura ēkas, kuras nav paredzētas dzīvošanai, bet kurās ir izveidoti atsevišķi dzīvokļi. Neapdzīvojamās ēkas, ko likumdevējs saskaņā ar šo likumu ir vēlējies izslēgt no privatizācijas, – skolas, stacijas un citas tamlīdzīgas ēkas – ir publiskas ēkas, kas paredzētas, piemēram, izglītības iegūšanai vai pakalpojumu sniegšanai”.
11.06.2008.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-250/2008
1. Dzīvokļa īpašums daudzdzīvokļu mājā, kurā dzīvokļi pieder vairākiem īpašniekiem, ir katra īpašnieka atsevišķs īpašums (Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 1.panta pirmā daļa).
2. Kļūdaini nosakot atsavinātā objekta tiesisko statusu, tiesa nepamatoti piemērojusi Civillikuma 1073.pantā ietverto tiesību normu par nekustamā īpašuma kā kopīpašnieka pirmpirkuma tiesībām, kas strīdus tiesiskās attiecības neregulē.
3. Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 9.panta otrās daļas normas paredz, ka dzīvokļa īpašuma pārdošanas gadījumā pārējiem dzīvokļu īpašniekiem pieder līgumiskā pirmpirkuma (izpirkuma) tiesība, ja tā paredzēta dzīvokļu īpašnieku sabiedrības statūtos vai savstarpējā līgumā.
Izpirkuma tiesība, kas nodibināta ar līgumu (..), saista tikai lietā ieinteresētās personas (..), tomēr tā var kļūt saistoša arī trešajām personām, ja līgumu (..), ar kuru nodibina šo tiesību, ieraksta zemesgrāmatās.
04.06.2008.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-176/2008
Ja administratīvie akti radīja tiesības slēgt darījumus un šīs tiesības ir tikušas izmantotas, savukārt prasībā gan šīs tiesības, gan arī sekas, proti, īpašuma tiesības, kas radušās no šo tiesību izmantošanas, tiek apstrīdētas, tad strīdus par tiesībām un pienākumiem, kas rodas sakarā ar privāttiesiskajām attiecībām, risina civiltiesiskajā kārtībā vispārējās jurisdikcijas tiesā. Ja ar administratīvo aktu piešķirtās tiesības vēl nebūtu realizētas civiltiesiskie darījumi nebūtu noslēgti, tad pašvaldības lēmums būtu pārsūdzams administratīvajā tiesā.Ja tiek apstrīdētas uz administratīvā akta pamata realizēta privāttiesiska darījuma sekas, tad privāttiesisko strīdu neierobežo Administratīvā procesa likuma 79.panta otrajā daļā noteiktais administratīvā akta apstrīdēšanas un Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmajā daļā noteiktais pieteikuma iesniegšanas tiesā termiņš.
23.01.2008.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-34/2008
Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” regulēšanas priekšmets ir tiesiskās attiecības, kas nosaka kārtību, kādā daudzdzīvokļu mājā esošie dzīvokļi, kas pieder vairākiem īpašniekiem, iegūst dzīvokļa īpašuma tiesisko statusu un nosaka tā funkcionēšanu, neatkarīgi no tā, kādā tiesiskā ceļā (administratīvi tiesiskā vai civiltiesiskā) dzīvokļu īpašumi izveidojušies.
Dzīvokļu īpašumu izveidošana kopīpašumā esošā nekustamā īpašumā, noslēdzot par to civiltiesisku līgumu, atbilst likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 24.pantam. Šādā kārtībā veikta daudzdzīvokļu mājas sadale dzīvokļu īpašumos nav kopīpašuma sadale Civillikuma 1074.un 1075.panta izpratnē.
Pēc vispārīgā principa trešajām personām nav saistoši pušu starpā noslēgtie līgumi.
Ar līgumu nodibināta izpirkuma tiesība var kļūt saistoša trešajām personām, ja līgumu, ar kuru nodibina šo tiesību, ieraksta zemesgrāmatās. Šādā ierakstā, kas izdarīts attiecīgā nekustamā īpašuma nodalījumā, ir jābūt ietvertai tiešai norādei par pielīgto izpirkuma tiesību.
07.11.2007.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-766/2007
Apstāklis, ka vēlāk daļa no nekustamā īpašuma atsevišķu dzīvokļu veidā atsavināti un dzīvokļu īpašums kļuvis par kopīpašumu, neliedz namīpašuma sākotnējam īpašniekam aizstāvēt tiesības, kas izriet no viņa noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma (Civillikuma 1068.pants).Ja laulātam atzītas īpašuma tiesības uz domājamo daļu no dzīvokļa īpašuma, bet kopīpašums izbeigts, izmaksājot par šo daļu kompensāciju, piemērojami likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 22.panta otrās daļas noteikumi par dzīvokļa lietošanas tiesību izbeigšanu ar šķirto laulāto.
24.10.2007.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-747/2007
Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 22.panta otrā daļa nosaka, ka laulības šķiršana dod tiesības dzīvokļa īpašniekam prasīt bijušā laulātā dzīvokļa lietošanas tiesību izbeigšanu, ja vien dzīvoklis nav bijis laulāto kopīga manta (Civillikuma 89.panta otrā daļa). Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 18.panta otrajā daļā noteikts, ka laulātais pēc laulības šķiršanas zaudē dzīvokļa īpašnieka ģimenes locekļa statusu. Bijušajam laulātajam dzīvokļa lietošanas tiesības saglabājas, ja ir attiecīga vienošanās ar dzīvokļa īpašnieku.
10.10.2007.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-697/2007
Ja daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa īpašnieks atsavina dzīvokli, tiesības lietot dzīvojamo telpu zaudē arī atsavinātāja šķirtais laulātais, ja nav konstatēta cita vienošanās (Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 18.panta otrā daļa).
17.01.2007.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-9/2007
Noslēdzot vienošanos par īrnieka un viņa ģimenes locekļu atteikšanos no dzīvokļa privatizācijas un dzīvokļa privatizāciju uz trešās personas vārda, īrnieka nepilngadīgo ģimenes locekļu tiesību nodrošināšanai nepieciešama bāriņtiesas piekrišana (Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6.panta pirmā daļa, 10.panta pirmā daļa, Bāriņtiesu likuma 18., 21.pants).
10.05.2006.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-421/2006
Nelikumīgas privatizācijas rezultātā iegūtais īpašuma objekts nevar būt darījumu priekšmets arī tad, ja tas pārbūvēts par mākslinieka darbnīcu. Tā kā dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku tiesības uz viņu kopīpašuma daļu ir prettiesiski aizskartas, tiesības novērst tiesību aizskārumu un atjaunot iepriekšējo stāvokli ir primāras un turpmākie darījumi, kas slēgti ar pārbūvēto objektu nav šķērslis, lai novērstu likuma pārkāpumu (Civillikuma 1041.pants).
31.01.2006.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-26/2006
Daudzdzīvokļu mājas dzīvokļa privatizācijas subjektam likumā garantētas tiesības iegūt īpašumā arī zemes domājamo daļu (Likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 3.panta pirmā daļa).
