Chapter XIX. Criminal Offences of an Economic Nature
13.01.2023.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-125/2023
Ja persona ir veikusi narkotiskās vai psihotropās vielas pasūtījumu no citas valsts un ar kurjerdienestu vienojusies par minētā sūtījuma nogādāšanu uz Latviju, proti, ir veikusi visu nepieciešamo darbību kopumu, lai sūtījums ar narkotisko vai psihotropo vielu no citas valsts nonāktu pie tās Latvijā, šī persona ir saucama pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 190.1 panta. Noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju neietekmē tas, ka aizliegto vielu sūtījumā ārvalstī ievietojusi cita persona, bet pāri Latvijas Republikas valsts robežai pārvietojis kurjerdienests.
19.01.2023.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-12/2023
Tiesa var Kriminālprocesa likumā noteiktajos gadījumos iztiesāt krimināllietu bez apsūdzētā piedalīšanās arī tad, ja prokurors groza apsūdzētajam celto apsūdzību.
01.02.2023.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-1/2023
Krimināllikuma 195. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvā puse ir konstatējama, ja pārskaitījuma mērķis ir bijis radīt noziedzīgajā nodarījumā neiesaistītām trešajām personām, tajā skaitā bankām un Valsts ieņēmumu dienestam, maldīgu priekšstatu, ka darījums, uz kura pamata naudas līdzekļi pārskaitīti, faktiski ir noticis un ka naudas līdzekļi iegūti tiesiski.
01.02.2023.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-1/2023
Fiktīva darījuma deklarēšanas rezultātā ietaupītie izdevumi ir prettiesiski iegūti finanšu līdzekļi, un tie atzīstami par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem.
Gadījumos, kad izvairīšanās no nodokļu nomaksas izpaudusies kā maksājamā nodokļa apmēra samazināšana, ārēji nošķirams mantisks labums, kas atzīstams par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, rodas fiktīva darījuma noslēgšanas brīdī.
Uz deklarēto fiktīvo darījumu pamata veiktie naudas pārskaitījumi veido Krimināllikuma 195. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvo pusi.
30.08.2022.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-267/2022
Lemjot par Krimināllikuma 195.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva esību, nav nozīmes tam, vai predikatīvais noziedzīgais nodarījums tur, kur to nepieciešams konstatēt, ir pabeigts.
31.10.2022.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-104/2022
Spriežot tiesu, tiesai vispirms ir jāizlemj, vai apsūdzētā darbībās ir viņam inkriminētā Krimināllikuma 195.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs, un tikai pēc tam jāizvērtē, vai ir atzīstama par noziedzīgi iegūtu un konfiscējama kriminālprocesā aizskartā mantas īpašnieka manta.
22.11.2022.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-85/2022
Nosakot turpinātas izvairīšanās no nodokļu nomaksas rezultātā valstij vai pašvaldībai nodarīto zaudējumu apmēru, jāņem vērā kopējais zaudējumu apmērs, kāds valstij vai pašvaldībai nodarīts, izvairoties kā no viena, tā arī no dažāda veida nodokļu nomaksas.
28.02.2022.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-83/2022
Krimināllikuma 217.panta pirmajā daļā (2012.gada 13.decembra likuma redakcijā) paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir formāls, tas neparedz kādu konkrētu seku iestāšanos un ir pabeigts ar grāmatvedības dokumentu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas slēpšanu vai viltošanu, tāpēc, kvalificējot noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 217.panta pirmās daļas, jākonstatē vienīgi tādas pazīmes, kas raksturo pašu kaitīgo darbību – uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai), iestādei vai organizācijai likumos noteikto grāmatvedības dokumentu, gada pārskatu, statistikas pārskatu vai statistiskās informācijas slēpšanu vai viltošanu.
16.06.2022.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-35/2022
1. Saucot personu pie atbildības par Krimināllikuma 195.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, ja nav konstatēts konkrēts predikatīvais noziedzīgais nodarījums, jākonstatē mantas, ar kuru tika veiktas legalizēšanas darbības, noziedzīgā izcelsme.
2. Krimināllikuma 195.pantā paredzēta kriminālatbildība par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizēšanu, līdz ar to ir jāpierāda apstāklis, ka manta vai finanšu līdzekļi ir noziedzīgi iegūti. Jākonstatē personas tiešs nodoms gan pret finanšu līdzekļiem vai citu mantu, kas ir legalizēšanas priekšmets, gan arī pret pašu legalizēšanas faktu. Tāpat ir pierādāms, ka apsūdzētais ir veicis inkriminētās legalizēšanas darbības.
30.03.2022.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-30/2022
Policijas darbinieka liecībām nav iepriekš noteikta augstāka ticamība kā citiem pierādījumiem. Tāpat kā jebkura pierādījuma, arī policijas darbinieka liecību, ticamība pārbaudāma saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 128.pantā noteiktajiem kritērijiem. Citos lietu veidos un procesuālajos likumos noteiktie pierādījumu ticamības izvērtēšanas kritēriji kriminālprocesā nav piemērojami.
10.03.2022.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-19/2022
Apzināti nepatiess maksātnespējas procesa pieteikums, proti, tāds maksātnespējas procesa pieteikums, kurā sniegtas apzināti nepatiesas ziņas vai ziņas slēptas, ja tā dēļ var tikt pasludināts vai tika pasludināts maksātnespējas process, ir Krimināllikuma 214.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmets. Tādējādi šāds maksātnespējas procesa pieteikums nav uzskatāms par Krimināllikuma 275.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmetu – dokumentu, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem.
