21.12.2022.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-9/2022
Atsaucoties uz vienošanos par kravas uzkraušanas termiņu kravu starptautiskā autopārvadājumu līgumā (CMR), nosūtītājam ir jāpierāda, ka starp pusēm bija panākta vienošanās par šo pārvadājuma līguma noteikumu un ka tādējādi pārvadātājam saskaņā ar Civillikuma vispārīgajām normām par zaudējumu atlīdzību ir iestājies zaudējumu atlīdzināšanas pienākums nosūtītāja izmaksu pieauguma apmērā.
21.12.2022.
Judgment of the Department of Civil Cases, case No SKC-9/2022
Starptautiskais kravu pārvadājuma līgums (CMR) ir konsensuāls līgums, kas var tik noslēgts gan rakstveidā, gan mutvārdos, gan arī citā formā, piemēram, e pasta sarakstē vai telefoniski, un faktu par līguma noslēgšanu var pierādīt ar visiem likumā atļautajiem pierādīšanas līdzekļiem.
CMR pavadzīmes parakstīšana nav vienādojama ar kravas pārvadājuma līguma noslēgšanu. Pavadzīme ir vienīgi pierādījums kravas starptautiskā pārvadājuma līguma pastāvēšanai. Turklāt pavadzīmes un pārvadājuma līguma saturs var nebūt identisks – pārvadājuma līgumā puses var būt vienojušās par noteikumiem, kas nav pieminēti pavadzīmē.
30.10.2015.
Judgement of the Department of Civil Cases, case No. SKC-229/2015
1. Pamats Konvencijas par kravu starptautisko autopārvadājumu līgumu (CMR Konvencijas) piemērošanai ir tiesas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā (novērtējot lietas dalībnieku paskaidrojumus un pierādījumus) konstatēta tāda autopārvadājuma līguma esamība, kurā noteiktās kravas nosūtīšanas un saņemšanas vietas atrodas divās dažādās valstīs. CMR Konvencija nav piemērojama ekspedīcijas līgumam, kā arī transporta operācijai. Kad pārvadāšanu veic uz vairāku līgumu pamata, no kuriem katrs attiecas uz kādu ceļojuma daļu, CMR Konvencija ir piemērojama tikai tām ceļojuma daļām, kuras pašas atbilst CMR prasībām attiecībā uz teritoriālo piemērošanas jomu (CMR Konvencijas 1.pants, Commentary on the Convention of 19 May 1956 on the Contract of the International Carriage of Goods by Road (CMR) 21. un 48.punkts).
2. Lai gan parastos gadījumos pavadzīmes trūkums neietekmē pārvadājuma līguma esamību (CMR Konvencijas 4.pants), situācija ir citāda secīgu pārvadātāju gadījumā, kad pavadzīme ir obligāts priekšnoteikums tam, lai pārvadātājs kļūtu par šāda līguma dalībnieku (CMR Konvencijas 34.pants).
3. Pārvadātāja pienākums, pieņemot kravu, ir pārbaudīt kravu un tās iepakojumu un fiksēt bojājumu, ja tāds konstatēts. Ja pavadzīme nesatur īpašus pārvadātāja iebildumus, tiek pieņemts, kamēr nav pierādīts pretējais, ka kravas un tās iesaiņojuma ārējais izskats kravas pieņemšanas brīdī ir bijis labs (CMR Konvencijas 8.panta 1.punkts, 9.panta 2.punkts, Autopārvadājumu likuma 12.panta trešā daļa).
29.11.2012.
Decision of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-2269/2012
1956.gada 19.maija Konvencijas par kravu starptautisko auto pārvadājumu līgumu (CMR Konvencija)33.panta noteikumi paredz pārvadājuma līgumā iekļaut vienošanos par šķīrējtiesas klauzulu, bet tikai ar nosacījumu, ja šķīrējtiesa strīda izskatīšanā piemēros šo Konvenciju.
22.02.2012.
Judgement of the Department of Civil Cases of the Senate, case No SKC-43/2012
Ja pastāv apstākļi, kas kavē kravas nodošanu pēc tam, kad tā tikusi nogādāta saņemšanas vietā un laikā un pārvadātājs ir izpildījis pienākumu informēt par to nosūtītāju, tad pārvadātājs ir tiesīgs izlietot Konvencijas par kravu starptautisko auto pārvadājumu līgumu 16.panta otrajā daļā paredzētās tiesības nekavējoties izkraut kravu uz tās personas rēķina, kurai ir tiesības ar to rīkoties, uzticēt tās glabāšanu trešajai personai, uzņemoties atbildību tikai par dotās personas izvēli, un pabeigt pārvadājumu. CMR Konvencijas 15.panta pirmajā daļā paredzētā saņēmēja atteikšanās no kravas ir tikai viens no iespējamiem apstākļiem, bet ne vienīgais, kas var kavēt kravas nodošanu pēc tam, kad tā nogādāta saņemšanas vietā.
