12.05.2022.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-496/2022
Maksātnespējas likuma 72.1 panta normā paredzētā kapitālsabiedrības valdes locekļu atbildība par dokumentu nenodošanu attiecināma arī uz sabiedrības likvidatoru.
22.12.2022.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-94/2022
Maksātnespējas likuma noteikumi maksātnespējas procesā ir uzskatāmi par speciālām tiesību normām attiecībā pret Koncernu likumā ietverto regulējumu. Tomēr līdzās Maksātnespējas likumā noteiktajām tiesībām atkarīgās sabiedrības maksātnespējas procesa administratora rīcībā ir arī Koncernu likumā norādītie tiesiskie mehānismi, lai celtu prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, ja valdošais uzņēmums tos nodarījis atkarīgajai sabiedrībai.
20.12.2021.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-1252/2021
Maksātnespējas likuma normas neaizliedz administratoram slēgt izlīgumu, ja tiek ievērotas likumā noteiktās prasības ziņot sabiedrības kreditoriem par attiecīgu nodomu un ja nav saņemti kreditoru iebildumi vai tie ir atzīti par nepamatotiem.
28.05.2021.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-593/2021
Maksātnespējas likuma 96.panta mērķis nav parādnieka ikdienas komercdarbības ietvaros veikta darījuma atzīšana par spēkā neesošu tikai tādēļ, ka tas noslēgts trīs gadus pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.
Maiņas darījumi, kas slēgti normālās, kooperatīvās sabiedrības izveidošanas mērķiem atbilstošās civiltiesiskās apgrozības attiecībās, neattaisnoti neizraisa izmaiņas parādnieka mantā, tādēļ nekaitē ne pašam parādniekam, ne kreditoru kopuma interesēm.
28.05.2021.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-593/2021
Visas Maksātnespējas likuma 72.panta pirmajā daļā minētās personas vienojošā pazīme ir tieša vai netieša mantiska ieinteresētība attiecībā pret parādnieku. No mantiskās ieinteresētības viedokļa ir ievērojama līdzība starp kapitālsabiedrības dalībnieku (akcionāru) un kooperatīvās sabiedrības biedru.
12.10.2021.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-9/2021
Maksātnespējas likuma 63.panta trešās daļas nosacījums par saistību izbeigšanos nav tulkojams tādējādi, ka ar būvniekam pasludinātu maksātnespēju tiktu atceltas izpildīto būvdarbu kvalitātes prasības un garantijas termiņš, kurā būvniecības defekti varētu parādīties, būtu atzīstams par izbeigušos. Šī norma pirms termiņa neatceļ būvniecības garantijas prasības.
14.09.2021.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-3/2021 (CHANGE OF CASE-LAW)
Ievērojot, ka Maksātnespējas likuma 101. panta pirmās daļas norma ir interpretējama kontekstā ar tiesību saglabāšanas un saistību izpildes principu, par būvnieka līgumsaistību izpildes nodrošinājumu kalpojošā ieturējuma nauda nav atgūstama maksātnespējas procesā un nav iekļaujama parādnieka mantas sastāvā.
14.09.2021.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-3/2021 (CHANGE OF CASE-LAW)
Tiesiski nepamatots un netaisnīgs ir strīda risinājums, kas būvdarbu pasūtītājam, kura prasījuma rašanās ir atkarīga no attiecīgu nosacījumu iestāšanās, nevis no būvnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas un kurš parūpējies par saistību izpildes nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu, liedz tiesības saņemt prasījuma apmierināšanu sakarā ar Maksātnespējas likuma 73. panta otrajā daļā noteiktā kreditoru prasījumu iesniegšanas termiņa formālu pārkāpumu. (JUDIKATŪRAS MAIŅA)
29.01.2020.
Decision on Ancillary Complain of the Department of Civil Cases, case No SKC-426/2020
Ja tiesvedības laikā miris sabiedrības valdes loceklis, pret kuru celta prasība par zaudējumu piedziņu Maksātnespējas likuma 72.1 panta kārtībā, šāda saistība mantiniekiem nepāriet.
02.06.2020.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-58/2020
Komercķīlas tiesības, kas nodibinātas uz visu ķīlas devēja mantu, ķīlas ņēmējs nevar izlietot brīvi pēc saviem ieskatiem, bet gan tikai atbilstoši Komercķīlas likuma 36. un 39. pantam, ja puses nav vienojušās citādi. Konstatējot, ka komercķīlas priekšmets ir visa komersanta manta, komercķīlas ņēmējam vienlaicīgi ar pienākumu pārdot visu mantu kopumā nav tiesību izlietot komercķīlas tiesības tikai uz prasījuma tiesībām kā daļu no lietu kopības sastāva atbilstoši Komercķīlas likuma 39.2 pantam.
16.12.2019.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-294/2019
Ķīlas līgums var tikt apstrīdēts gan pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 96.pantu, kas uzskatāms par ar vispārēju darījumu apstrīdēšanas normu, gan arī pamatojoties uz šā likuma 98.pantā iekļauto speciālo tiesību normu.