20.01.2022.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-12/2022
Krimināllikuma 218.panta otrās daļas izpratnē bezdarbība kā izvairīšanās no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas tiek pieļauta tikai tajā gadījumā, ja konstatējama ļaunprātīga noteiktu tiesisku pienākumu nepildīšana, proti, pastāvot reālai iespējai tos pildīt un tā rezultātā valstij vai pašvaldībai nodarot zaudējumus lielā apmērā. Savukārt jautājums, vai personai, kura atbildīga par nodokļu nomaksu, bija iespējams izpildīt viņai uzlikto pienākumu un novērst kaitīgās sekas, ir jāizlemj, vērtējot lietā iegūtos pierādījumus.
20.10.2021.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-505/2021
Nosakot sodu par Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, par apsūdzētā atbildību pastiprinošu apstākli nav atzīstams Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 11.punktā paredzētais apstāklis – noziedzīgais nodarījums izdarīts mantkārīgu tieksmju dēļ –, jo mantiska labuma iegūšana ir minētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi raksturojoša pazīme. Vainīgās personas darbība vai bezdarbība ir vērsta uz to, lai nemaksātu nodokļus, t.i., savā valdījumā esošo mantu nenodotu citam un iegūtu mantisku labumu.
20.10.2021.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-505/2021
Krimināllikuma 218.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjekts ir arī ārvalsts uzņēmuma filiāles kā atsevišķa nodokļu maksātāja vadītājs, kuram ir pienākums veikt normatīvajos aktos noteikto nodokļu maksājumus.
15.12.2021.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-139/2021
Konstatējot, ka vainīgās personas nodarījumu veido vairākas savstarpēji saistītas tādas pašas darbības vai bezdarbības akti, kas vērsti uz kopēju mērķi – izvairīties no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas –, ko aptver vainīgās personas vienots nodoms, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, nodarot valstij zaudējumus lielā apmērā, var tikt kvalificēta kā viens atsevišķs (vienots) noziedzīgs nodarījums arī gadījumos, kad izvairīšanās no nodokļu nomaksas notikusi vienlaikus vairākās kapitālsabiedrībās kā patstāvīgos tiesību subjektos.
21.12.2021.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-117/2021
Maksājumu attaisnojoši grāmatvedības dokumenti nav uzskatāmi par Krimināllikuma 275.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmetu – dokumentu, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem. Atbildība par grāmatvedības dokumentu viltošanu ir paredzēta Krimināllikuma 217.pantā.
17.12.2021.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-91/2021
Apsūdzībā, kas celta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas bezdarbības veidā, nodokļu deklarācijas nav obligāti jānorāda. Atšķirībā no citiem izvairīšanās no nodokļu nomaksas veidiem, kad noziedzīgā nodarījuma sastāvu veido noteiktas informācijas sniegšana vai nesniegšana nodokļu deklarācijās, gadījumā, kad izvairīšanās no nodokļu nomaksas notikusi bezdarbības veidā, noziedzīgā nodarījuma sastāvu veido likuma „Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktā nodokļu maksāšanas pienākuma nepildīšana. Šādā gadījumā apsūdzība pietiekami pilda savu informatīvo funkciju arī tad, ja no tās identificējams laika posms, kad veidojies nodokļu parāds, brīdis, kad noziedzīgais nodarījums pabeigts, un tā rezultātā radīto zaudējumu apmērs, bet konkrētās katrā taksācijas periodā deklarētās un nesamaksātās nodokļu summas ir noskaidrojamas no krimināllietas materiāliem.
09.04.2021.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-16/2021
Par Krimināllikuma 213.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pabeigšanas brīdi atzīstams tiesas konstatēts maksātnespējas stāvoklis, ar kuru radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām citas personas interesēm.
30.04.2021.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-7/2021
Nelikumīgu alkoholisko dzērienu glabāšana un nelikumīgu alkoholisko dzērienu pārvietošana Krimināllikuma 221.2panta izpratnē ir divi patstāvīgi minētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses izpausmes veidi, tādēļ vainīgās personas darbības, kas saistītas ar nelikumīgu alkoholisko dzērienu pārvietošanu, papildus kā nelikumīgu alkoholisko dzērienu glabāšana nav jākvalificē. Nelikumīgu alkoholisko dzērienu atrašanās transportlīdzeklī to nelikumīgas pārvietošanas laikā nav pamats, lai šo apstākli kvalificētu kā nelikumīgu alkoholisko dzērienu glabāšanu, bet tā ir obligāts priekšnosacījums pārvietošanas īstenošanai, izmantojot transportlīdzekli.
28.01.2021.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-2/2021
Dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa mērķis ir novērst netaisnīgu situāciju, kad persona tiek saukta pie atbildības divreiz par vienu un to pašu krimināli sodāmu darbību.
Lai izvērtētu Krimināllikuma 207.panta otrajā daļā un likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 34.panta otrās daļas 3.punktā ietverto normu atbilstību dubultās sodīšanas nepieļaujamības principam, nepieciešams noskaidrot, vai šajās normās ir paredzēta atbildība par vienu un to pašu nodarījumu. Savukārt, lai to noskaidrotu, nepieciešams izvērtēt, vai abu sodu piemērošana ir pamatota ar vieniem un tiem pašiem faktiskajiem apstākļiem vai apstākļiem, kas pēc būtības ir tie paši.