03.10.2019.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-185/2019
Kapitālsabiedrības dalībnieku lēmums, ar kuru tiek nodibināta sabiedrības saistība izmaksāt dividendes, ir uz sabiedrības līguma izpildi vērsts vienpusējs darījums. Līdz ar to sabiedrības maksātnespējas gadījumā lēmums par dividenžu izmaksu var tikt apstrīdēts Maksātnespējas likuma 96. panta kārtībā.
04.06.2019.
Decision of the Department of Civil Cases, case No SPC-9/2019
Lai kreditoram faktiski netiktu atņemta iespēja pārsūdzēt administratora lēmumu par cita kreditora prasījuma atzīšanu vai daļēju atzīšanu, par kreditora prasījuma iesniegšanas dienu Maksātnespējas likuma 80. panta piemērošanas kontekstā uzskatāma diena, kad novērsti sākotnēji pieteiktā prasījuma trūkumi.
02.04.2019.
Decision of the Department of Civil Cases, case No SPC-2/2019
Nav pieļaujama situācija, kad divi administratori reizē darbojas maksātnespējīgas sabiedrības maksātnespējas procesā. Tādēļ pilnvarotais administrators atzīstams par tiesas ieceltā administratora aizvietotāju, nevis par viņa palīgu, un aizvietošana nozīmē to, ka tiesas ieceltā administratora pilnvaras veikt darbības maksātnespējas procesos tiek apturētas uz pilnvarojuma spēkā esamības laiku.
07.02.2019.
Decision of the Department of Civil Cases, case No SPC-1/2019
Tiesiskās aizsardzības procesam raksturīga atkāpšanās no prasības kārtībai raksturīgā sacīkstes principa. Tiesai šādā vienpusējā procesā ir tiesības pēc savas iniciatīvas pārbaudīt tos lietas apstākļus, par kuriem tai radušās šaubas iesniegtā pieteikuma kontekstā
24.05.2018.
Decision of the Department of Civil Cases, case No SKC-618/2018
Administratoram kā ar publiskām pilnvarām apveltītai personai primāri jābūt lojālam pret likumu un maksātnespējas procesa likumīgu norisi nevis pret parādnieku vai kreditoriem personiski. Administrators nedrīkst likt savas intereses pāri likumīga un efektīva maksātnespējas procesa interesēm. Tas attiecas gan uz pašu maksātnespējas procesu, gan arī uz tiem tiesvedības procesiem, kuri uzsākti uz administratora prasības vai pieteikuma pamata.
20.02.2018.
Assignment Hearing Decision of the Department of Civil Cases, case No SKC-554/2018
Administratoram, ceļot zaudējumu atlīdzības prasību pret valdes locekļiem par kapitālsabiedrības dokumentu daļēju nenodošanu, ir konkrēti jānorāda, kādas ziņas viņš vēlas iegūt un kā šīs ziņas uzlabos kreditoru stāvokli.
23.11.2018.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-291/2018
1. Maksātnespējīgā uzņēmuma labā no valdes locekļiem piedzenamo zaudējumu veido līdzekļi, kas nepieciešami atzīto kreditoru prasījumu un maksātnespējas procesa administrācijas izmaksu segšanai.
2. Tam, ka valdes locekļa rīcība nesatur ļaunprātīga tiesību aizskāruma pazīmes, nav tiesiskas nozīmes, jo viņš ir atbildīgs par katru, tostarp vieglu neuzmanību. Atbildība neiestājas tikai tad, ja attiecīgais subjekts pierāda, ka viņš attiecīgajā situācijā ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks un nav pielaidis pat vieglu neuzmanību.
21.06.2018.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-193/2018
Atbilstoši labas ticības, kreditoru vienlīdzības un tiesību saglabāšanas principiem, kas attiecināmi uz visiem maksātnespējas procesiem, administratoram, izlemjot jautājumu par bankrota procedūras pasākumu izpildi un noslēguma kreditoru sapulces sasaukšanu, jābūt objektīvam un jāievēro visu kreditoru intereses, tostarp konkrētā maksātnespējas procesa apstākļus.
Administrators ir atbildīgs par potenciālā nodrošinātā kreditora pamattiesību – gūt apmierinājumu no ieķīlātās mantas parādnieka maksātnespējas procesā, aizskārumu, kā rezultātā kreditoram nodarīti zaudējumi, turklāt būtiskā apmērā.
28.11.2018.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-185/2018
Kreditoru interešu aizsardzība maksātnespējas procesā nav atkarīga no tā, vai sadalāmās sabiedrības dalībnieki, valdes vai padomes locekļi izmantojuši Komerclikuma 346.pantā paredzētās tiesības apstrīdēt reorganizācijas lēmuma tiesiskumu. Tiesību aizsardzību neietekmē arī tas, ka sabiedrības sadalīšanas (reorganizācijas) procesā kreditori nav lūguši nodrošināt savus prasījumus Komerclikuma 345.panta kārtībā.