Apstākļi, uz kuriem pamatota kriminālsoda piemērošana saskaņā ar Krimināllikuma 207.panta otro daļu un soda naudas piemērošana saskaņā ar likuma ,,Par nodokļiem un nodevām” 34.panta otrās daļas 3.punktu, ir savstarpēji nošķirami laikā un telpā, līdz ar to abu šo sodu piemērošana nerada dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa pārkāpumu.
05.11.2019.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-372/2019
Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētajam noziedzīgajam nodarījumam ir materiāls sastāvs, jo tas ietver sekas, kas ir cēloņsakarībā ar darbību (bezdarbību). Zaudējumam jābūt reālam un lielā apmērā. Pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšana laika ziņā nesakrīt ar reālu priekšnodokļa izmantošanu. Valstij rodas zaudējums tikai reālas priekšnodokļa izmantošanas gadījumā. Tāpēc apsūdzībā un par pierādītu atzītā nozieguma aprakstā jānorāda, kādas darbības Valsts ieņēmumu dienests veicis pēc pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšanas.
Viltotu grāmatvedības dokumentu sastādīšana, patiesībai neatbilstošu ziņu ierakstīšana pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā ir nepabeigts noziegums un atbilst sagatavošanās stadijai. Savukārt viltotas pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas iesniegšana atbilst nozieguma mēģinājuma stadijai, jo, iesniedzot deklarāciju, rodas tikai tiesības uz nelikumīgu labumu. Šīs tiesības turpmākajā procesā var arī nerealizēties no iesniedzēja gribas neatkarīgu iemeslu dēļ.
04.06.2019.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-111/2019
Uzņēmējdarbība ar alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem atzīstama par uzņēmējdarbību, kuras veikšanai nepieciešama speciāla atļauja (Krimināllikuma 207.pants), nevis aizliegtu uzņēmējdarbību (Krimināllikuma 208.pants).
15.02.2019.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-95/2019
Valsts amatpersonas deklarācijā norādāmi visu veidu gūtie ienākumi pārskata periodā, tostarp laimesti, neatkarīgi no apmēra. Azartspēles nav saimnieciskā darbība, tādējādi attiecībā uz to rezultātā gūtiem laimestiem neaprēķina ieņēmumus, izdevumus vai zaudējumus.
25.09.2018.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-275/2018
Tabakas izstrādājumu nelikumīga uzglabāšana un tabakas izstrādājumu nelikumīga pārvietošana (pārvadāšana) ir divi patstāvīgi Krimināllikuma 221.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses izpausmes veidi, tādēļ vainīgās personas darbības, kas saistītas ar tabakas izstrādājumu nelikumīgu pārvietošanu (pārvadāšanu), papildus kā tabakas izstrādājumu nelikumīga uzglabāšana nav jākvalificē. Nepieciešamība pēc šādas papildu kvalifikācijas nerodas arī tajā gadījumā, ja tiek konstatēts, ka vainīgā persona, nelikumīgi pārvietojot tabakas izstrādājumus no vienas vietas uz otru, ceļā ir apstājusies, piemēram, lai uzpildītu degvielu vai ieturētu maltīti.
Tabakas izstrādājumu atrašanās transportlīdzeklī to nelikumīgas pārvietošanas (pārvadāšanas) laikā nav pamats, lai šo apstākli kvalificētu kā tabakas izstrādājumu nelikumīgu uzglabāšanu, bet tā ir obligāts priekšnosacījums pārvietošanas (pārvadāšanas) īstenošanai, izmantojot transportlīdzekli.
09.11.2018.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-240/2018
Preces ir ievestas Latvijas Republikas teritorijā, ja tās ir aizturētas aiz pirmās muitas iestādes. Latvijas Republikas teritorijā ievesto akcīzes preču vērtības noteikšanai jāpiemēro akcīzes, muitas un pievienotās vērtības nodokļi, un preces vērtībai ir nozīme noziedzīgā nodarījuma pareizai kvalifikācijai.
21.06.2018.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-159/2018
Krimināllikuma 218.pantā paredzētajam noziedzīgajam nodarījumam ir speciāls subjekts – pieskaitāma fiziska persona –, kuras pienākums ir maksāt valsts noteiktos nodokļus un tiem pielīdzinātos maksājumus, līdz ar to citu šādā noziedzīgajā nodarījumā iesaistīto personu darbības var tikt kvalificētas vienīgi kā līdzdalība, organizējot, uzkūdot vai atbalstot minētā noziedzīgā nodarījuma izdarītāju.
Noziedzīgā nodarījuma izdarīšana personu grupā nav norādīta kā Krimināllikuma 218.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma kvalificējošā pazīme, līdz ar to katram apsūdzētajam jārealizē visas attiecīgā noziedzīgā nodarījuma objektīvās puses pazīmes. Personu, kuru raksturo Krimināllikuma 218.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma speciālā subjekta pazīmes, var saukt pie kriminālatbildības par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas tikai saistībā ar to uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību, par kuras likumos noteikto nodokļu un tiem pielīdzināmo maksājumu nomaksu valsts budžetā tā ir atbildīga.
25.10.2018.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-57/2018
1. Krimināllikuma 191.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objekts ir tautsaimniecības intereses muitas lietu (muitas darbības) sfērā un priekšmets – muitošanai pakļautās preces un citas vērtības. Savukārt Krimināllikuma 221.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objekts ir tautsaimniecības intereses akcīzes preču – alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu – aprites sfērā un priekšmets – alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi kā akcīzes preces, kuru apritei ir noteikta īpaša kārtība.
Arī alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi var būt muitošanai pakļautās preces, tādēļ izšķiroša nozīme noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijā, nošķirot Krimināllikuma 191.pantā paredzētos noziedzīgos nodarījumus no šā likuma 221.pantā paredzētajiem, ir apstāklim, vai konkrētai precei inkriminētā noziedzīgā nodarījuma laikā ir bijis muitošanai pakļautās preces statuss.
Lemjot par noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju gadījumos, kad konstatētas nelikumīgas darbības ar muitošanai pakļautiem alkoholiskiem dzērieniem vai tabakas izstrādājumiem, būtiska nozīme ir celtās apsūdzības saturam – tajā norādītajiem faktiskajiem apstākļiem, kas noteic noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju, un apsūdzības viedoklim par noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju.
2. Par muitošanai pakļauto preci Krimināllikuma 191.panta izpratnē atzīstama prece, kas Latvijas teritorijā nonākusi, šķērsojot Eiropas Savienības teritorijas ārējo robežu, apejot muitas kontroli, kā arī ārpussavienības prece, kas Latvijas teritorijā nonākusi, izejot muitas kontroli, bet kuras statuss nav mainīts, kura nav izvesta no Savienības muitas teritorijas un nav arī iznīcināta.
Tas, vai attiecīgajai precei ir muitošanai pakļautās preces statuss, ir nosakāms, ņemot vērā attiecīgajā laika periodā spēkā esošos normatīvos tiesību aktus un izvērtējot pierādījumus lietā.
16.01.2018.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-4/2018
Izvairīšanās no nodokļu nomaksas kopumā uzskatāma par pabeigtu ar nodokļa faktiskās nenomaksāšanas brīdi, proti, ar nodokļa iemaksāšanas termiņa par noteiktu taksācijas periodu iestāšanos, kad vai nu vispār netiek nomaksāts nodoklis vai tam pielīdzinātais maksājums, vai arī tas tiek nomaksāts daļēji, un valstij vai pašvaldībai tiek nodarīts zaudējums lietā apmērā nesaņemto vai daļēji saņemto nodokļu maksājumu veidā.
08.08.2017.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-J-405/2017
Mantas nolaupīšana un maksāšanas līdzekļa nelikumīga izmantošana nav jākvalificē kā noziedzīgo nodarījumu ideālā kopība. Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā norādītā maksāšanas līdzekļa izmantošana uzskatāma par speciālo normu attiecībā pret normām, kurās paredzēta atbildība par mantas nolaupīšanu.
Ar maksāšanas līdzekļa nelikumīgu izmantošanu jāsaprot prettiesiski darījumi vai materiāla labuma gūšana ar maksāšanas līdzekļa palīdzību, tostarp naudas izņemšana no bankomāta.
16.02.2017.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-100/2017
Civiltiesisks darījums starp divām fiziskām personām, ja tā nav šo personu saimnieciskā darbība un valsts tautsaimniecības daļa, neapdraud tautsaimniecības intereses, kas ir Krimināllikuma 220.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objekts.
02.02.2017.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-27/2017
Apsūdzības grozīšana no Krimināllikuma 190.panta ceturtās daļas uz Krimināllikuma 191.panta otro daļu konkrētajā gadījumā ir apsūdzēto stāvokļa nelikumīga pasliktināšana, jo, kaut arī no jauna inkriminētā noziedzīgā nodarījuma sankcija ir vieglāka un tiesas sēdē apsūdzētajiem netika liegta iespēja aizstāvēties pret jauno apsūdzību, izšķiroša nozīme ir faktam, ka jaunajā apsūdzībā ir norādīti iepriekšējā apsūdzībā nenorādīti faktiskie apstākļi, kā arī ir veikta iepriekšējā apsūdzībā norādīto apstākļu papildināšana.
Turklāt notiesājoša apelācijas instances tiesas sprieduma gadījumā apsūdzētajiem netiek dota iespēja augstāk stāvošā instancē pārbaudīt pierādījumus par svarīgiem juridiskiem un faktiskiem apstākļiem.
10.02.2017.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-26/2017
Par Eiropas Savienības teritorijā neievestu un atbilstoši Eiropas Padomes 1992.gada 12.oktobra regulas (EEK) Nr.2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (Regula Nr. 2913/92) 233.panta pirmās daļas „d” apakšpunktam ar nodokļiem neapliekamu atzīstama tāda prece, kura faktiski nav nonākusi Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā sakarā ar tās konfiscēšanu pirmajā muitas iestādē, nešķērsojot muitas kontroles punktu, un kura tādējādi nevarēja nokļūt apgrozījumā un ietekmēt Eiropas Savienības kopējo tirgu, tas ir, radīt ekonomiskas sekas.
Regulas Nr.2913/92 233.panta otrā daļa rada nodokļa parāda pastāvēšanu vienīgi attiecīgās krimināllietas ietvaros krimināltiesisko attiecību taisnīga noregulējuma nolūkā, ciktāl šā parāda apmērs ietekmē personas darbību kvalifikāciju vai novērtējumu sakarā ar piespriežamā soda apmēru, taču neuzliek personai par pienākumu faktiski maksāt attiecīgo nodokli.