02.02.2018.
Decision of the Department of Civil Cases, case No SPC-1/2018
No Maksātnespējas likuma 81.panta pirmās daļas 8.punkta, 113.panta pirmās daļas 9.punkta un trešās daļas normām izriet, ka administrators ir tiesīgs cedēt maksātnespējīgās komercsabiedrības prasījumu vienīgi tad, ja kreditori, būdami informēti par šādu priekšlikumu, 15 dienu laikā neizteic iebildumus. Tāpēc, lai tiesai būtu iespēja pārliecināties, vai maksātnespējas procesa ietvaros veiktā prasījuma cesija notikusi tiesiski un neskar kreditoru ar likumu aizsargātās intereses, pieteikumam ar lūgumu aizstāt maksātnespējīgo juridisko personu un atļaut tiesāties procesā tiesību pārņēmējam (cesionāram) jāpievieno pierādījumi, kas apstiprina kreditoru informēšanas pienākuma izpildi.
20.04.2016.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-2/2016
Apstākļos, kad valdes locekļa kā pilnvarnieka krietna saimnieka rūpības pienākumā ietilpst arī norēķina došana par savu darbību un lietu nodošana, mainoties valdei (CL 2305., 2306., 2298.p.), šajā jautājumā Komerclikuma 169.panta otrā daļa jātulko kopsakarā ar Civillikuma 1674.pantu. Tādēļ, ja dažādos periodos darbojošos valdes locekļu rīcības rezultātā ir radīta situācija, kurā nav iespējams konstatēt zaudējumu nodarīšanas brīdi, tad šādi zaudējumi uzskatāmi par nedalītiem Civillikuma 1674.panta. izpratnē, un par tiem solidāri atbild visi tie valdes locekļi, kuru rīcības rezultātā šāda situācija radusies.
30.01.2015.
Judgement of the Department of Civil Cases, case No SPC-3/2015
Tā kā maksātnespējas procesa pieteikuma izskatīšana notiek sevišķās tiesāšanas kārtībā, Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 2.punktā un Civilprocesa likuma 363.13 panta devītajā daļā lietotais jēdziens „pamatoti iebildumi” ir iztulkojams šaurāk, nekā tas būtu darāms, izskatot strīdu par prasījuma pamatotību prasības tiesvedības kārtībā. Parādnieka iebildumi pret kreditora prasījumu maksātnespējas procesā uzskatāmi par pamatotiem, ja tie pirmšķietami var izslēgt kreditora iesniegtā maksātnespējas pieteikuma pamatā esošā prasījuma atzīšanas iespēju.
05.02.2014.
Decision of the Department of Civil Cases, case No SKC-1447/2014 and separate opinion of the judge Marite Zagere
Civilprocesa likuma noteikumi par parādnieka mantas izsoli uz maksātnespējas procesa administratoru attiecas tiktāl, ciktāl viņš veic šo tiesu izpildītājam raksturīgo funkciju.
Iesniedzot pieteikumu par izsoles akta atzīšanu par spēkā neesošu, maksātnespējas administrators darbojas kreditoru interesēs, tādēļ šo pieteikumu nav iemesla pielīdzināt sūdzībai, kas iesniegta Civilprocesa likuma 617.panta otrās daļas kārtībā.
08.04.2014.
Judgement of the Department of Civil Cases, case No SKC-117/2014
1. Kreditoru prasījumu, kas vērsti pret maksātnespējīgo parādnieku (gan fizisko, gan juridisko personu) iesniegšanu likumdevējs aprobežojis ar saīsinātu termiņu (Maksātnespējas likuma 73.panta pirmā un otrā daļa), kurš ir materiāli prekluzīvs jeb likumisks termiņš un kura atjaunošana tiesību normās nav paredzēta, atšķirībā no procesuāli tiesiskā termiņa, kuru saskaņā ar Civilprocesa likuma 51.pantu tiesa vai tiesnesis var atjaunot.
Strīdos par kreditora prasījumiem pret maksātnespējīgu parādnieku piemērojamas Maksātnespējas likuma speciālās tiesību normas, kas noteic speciālu kārtību, kādā piesakāmi kreditoru prasījumi un kuru neievērojot kreditoram jārēķinās ar nelabvēlīgām sekām – noilguma iestāšanos. Minēto negroza apstāklis, ka kreditors, apejot Maksātnespējas likumā noteikto prasījumu pieteikšanas kārtību, pirms vai pēc parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanas cēlis prasību tiesā.
2. Strīds par tiesībām, kas radies starp iespējamo kreditoru un parādnieku, paralēli maksātnespējas procesam vispārīgā prasības tiesvedības kārtībā izšķirams vienīgi tad, ja tiesa, izskatīdama sūdzību par administratora lēmumu, nodibina šāda strīda esību. (Civilprocesa likuma 363.17 un 363.32 pants).