19.09.2016.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No. SKK-496/2016
Krimināllikuma 193.panta otrās daļas izpratnē maksāšanas līdzekļa izmantošana aptver jebkuru rīcību ar maksājuma kartei piesaistītajā kontā esošajiem naudas līdzekļiem, tāpēc nepatiesu datu ievadīšana automatizētā datu apstrādes sistēmā, lai ietekmētu tās resursus un tādā veidā iegūtu svešu mantu, nav jākvalificē arī pēc Krimināllikuma 177.1 panta.
25.08.2016.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No. SKK-332/2016
Persona, kura veikusi likuma „Par akcīzes nodokli” 33.panta otrajā un trešajā daļā norādītās nelikumīgās darbības, nav atbrīvojama no kriminālprocesā pieteiktas un ar minēto likumu pamatotas kaitējuma kompensācijas tāpēc vien, ka alkoholiskajam dzērienam nav noskaidrota izcelsme un tam nav akcīzes markas.
08.06.2016.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-323/2016
Pienākuma samaksāt akcīzes nodokli rašanās ir atkarīga no tā, vai nelikumīgi ievestās preces tiek izvestas ārpus teritorijas, kurā atrodas pirmā Kopienas ārējās robežas muitas iestāde.
Ja cigaretes izņemtas un konfiscētas muitas kontroles laikā Eiropas Kopienas ārējās robežas muitas iestādes teritorijā, uzskatāms, ka preces nav šķērsojušas šīs teritorijas robežu, bet palikušas muitas iestāžu rīcībā un apsūdzētais nav tās laidis brīvā apgrozībā, tāpēc nav konstatējams pienākums maksāt nodokli.
Akcīzes nodoklis kļūst uzliekams brīdī, kad preces nodod patēriņam, un dalībvalstī, kurā to veic.
21.06.2016.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No. SKK-99/2016
1. Likuma „Par akcīzes nodokli” normu interpretācija, kasparedzētu akcīzes nodokļa iekasēšanu par precēm, kuras aizturētas dalībvalsts pirmajā muitas iestādē un vienlaicīgi vai vēlāk tikušas iznīcinātas, būtu pretrunā ar Direktīvu Nr.92/12/EEK.
2. Kontrabandas preces vērtība pati par sevi neveido zaudējumu valsts vai Eiropas Savienības budžetam. Mantisks zaudējums valstij rodas tad, kad konstatēta ar likumu noteikta maksājama summa, kura noziedzīga nodarījuma dēļ nav ieskaitīta valsts ienākumos.
26.05.2016.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-51/2016
Ar akcīzes nodokli ir apliekama arī nelegāla akcīzes prece, kas atrodas brīvā apgrozībā Eiropas Kopienas muitas teritorijā, ja tā atbilst likumā noteiktajiem akcīzes preces kritērijiem un nav atbrīvota no nodokļa, kā tas izriet arī no Eiropas Savienības Tiesas 2000.gada 29.jūnija sprieduma lietā Nr.C-455/98.
Apstāklis, ka alkoholiskajam dzērienam nav noskaidrota izcelsme un tam nav akcīzes markas, nevar būt par pamatu personas, kura ar šāda veida akcīzes preci veic likumā „Par akcīzes nodokli” 33.panta otrajā un trešajā daļā norādītās darbības, atbrīvošanai no kriminālprocesā pieteiktās kaitējuma kompensācijas, kura pamatota ar likuma „Par akcīzes nodokli” normām, piedziņas.
28.04.2016.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-5/2016
Priekšmeta (tabakas izstrādājumu) iekraušana transportlīdzeklī ir apzināta darbība, kas tieši vērsta uz Krimināllikuma 221.pantā paredzētā nozieguma izdarīšanu, tāpēc priekšmeta iekraušana ir neatņemams pārvadāšanas elements, ja konstatēts nodoms pārvadāt priekšmetu. Pārvadāt iespējams tikai transportlīdzeklī iekrautu priekšmetu, tāpēc Krimināllikuma 221.pantā paredzētā darbība „pārvadāšana” jāinterpretē plašāk un nav jāsaista tikai ar transportlīdzekļa kustību.
Tabakas izstrādājumu nelikumīgas pārvadāšanas mēģinājums Krimināllikuma 221.panta izpratnē ir tabakas izstrādājumu iekraušana transportlīdzeklī ar nodomu tos pārvadāt. Šādas darbības nav atzīstamas par sagatavošanos izdarīt noziegumu.
16.11.2015.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No. SKK-542/2015
1. Kvalificējot apsūdzētā darbības (kredīta izkrāpšana, nelikumīgi izmantojot svešu maksāšanas līdzekli – ar internetbankas palīdzību), tiesai jāizvērtē, vai tās nav kvalificējamas tikai pēc Krimināllikuma 193.panta otrās daļas, tāpat kā tas ir gadījumos, kad, nelikumīgi izmantojot svešu bankas maksājumu karti, no bankomāta tiek izņemta nauda, samaksāts par pirkumu vai pakalpojumu.
2. Izskatot lietu apelācijas instances tiesā, jāievēro Kriminālprocesa likuma 562.panta trešās daļas prasības, tostarp daļā par galīgā soda noteikšanu.
14.05.2015.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No. SKK-58/2015
Nošķirami jēdzieni „noziedzīga nodarījuma priekšmeta vērtība” un „nodokļu administrēšana”.
Cigarešu kontrabandas gadījumā noziedzīga nodarījuma priekšmeta vērtību noteic likuma „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pants un to atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem veido cigarešu muitas vērtība, muitas nodoklis, akcīzes nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis. Likums nav paredzējis labvēlības principu cigarešu kontrabandai salīdzinājumā ar citiem noziedzīgajiem nodarījumiem ar šo pašu noziedzīgā nodarījuma priekšmetu.
26.11.2015.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No. SKK-32/2015
Jautājums par nodarījuma kvalificēšanu saskaņā ar Krimināllikuma Sevišķās daļas pantos norādīto kvalificējošo pazīmi – nodarījumu izdarījusi organizēta grupa – aplūkojams kopsakarā ar Krimināllikuma 21.pantu, kurā sniegtas organizētas grupas pazīmes un norādīti gadījumi, kādos personai iestājas atbildība par nozieguma izdarīšanu organizētā grupā.
Lai personu sauktu pie atbildības pēc Krimināllikuma 318.panta pirmās vai otrās daļas, ievērojot 2012.gada 13.decembra likumu „Grozījumi Krimināllikumā” (stājās spēkā 2013.gada 1.aprīlī) papildus nepieciešams konstatēt noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīmi – būtisku kaitējumu.
12.01.2015.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-6/2015
2012.gada 13.decembra likuma „Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikumu 4.punkta un 5.punkta nosacījumi par to, ka personas saucamas pie kriminālatbildības un sodāmas par katru noziedzīgu nodarījumu attiecas uz tām Krimināllikuma Sevišķās daļas normām, kas paredzēja noziedzīgā nodarījuma kvalificējošo pazīmi – atkārtotību.
02.10.2014.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-453/2014
1. Analizējot Krimināllikuma 193.1 pantā norādīto jēdzienu „dati”, secināms, ka ar šo jēdzienu Krimināllikuma 193.1 panta izpratnē saprotams jebkādu datu (informācijas) kopums, kas dod iespēju izmantot finanšu instrumentu vai maksāšanas līdzekli. Datu kopumam jābūt pietiekamam, lai bez papildus informācijas varētu izdarīt Krimināllikuma 193.panta otrajā daļā paredzētās darbības – finanšu instrumenta vai maksāšanas līdzekļa nelikumīgu izmantošanu.
2. Gadījumā, kad apsūdzētais vienlaikus ar maksājuma kartes nolaupīšanu ir nolaupījis (ieguvis) arī šīs kartes PIN kodu, tādā veidā radot iespēju nelikumīgi izmantot maksāšanas līdzekli – nolaupīto karti – turklāt pēc tam arī nelikumīgi izmantojis šo nolaupīto karti (piem., ievadot bankomātā (maksājuma terminālī) nolaupīto PIN kodu), apsūdzētā darbības kvalificējamas pēc Krimināllikuma 193.panta otrās daļas un papildus pēc Krimināllikuma 193.1 panta otrās daļas nav jākvalificē.
19.09.2014.
Decision of the Department of criminal Cases, case No SKK-417/2014
Krimināllikuma 217.panta otrajā daļā (likuma redakcijā līdz 2013.gada 31.martam) paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir formāls, tas neparedz kādu konkrētu seku iestāšanos. Taču tas nenozīmē, ka ar šādu noziedzīgu nodarījumu netiek nodarīts kaitējums vispār, jo kā noteikts Krimināllikuma 6.panta pirmajā daļā, tad par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts kaitīgs nodarījums [..]. Tāpēc atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrajai daļai tiesai jāizvērtē radītais kaitējums.
03.07.2014.
Decision of the Department of Criminal Cases, case No SKK-229/2014
Kontrabandas preces vērtības noteikšanai ir izšķiroša nozīme, lai izlemtu par nozieguma sastāva – kontrabandas lielā apmērā - esamību vai neesamību apsūdzētā nodarījumā.
20.11.2013.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-544/2013
Krimināllikuma 221.panta pirmās daļas norma (likuma redakcijā no 2009.gada 1.jūlija) nav uzskatāma par blanketu, jo Krimināllikuma 221.panta dispozīcijā norādītas visas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, un nav nepieciešama norāde uz citu normatīvo aktu, kur tās konkretizētas.
15.11.2013.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-371/2013
Ja konstatēts, ka apsūdzētie uzņēmējdarbību veica ar nelikumīgiem (mājas apstākļos izgatavotiem) alkoholiskiem dzērieniem un nezināmas izcelsmes spirtu, kas atsevišķos gadījumos saturēja arī toksiskas un indīgas vielas, tad neapšaubāmi, ka šāda darbība kvalificējama kā aizliegta uzņēmējdarbība, jo atļauju darbībai ar nelikumīgiem alkoholiskajiem dzērieniem valsts neizsniedz.
Krimināllikuma 208.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs salīdzinājumā ar Krimināllikuma 207.panta otrajā daļā paredzēto, nav materiāls, tas ir, minētā likuma norma nesaista aizliegtās uzņēmējdarbības veikšanu ar kādu nelabvēlīgu seku iestāšanos vai būtiska kaitējuma radīšanu, un tāpēc šajā gadījumā cēloniskais sakars un sekas nav pierādīšanas priekšmets.