19.03.2014.
Judgement of the Department of Civil Cases, case No SKC-116/2014
Nomas līgumā uzņemto saistību daļēja dzēšana ar nomas objektā esošo mantu nodošanu iznomātājam, kurš tās pieņēmis,pamatoti kvalificēta kā samaksa jeb līguma izpildījums, ar kuru daļēji izbeigta starp pusēm pastāvējusī saistība.
Ieskaita veikšanai prasījumiem ir jābūt abpusīgiem, t.i., pretēji vērstiem, tādēļ jau tas vien, ka nav konstatēts naudas vai cits mantiski novērtējams nomnieka prasījums pret iznomātāju, izslēdz pamatu runāt par notikušu ieskaitu.
15.01.2014.
Judgement of the Department of Civil Cases, case No SKC-101/2014
Maksātnespējas procesā kreditoru interešu aizsardzība īstenojama ciešā kopsakarā ar citiem Latvijas Republikas Satversmē un Civilprocesa likumā nostiprinātiem uzdevumiem, tostarp ikviena tiesību subjekta tiesību un taisnīguma principa stingru ievērošanu. Maksātnespējas administratora, kas darbojas attiecīgas komercsabiedrības vārdā, prasības pret tās valdes locekli ir izskatāmas, ievērojot sacīkstes principu tāpat kā citās civillietās un attiecīgi ievērojot abu pušu tiesības un intereses.
Komerclikuma 169.pantā nostiprināta valdes locekļa vainojamības prezumpcija, kuras atspēkošana ir valdes locekļa pienākums. Taču, lai sāktu darboties minētā prezumpcija, kas pierādīšanas pienākumu pārliek no prasītāja (administratora) uz atbildētāju (valdes locekli), prasītājam nepieciešams pierādīt zaudējumu esamību atbilstoši sacīkstes principam un vispārējiem Civilprocesa likuma noteikumiem, kas regulē pierādījumu iesniegšanu. Prezumpciju paplašinoša piemērošana var novest pie viena procesa dalībnieka likumisko interešu nopietna aizskāruma.
26.11.2014.
Decision of the Department of Civil Cases, case No SPC-30/2014
Lai personu kā komercpilnvarnieku atzītu par ieinteresēto personu, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 72.panta pirmās daļas 2.punktu, ar vienpusēji izdotas komercpilnvaras faktu nepietiek - ir nepieciešams konstatēt, ka starp pusēm noslēgts pilnvarojuma līgums.
30.09.2014.
Judgement of the Department of Civil Cases, case No SPC-28/2014
TAP gadījumā Maksātnespējas likums neparedz parādniekam tiesības izlemt jautājumu par kreditora prasījuma neatzīšanu. Vienpersoniski izlemjot jautājumu par kreditora prasījuma pamatotību, parādnieks var nepamatoti izslēgt kreditoru no to personu loka, ar kuru saskaņojams TAP pasākumu plāns. Prasība, ko tiesā par parāda piedziņu cēlis kreditors, nedod tiesisku pamatu kreditora interešu ignorēšanai TAP plānā un procesā.
31.10.2014.
Judgement of the Department of Civil Cases, case No SPC-27/2014
1. Kreditora prasījuma samazināšana pretēji viņa gribai nav izmantojama atrauti no Maksātnespējas likuma un tiesiskās aizsardzības procesa mērķiem un principiem, it īpaši tiesību saglabāšanas principa un saistību izpildes principa kontekstā. Savukārt Maksātnespējas likuma mērķi un principi nedrīkst tikt iztulkoti un izmantoti pretēji Satversmes 105.pantā noteiktajām pamattiesībām uz īpašumu. Tiesai, konstatējot prasījuma tiesību būtisku samazināšanu un mēģinājumu dzēst šo prasījumu nodrošinošo hipotēku, bija jāpievēršas piemērojamo tiesību normu sistēmiskajai un teleoloģiskajai iztulkošanai Satversmes 105.panta un Maksātnespējas likuma mērķu un principu kontekstā.
Ja kreditora tiesību aizskārums ir divu savstarpēji saistītu galvenā parādnieka un ķīlas parādnieka ĀTAP rezultātu kumulatīvas sekas, lietas efektīva un taisnīga izspriešana nav iespējama, aplūkojot ķīlas parādnieka ĀTAP tiesību jautājumus atrauti no galvenā parādnieka ĀTAP tiesību jautājumiem, jo vairāk tādēļ, ka ķīlas tiesība ir tikai blakus tiesība attiecībā pret prasījumiem pret galvenajiem parādniekiem (Civillikuma 1283.pants).