19.06.2013.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-238/2013
Mantkārīga motīva neesamība pati par sevi nerada pamatu apsūdzētās personas attaisnošanai noziedzīgā nodarījuma sastāva trūkuma dēļ apsūdzībā par sveša maksāšanas līdzekļa nelikumīgu izmantošanu, jo svešu internetbankas izmantošanas kodu karti persona var nelikumīgi izmantot ne tikai mantkārīgā nolūkā, bet arī citu motīvu vadīta.
30.04.2013.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-11/2013
Ja uzņēmums veic saimniecisko darbību, ir iespējama izvairīšanās no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas, atskaitot no budžetā maksājamās summas priekšnodokli par faktiski nenotikušiem darījumiem. Savukārt gadījumos, kad saimnieciskā darbība netiek veikta, bet, pamatojoties uz faktiski nenotikušiem darījumiem norādītais priekšnodoklis, piemēram, tiek saņemts atpakaļ kā pārmaksātais nodoklis, valsts intereses nodokļu iekasēšanas jomā netiek apdraudētas, bet ir pamats izvērtēt, vai nav notikusi krāpšana.
26.03.2013.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-3/2013
1. Būtiska atšķirība, kas norobežo šos divus noziedzīgos nodarījumus ir tā, ka, izdarot Krimināllikuma 177.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, vainīgā persona iegūstsvešu mantu. Savukārt izdarot Krimināllikuma 218.pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, vainīgās personas darbība vai bezdarbība ir vērsta uz to, lai nemaksātu nodokļus, iegūtu tiesības uz nodokļu samazināšanu, pārmaksātā nodokļa izmantošanu, sedzot nākamajos taksācijas periodos valsts budžetā maksājamo nodokļu summas vai citu nokavēto maksājumu veikšanai, t.i., savu mantu nenodotu citam.
Gadījumos, ja nodarījums saistīts ar pārkāpumiem pievienotās vērtības nodokļa iekasēšanas jomā, kaut arī personas darbībās saskatāmas krāpšanas pazīmes, jāizvērtē, vai nav piemērojams Krimināllikuma 218.pants. Turklāt šādā gadījumā, lai pareizi kvalificētu noziedzīgo nodarījumu, nepieciešams konstatēt, vai personas darbības pakļautas tiesību normu par pievienotās vērtības nodokli regulējumam.
2. Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs ir materiāls sastāvs, tas ir, jākonstatē noziedzīgā nodarījuma sekas - valstij vai pašvaldībai nodarīti zaudējumi lielā apmērā. Tāpēc gadījumos, kad iesniegtas nepatiesas ziņas par tiesībām uz priekšnodokļa atskaitīšanu, minētais noziedzīgais nodarījums jāatzīst par pabeigtu ar brīdi, kad valstij vai pašvaldībai nodarīti zaudējumi lielā apmērā. Tā kā šādos gadījumos nodokļu maksātājam nav pienākuma noteiktos termiņos nomaksāt konkrēta nodokļa summas zaudējums budžetā tiek nodarīts ar brīdi, kad pārmaksātais nodoklis reāli izmantots, lai segtu nākamajos taksācijas periodos valsts budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokli, citus nodokļus vai segtu nodokļu un nodevu parādus. Kamēr nav konstatēta pārmaksātā nodokļa reāla izmantošana, nodarījums kvalificējams kā nepabeigts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums.
3. Ja saistībā ar fiktīvajiem darījumiem izveidojušos nodokļu pārmaksu persona pieprasījusi atmaksāt vai izmantojusi likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 12.panta 12.6,12.9daļā minētajos gadījumos tiesības saņemt pārmaksāto nodokļa summu, tad nodarījums par naudas summas iegūšanu par pārmaksāto nodokli jākvalificē arī pēc Krimināllikuma 177.panta attiecīgās daļas kā pabeigts vai nepabeigts noziedzīgais nodarījums, ņemot vērā vainīgās personas nodoma realizēšanas pakāpi. Šādos gadījumos atzīstams, ka vainīgās personas darbības ir izgājušas ārpus Krimināllikuma 218.panta otrās daļas aizsargātām interesēm, nodokļu iekasēšanas jomas un tāpēc nodarījums jākvalificē kā krāpšana.
20.12.2012.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-446/2012
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumā nepietiek konstatēt, ka nelikumīgi iegūtā manta ir pārvērsta citā vērtībā, bet ir nepieciešams konstatēt, ka personai ir bijis īpašs nolūks slēpt vai maskēt mantas noziedzīgo izcelsmi.
19.04.2012.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-213/2012
Būtisks kaitējums ir Krimināllikuma 210.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīme. Ja šāds būtisks kaitējums nav konstatēts, apsūdzētā darbības kvalificējamas saskaņā ar Krimināllikuma 210.panta pirmo daļu.
27.03.2012.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-178/2012
Krimināllikuma 210.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi veido tiešs nodoms, bet objektīvo pusi konkrētajā lietā – nepatiesu ziņu sniegšana kredīta saņemšanai, t.i., darbība.
13.03.2012.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-83/2012
Krimināllikuma 193.pantā nav noziedzīga nodarījuma kvalificējošās pazīmes - personu grupa tādēļ apelācijas instances tiesai bija jāizvērtē, vai noziedzīgais nodarījums nav izdarīts līdzdalībā.