Galvenā parādnieka ĀTAP plānu nesaskaņojuša kreditora stāvoklis ĀTAP gaitā nevar tikt pasliktināts, samazinot ķīlas tiesību uz ķīlas parādniekam piederošo nekustamo īpašumu, tādēļ šā kreditora prasījums pret ķīlas parādnieku ir spēkā, turklāt apmēra ziņā tas atbilst kreditora pilnam prasījuma apmēram pret galveno parādnieku, kāds pastāvēja pirms galvenā parādnieka ĀTAP plāna apstiprināšanas (Maksātnespējas likuma 46.3 panta pirmā daļa (01.11.2007. likuma redakcijā) un Maksātnespējas likuma 40.panta trešā daļa (26.07.2010. likuma redakcijā)).
Līdz ar to tiesai nebija pamata apstiprināt tādu ķīlas parādnieka ĀTAP plānu, kurā, pārkāpjot Maksātnespējas likuma 40.panta ceturtās daļas 3.punktu (26.07.2010. likuma redakcijā), nav atspoguļotas tā saistības pret nodrošināto kreditoru, kuras izriet no ķīlas tiesības, turklāt tā prasījuma apmērā, kāds kreditoram bija pret galveno parādnieku pirms šā galvenā parādnieka ĀTAP plāna apstiprināšanas, atskaitot tās summas, kuras galvenā parādnieka ĀTAP plāna izpildes gaitā kreditors bija saņēmis.
2.Galvenā parādnieka ĀTAP plāna saskaņošanas, apstiprināšanas un izpildes rezultātā samazināts nodrošinātā kreditora prasījums, ja samazinājums noticis pretēji šā kreditora gribai, nav uzskatāms par prasījuma dzēšanu Civillikuma 1309.panta izpratnē un tādēļ pats par sevi neizbeidz un nesamazina ķīlas tiesību, kura nodrošina šo prasījumu.
21.06.2013.
Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-2020/2013
Maksātnespējas likuma normās paredzētās administratora tiesības celt prasību pret sabiedrības pārvaldes institūciju locekļiem par viņu nodarīto zaudējumu atlīdzību neizslēdz Komerclikuma 170.pantā noteiktās kreditora tiesības uz šāda rakstura prasības celšanu sabiedrības labā maksātnespējas procesa ietvaros. Šāda izpratne atbilst panta otrās daļas 1.punktam, saskaņā ar kuru kreditora tiesības celt prasību neskar fakts, ka sabiedrība (tostarp administrators maksātnespējas procesā) atsakās no prasības celšanas.
Minētais regulējums nenonāk pretrunā ar kreditora individuālās rīcības aizlieguma principu maksātnespējas procesā. Tādējādi Komerclikuma 170.pants paredz kreditora tiesību aizsardzību arī gadījumam, kad administrators atsakās no prasības par zaudējumu atlīdzību celšanas pret valdes un padomes locekļiem.
Tomēr tiesai, lai konstatētu kreditora prasības tiesību pastāvēšanu, ir jāpārbauda, vai ir ievēroti šā panta pirmajā daļā paredzētie priekšnosacījumi, proti, kreditors nevar panākt prasījuma apmierināšanu no sabiedrības, un atbildīgie subjekti nodarīto zaudējumu nav atlīdzinājuši.
31.05.2013.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-164/2013
Maksātnespējas likuma (01.11.2007.likuma redakcijā, zaudējis spēku 01.11.2010.) 95.panta pirmās daļas 2.punkta izpratnē ar parāda segšanu jāsaprot arī sabiedrības no Komerclikuma izrietošs dividenžu izmaksas pienākums dalībniekiem, ja tiek pieņemts attiecīgs lēmums.
Pretējs minētās normas iztulkojums būtu pretrunā ar Maksātnespējas likuma mērķi – aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka maksātnespējas gadījumā, jo nostādītu maksātnespējīgās sabiedrības dalībniekus priviliģētākā stāvoklī, nekā šīs sabiedrības kreditorus.
05.04.2013.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-121/2013
Maksātnespējas administratora atbilstoši Maksātnespējas likuma 97.panta pirmajai daļai (01.11.2007. likuma redakcijā) veiktu vienpusēju atkāpšanos no tiesiski noslēgta līguma, kas nav atzīts par spēkā neesošu vai atcelts no paša sākuma, saskaņā ar kuru samaksātā avansa dzēšana vairs nav iespējama, nevar traktēt kā tiesiskā pamata atkrišanu Civillikuma 2389.panta izpratnē.
Vēlāk mainījušos apstākļus kļūdaini attiecinot uz ieguvuma tiesisko pamatu un tādēļ atzīstot, ka atbildētāja ir iedzīvojusies no prasītājas mantas bez tiesiska pamata, tiesa minēto normu ir piemērojusi nepareizi.
23.10.2013.
Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SPC-48/2013
Tiesai ir pienākums pārbaudīt, vai pareizi noteikts nodrošināto kreditoru sastāvs un vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu saskaņojušo kreditoru prasījumu pamatā ir reālas saistības.