07.03.2012.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-38/2012
Noziedzīga nodarījuma izdarīšana personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās nav norādīta kā kvalificējošā pazīme Krimināllikuma 193.pantā nosauktajos noziedzīga nodarījuma sastāvos. Līdz ar to katrai Krimināllikuma 193.pantā paredzētā noziedzīgā nodarījumā apsūdzētajai personai jārealizē visas attiecīgā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses pazīmes.
26.01.2012.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-26/2012
Lai aizsargātu jurisdikcijas institūciju likumam atbilstošas darbības intereses, Krimināllikuma 298.pantā ir paredzēta kriminālatbildība par apzināti nepatiesu ziņojumu, kas var būt izteikts iesnieguma, pieteikuma, sūdzības vai citā formā.
Tulkojot Krimināllikuma 298.panta pirmo daļu saistībā ar Kriminālprocesa likuma 369.panta pirmo daļu, secināms, ka ziņojumā vai iesniegumā nav obligāti jābūt ietvertam lūgumam uzsākt kriminālprocesu pēc konkrēta Krimināllikuma panta, panta daļas, punkta.
20.11.2009.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-593/2009
1. Krimināllikuma 219. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu var izdarīt tikai ar tiešu nodomu. Brīdinājuma saņemšana ir viens no minētā noziedzīgā nodarījuma sastāva objektīvās puses elementiem. Atkarībā no brīdinājumā izteiktā satura iespējams izdarīt secinājumus par nodomu izdarīt vai neizdarīt Krimināllikuma 219. panta pirmajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
2. Tā kā apsūdzētais ir brīdināts tieši par administratīvo atbildību, ja neiesniegs deklarāciju, tad viņa rīcībā, izvairoties no deklarācijas iesniegšanas nav Krimināllikuma 219. panta 1. daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva subjektīvās puses. Apsūdzētajam bija pamats paļauties, ka viņš par deklarācijas neiesniegšanu tiks saukts tikai pie administratīvās atbildības.
22.01.2009.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-45/2009
Noziedzīgs nodarījums, kurš paredzēts Krimināllikuma 219.panta otrajā daļā un izpaudies nepatiesu ziņu norādīšanā likumā noteiktajā ienākumu, īpašuma, darījumu vai cita mantiska rakstura deklarācijā, ir pabeigts ar brīdi, kad valsts amatpersona deklarāciju ar nepatiesām ziņām iesniegusi Valsts ieņēmumu dienesta iestādē.
16.01.2009.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-11/2009
Saskaņā ar Krimināllikuma 210.panta pirmo daļu kriminālatbildība paredzēta par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu subsīdiju, kredīta vai cita aizdevuma saņemšanai. No subjektīvās puses minētais noziedzīgais nodarījums var tikt izdarīts tikai ar tiešu nodomu, t.i., ja persona apzinās, ka nepatiesas ziņas tiek sniegtas subsīdiju, kredīta vai cita aizdevuma saņemšanai.
21.02.2008.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-5/2008
1. Krimināllikuma 219. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva papildus tiešais objekts ir valsts amatpersonu darbības mantiskajā sfērā atklātuma apdraudējums un tas izriet no šā panta daļas dispozīcijas satura.
2. Krimināllikuma 219. panta otrās daļas dispozīcijā ietvertais jēdziens „manta vai citi ienākumi” ir tulkojams saistībā ar likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un saskaņā ar to izdotajiem Ministru Kabineta 2002. gada 22. oktobra Noteikumiem Nr. 478 „Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti.”
3. Krimināllikuma 219. panta otrajā daļā jēdziens „manta vai citi ienākumi” attiecas uz deklarācijā norādītajām ziņām par īpašumiem, naudas uzkrājumiem, darījumiem, parādsaistībām vai aizdevumiem.
28.08.2007.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-385-2007
Persona saucama pie kriminālatbildības un sodāma tikai par Krimināllikumā paredzēta nodarījuma izdarīšanu, kam ir visas noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes, bet nevis tikai par atsevišķu citu likuma normu iespējamo neievērošanu.
Skaidras naudas nodošana pati par sevi nav vērtējam kā noziedzīgs nodarījums Krimināllikuma 199.panta 1.daļas izpratnē, jo tiesai ir jāvērtē visi pierādījumi to kopumā un savstarpējā sakarā, ir jākonstatē ne tikai apsūdzētā faktiskās darbības, bet jākonstatē un jāvērtē arī apsūdzētā subjektīvā attieksme – viņa rīcības motīvs un mērķi.
Tiesas nepiekrišana prokurora pierādījumu vērtējumam nevar tikt uzskatīta par Kriminālprocesa likuma pārkāpumu.
16.05.2007.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-312/2007
Kriminālprocess ir izbeidzams, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 2.punktu, jo apsūdzētais – mežizstrādes meistars nav atbildīgs darbinieks Krimināllikuma 196.panta izpratnē.
23.01.2007.
Decision of the Department of Criminal Cases of the Senate, case No SKK-5/2007
Pirmās instances tiesa pamatoti secinājusi, ka ieroču nelikumīga pārvietošana pāri Latvijas Republikas robežai jākvalificē arī pēc Krimināllikuma 190.panta 3.daļas, jo Krimināllikuma 190.panta 3.daļā norādīto apdraudējuma objektu neaptver Krimināllikuma 224.panta 2.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs.