11.09.2013.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SPC-38/2013
No Maksātnespējas likuma 40.panta ceturtās daļas 1.punkta izriet, ka tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānā ir jānorāda visi kreditori. Parādnieks nevar izvēlēties, kurus kreditorus plānā iekļaut, bet kurus neiekļaut.
28.06.2013.
Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SPC-33/2013 (CHANGE OF CASE-LAW)
Maksātnespējas administrācijas un tiesas kompetenci sūdzību par administratora lēmumiem un rīcību izskatīšanā nosaka Maksātnespējas likuma 68.panta septītā daļa, 80.pants un 176.panta trešā daļa.
Juridiskās personas maksātnespējas procesā veiktās izsoles rezultātā iegūto naudas summu sadali reglamentē Maksātnespējas likuma 116. un 118.pants, un uz to nav attiecināmas Civilprocesa likuma 75.nodaļas normas (621.- 631.pants), tostarp Civilprocesa likuma 631.panta ceturtā daļa.
08.02.2012.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-622/2012
1. Maksātnespējīgai sabiedrībai uzrēķinātie, bet nesamaksātie nodokļu un nodevu maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam nav atzīstami par tādiem zaudējumiem, kas jau cēlušies. Pienākums samaksāt Valsts ieņēmumu dienesta uzrēķinātās summas neapšaubāmi ietekmē sabiedrības bilances posteni „nesadalītā peļņa” un var novest to pie negatīva skaitļa, taču tas nav sagaidāmās peļņas atrāvums vai atrautā peļņa, jo izvairīšanās no nodokļu maksāšanas nav likumisks ceļš, kā palielināt sabiedrības peļņu.
2. No Valsts ieņēmumu dienesta dokumentiem nevar taisīt secinājumus par Civillikuma 1646.panta (viegla neuzmanība) un Komerclikuma 169.panta (valdes locekļu atbildība) piemērošanu konkrētām personām, jo Valsts ieņēmumu dienests neveic vainojamo darbinieku vai valdes locekļu darbības personisku izvērtējumu un tas arī nav Valsts ieņēmumu dienesta uzdevums.
20.12.2012.
Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SPC-53/2012
Ja tiesas sēdē maksātnespējas procesa pieteikums netiek izskatīts pēc būtības un kreditors to ir atsaucis sakarā ar sava prasījuma apmierināšanu, jāatzīst, ka nav neviena no Maksātnespējas likuma 62.panta piektajā daļā paredzētajām pazīmēm, lai juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikuma iesniedzējam atteiktu atmaksāt depozītu
20.12.2012.
Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SPC-52/2012
Nepareizi piemērojot Maksātnespējas likuma 57.panta 5.punktu un nepiemērojot Civilprocesa likuma 363.3pantu, tiesa bez pietiekama pamata atzinusi, ka parādnieks nav iesniedzis nekādus pierādījumus par to, ka nespēj nokārtot savas parādsaistības, kurām iestājies maksāšanas termiņš, ka nav pierādījis savu apgalvojumu pamatotību par naudas līdzekļu neesamību, ka tas neveic saimniecisko darbību un tam nepietiek aktīvu kreditoru prasījumu apmierināšanai.
07.03.2012.
Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SPC-26/2012
1. Par nodrošinājumu kalpojošās (ieķīlātās) parādnieka mantas izsoles rezultātā iegūtās naudas līdzekļu sadali kā speciāla norma regulē Maksātnespējas likuma 99.panta ceturtā daļa. Nekustamā īpašuma nodokļa parāda segšanu minētā norma neparedz.
2. Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 9.panta ceturtā daļa neprasa nekustamā īpašuma nodokļa parāda segšanu pirms īpašuma reģistrēšanas, ja nekustamais īpašums ticis atsavināts, veicot maksātnespējas procesu, tādēļ prioritāra statusa piešķiršana nekustamā īpašuma nodokļa parādam, to iekļaujot izsoles izdevumu aprēķinā, nav pamatota.
07.03.2012.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SPC-25/2012
1. Gadījumā, ja maksātnespējas procesa lietā, kas izskatāma sevišķās tiesāšanas kārtībā, rodas strīds par tiesībām, kas izšķirams tiesā prasības kārtībā, tad atkarībā no strīda satura pieteikums atstājams bez izskatīšanas vai tiesvedība apturama līdz strīda izšķiršanai.
2. Kreditora brīdinājums ir likuma obligāta prasība pirms maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas tiesā. Juridiskās personas pamatoti iebildumi uz brīdinājumu ir vienīgais tiesiskās aizsardzības līdzeklis pret tās maksātnespējas procesu, tāpēc šīs prasības neievērošana atzīstama par pieteikuma patstāvīgu noraidīšanas pamatu.
3. Tiesai, izskatot maksātnespējas procesa pieteikumu, nav pēc būtības jāizšķir strīds par kreditora un parādnieka saistību pastāvēšanu, bet tikai jāvērtē, vai iebildumi, ko parādnieks cēlis, ir tādi, kas liek apšaubīt to, ka parāda nemaksāšanas vienīgais iemesls ir parādnieka nespēja samaksāt.
25.01.2012.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-25/2012
1. Civillikuma noteikumus par delikttiesisko atbildību var piemērot pret sabiedrības valdes locekļiem par kaitējumu, kas ar neatļautu darbību izdarīts trešajai personai, taču attiecībās ar sabiedrību Komerclikums kā speciālā norma pret valdes locekli izvirza stingrākas prasības.
2. Ja valdes locekļa rīcība ir pretēja saprātīgai komerciālās apgrozības praksei un tiek pierādīts, ka sabiedrībai nodarīts zaudējums, konstatēta amatpersonas rīcība un pastāv cēloņsakars starp amatpersonas rīcību un nodarītajiem zaudējumiem, tad apstāklim, ka valdes locekļa rīcība nesatur ļaunprātīgu tiesību aizskārumu, nav tiesiskas nozīmes, jo viņš ir atbildīgs par katru, tostarp vieglu neuzmanību. Atbildība neiestājas tikai tad, ja attiecīgais subjekts pierāda, ka viņš attiecīgajā situācijā ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks, respektīvi – nav pielaidis pat vieglu neuzmanību.
07.03.2012.
Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SPC-23/2012
Lai arī Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likuma 8.pants paredz tiesas, kas izskata maksātnespējas lietu, tiesības atcelt krimināllietas ietvaros uzlikto arestu, minētā norma piemērojama tikai kopsakarā ar šā likuma 2.pantu (pamats piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildei ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums krimināllietā).
Tiesa, izskatot administratora pieteikumu par aresta atcelšanu, civilprocesā izlēmusi jautājumu, kas lemjams kriminālprocesa ietvaros. Ar šādu tiesneša lēmumu turklāt tiek aizskartas valsts tiesības uz iespējamo mantas konfiskāciju kriminālprocesā.
25.04.2012.
Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SPC-1/2012 and separate opinions of senators Kalvis Torgans, Marite Zagere, Inara Garda, Skaidrite Lodzina, Anda Vitola (CHANGE OF CASE-LAW)
Nodokļu maksātāja publiski tiesisko prasījumu par pārmaksātā nodokļa samaksu pret nodokļu administrāciju nevar nodot citai personai un tāpēc saskaņā ar Civillikuma 1294.panta noteikumiem tas nevar būt par komercķīlas priekšmetu.
06.04.2011.
Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-951/2011
Kreditors, kuram par labu tiesa nodrošinājusi prasību, nekļūst par nodrošināto kreditoru Maksātnespējas likuma izpratnē un nebauda nekādas priekšrocības pār citiem kreditoriem. Prasības nodrošinājums nekādā veidā neietekmē sprieduma izpildes iespējamību, jo tā ir atkarīga nevis no prasības nodrošinājuma esamības vai neesamības, bet gan no kopējā kreditoru skaita un saistību apjoma.
03.11.2010.
Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-975/2010
1. Maksātnespējas likuma 44.panta trešās daļas 1.punktā (redakcijā līdz 2010.gada 31.oktobrim) un Zemesgrāmatu likuma 45.panta 1.punktā noteiktā maksātnespējas atzīme zemesgrāmatā ierakstāma ne tikai komercsabiedrības maksātnespējas procesa ierosināšanas gadījumā, bet arī tad, ja tiek īstenots tās tiesiskās vai ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process.
2. Ja nekustamajam īpašumam zemesgrāmatā ir ierakstīta maksātnespējas atzīme, zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis nevar nostiprināt trešās personas īpašuma tiesības pat tad, ja tās pamatojas uz likumīgā spēkā stājušos tiesas lēmumu par izsoles akta apstiprināšanu un īpašuma tiesību ierakstīšanu zemesgrāmatā, jo maksātnespējas atzīme ir šķērslis jebkuram labprātīgam vai piespiedu nostiprinājumam. Jautājumu par trešās personas īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu nevar izlemt zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis, bet gan tiesa prasības tiesvedības kārtībā.
21.04.2010.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SPC-109/2010
Parādnieka iebildumi rada tiesiskas sekas, ja tie izteikti triju nedēļu laikā pēc brīdinājuma par kreditora nodomu iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu saņemšanas un ja ir iemesls tos atzīt par pamatotiem (Maksātnespējas likuma 50.panta 2.punkta normas).
27.01.2010.
Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SPC-43/2010
Iesniedzot pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, administrators atbrīvojams no valsts nodevas samaksas visās tiesvedībās, kas celtas par maksātnespējīgu atzītas personas interesēs (Civilprocesa likuma 43.panta 10.punkts).
25.02.2009.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-79/2009
1. Tiesiskais darījums ir nozīmīgākais juridiskais instruments, kuru indivīdi, darbojoties privāto tiesību jomā, izmanto savu mantisko un nemantisko interešu īstenošanai. Iespēja brīvi veidot tiesiskās attiecības, noslēdzot tiesiskos darījumus, ir civiltiesībās valdošās privātautonomijas principa būtiskākā izpausme.
2. Pēc parādnieka atzīšanas par maksātnespējīgu administratoram ir tiesības celt prasību par parādnieka noslēgto darījumu ar trešajām personām atzīšanu par spēkā neesošiem, ja ar tiem nodarīti zaudējumi kreditoriem.
3. Neceļot prasību par darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem, nav tiesiska pamata izvirzīt jautājumu par zaudējumu piedziņu, norādot vienīgi uz noslēgto līgumu prettiesiskumu.
09.01.2008.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-18/2008
Lai palielinātu vai samazinātu sabiedrības pamatkapitālu (statūtu fondu), sabiedrības statūtos jāizdara grozījumi, nosaka likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 8.panta desmitā daļa.
05.12.2007.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-815/2007
1. Likumā paredzēti divi izsoles veidi – labprātīga izsole, kuru drīkst izdarīt privātā kārtībā vai arī tiesas ceļā, un piespiedu izsole, kuru drīkst izdarīt tikai tiesas ceļā.
2. Civillikuma 2076.pants nosaka, ka kustamas vai nekustamas mantas pārdošana piespiedu izsolē, tāpat arī nekustama īpašuma pārdošana labprātīgā izsolē tiesas ceļā izdarāma pēc Civilprocesa likuma noteikumiem. Nekustama īpašuma labprātīgu pārdošanu izsolē tiesas ceļā reglamentē Civilprocesa likuma 49.nodaļa, bet piespiedu izsoli Civilprocesa likuma 73.nodaļa.
3. Bankrots ir maksātnespējas stāvokļa risinājums, kas pēc savas būtības izpaužas kā uzņēmējsabiedrības piespiedu likvidācija parādu dēļ. Šāds maksātnespējas procesa risinājums nav atkarīgs no parādnieka, bet gan no kreditoru gribas izpauduma. Nekustamā īpašuma izsole tiek rīkota, lai pēc iespējas pilnīgāk tiktu apmierināti kreditoru likumīgie prasījumi, nevis aizsargātu izsolē pārdodamās nekustamās mantas īpašnieka intereses.
4. Parādnieka nekustamās mantas izpārdošana izsolē bankrota gadījumā no civiltiesiskā viedokļa uzskatāma par piespiedu izsoli un tā izdarāma saskaņā ar Civilprocesa likuma 73.nodaļas noteikumiem ar izņēmumiem, kas paredzēti speciālajā likumā „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” (Maksātnespējas likuma 2007.gada 1.novembra redakcija, spēkā no 2008.gada 1.janvāra).
28.03.2007.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-203/2007
Prasība, kas pamatota uz likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 66.pantu, nevar tikt apmierināta par labu cesionāram, jo saskaņā ar Civillikuma 1799.panta 2.punktu par cesijas priekšmetu nevar būt prasījumi, kuru saturs ar to izpildījumu kādai citai personai, bet nevis kreditoram, pilnīgi pārgrozītos. Šo likuma noteikumu jēga un mērķis ir nodrošināt, lai līdzekļi nokļūtu pie konkrētiem kreditoriem, nevis pie jebkuras trešās personas, tostarp pie administratora laulātā (Likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 66.pants, Civillikuma 1799.panta 2.punkts).
03.01.2007.
Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-4/2007
1. Saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 61.panta piekto daļu, kas nosaka, ja sakarā ar kreditoru sapulces lēmumu rodas strīds par tiesībām, kas izšķirams tiesā saskaņā ar vispārīgiem noteikumiem, prasība iesniedzama tiesā atbilstoši lietu piekritības noteikumiem.
2. Pamatojoties uz likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 57.panta devīto daļu uz noraidīto prasījumu iesniedzējs saglabā savas balsstiesības kreditoru sapulcē līdz strīda galīgai izšķiršanai tiesā.
06.12.2006.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-669/2006
Akciju sabiedrības statūtos fiksētais reģistrētais pamatkapitāls maksātnespējas procesā nav piedzenams no akcionāra, ja akciju sabiedrība fiksēto reģistrēto pamatkapitālu nav izveidojusi, izlaižot akciju sabiedrības akcijas (likuma „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” 66.panta pirmās daļas 2.punkts).
04.10.2006.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-540/2006
Nosakot maksātnespējīgās zemnieku saimniecības nekustamā īpašuma izsoles sākumcenu ievērojami zemāku par tās vērtību un pārdodot izsolē par šo cenu, nav ievērots labas ticības princips un subjektīvās tiesības nav savienotas ar pretējo interešu novērtēšanu (Civillikuma 1.pants).
05.10.2005.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-579/2005
Pabeidzot zemnieku saimniecības bankrota procedūru un izslēdzot saimniecību no Uzņēmumu reģistra, zemnieku saimniecības īpašnieks ir atbildīgs par maksātnespējas procesā neatgūta kredīta atmaksu.
